Atbalsts Zatleram joprojām šaubīgs

© nra.lv

Valdis Zatlers, kurš pagaidām minēts kā vienīgais pretendents uz nākamo prezidentūru, vakar tikās ar abiem Saeimas koalīcijas spēkiem – Vienotību un Zaļo un zemnieku savienību, lai klātienē uzrunātu tos deputātus, kuri pagaidām nav gatavi viņu atbalstīt.

Parlamentārieši gan ir skeptiski: lai gan saruna bijusi konstruktīva, politiķi, kuri nevēlas balsot par V. Zatleru, diez vai mainītu savu viedokli pat pēc vairākām diskusijām. Koalīcijas partiju deputātiem ir dažādi viedokļi par piemērotāko pretendentu Valsts prezidenta amatam. Apvienība Vienotība apliecinājusi, ka 19. maijā augstajam postenim virzīs tieši V. Zatleru, turklāt savas balsis par kandidātu esot gatavi atdot visi 33 frakcijas politiķi. To vakar pēc tikšanās ar V. Zatleru apliecināja gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), gan apvienības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) joprojām ir vairāki politiķi, kurus neapmierina V. Zatlera kandidatūra.

Sarunā ar Neatkarīgo ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apliecināja, ka vakar "šaubīgie" politiķi V. Zatleram uzdevuši atklātus un tiešus jautājumus, tādēļ saruna bijusi ļoti pragmatiska. "Prezidents darīja visu, lai pārliecinātu politiķus un sniegtu viņiem maksimāli daudz argumentu, taču, manuprāt, deputāti, kuri nav nobrieduši, nebalsotu par viņu arī pēc piecām sarunām. Viena no galvenajām Valda Zatlera priekšrocībām ir viņa pieredze prezidenta amatā, un to nedrīkst nenovērtēt. Es personīgi joprojām esmu gatavs viņu atbalstīt, taču nespēju ietekmēt savus kolēģus. Politiķiem ir laiks apdomāt saņemto informāciju," akcentēja A. Brigmanis.

Jāatgādina, ka par Valsts prezidentu balso 100 Saeimas deputātu un kandidātam ir nepieciešams iegūt vismaz 51 politiķa atbalstu. 10. Saeimas ZZS frakcijā strādā 22 parlamentārieši, un neoficiāli tiek minēts, ka savas balsis par V. Zatleru pagaidām nav gatavi nodot Kārlis Seržants, Ingmārs Līdaka, Iveta Grigule, Rihards Eigims un Jānis Klaužs.

Šaubīgais pozīcijas deputātu noskaņojums apliecina, ka V. Zatleram būs vitāli svarīgs opozīcijas partiju atbalsts. Apvienība Par labu Latviju jau paziņojusi, ka astoņi šīs kustības deputāti gatavi balsot "par" V. Zatleru. Tikmēr nacionālie spēki – Saskaņas centrs, kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – savu attieksmi varētu formulēt pēc nākamnedēļ Saeimas frakcijās plānotajām diskusijām ar V. Zatleru.

Mulsums par Valsts prezidenta amata kandidātiem valda ne vien politiskajās aprindās, bet arī sabiedrībā. Dažādas socioloģiskās aptaujas nemainīgi uzrāda, ka populārāko kandidatūru vidū ir gan V. Zatlers, gan viņa priekšgaitniece Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī Ventspils mērs Aivars Lembergs un valsts kontroliere Inguna Sudraba. Starp kandidātiem ik mēnesi notiek rokāde, un Latvijas faktu aprīlī veiktā aptauja apliecina, ka pašlaik vispopulārākais pretendents sabiedrības acīs ir tieši A. Lembergs, kuru atbalsta 27,4% aptaujāto. Viņam seko V. Zatlers ar 24,9% un V. Vīķe-Freiberga ar 19,3%. Tāpat aprīlī sabiedrība paudusi atbalstu I. Sudrabai, kuru par labāko kandidatūru atzinuši 18,5% respondentu. Arī ZZS priekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis šomēnes par galveno V. Zatlera konkurenti nosaucis I. Sudrabu, norādot, ka cīņa par augsto posteni varētu izvērsties tieši starp viņiem. Tikmēr pārējās pieminētās personālijas pagaidām spēj izpelnīties daudz mazāku politiķu un sabiedrības atbalstu. Tā, piemēram, bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aprīlī ir guvis tikai 2% respondentu atbalstu, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis – 1,3.

To, ka partiju dažādie viedokļi mulsina arī Latvijas iedzīvotājus, apliecina sabiedrības noskaņojums. Pētījumu aģentūras TNS Latvia šonedēļ veiktais pētījums liecina: 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pašlaik uzskata, ka pozīcijas spēkiem tomēr izdosies vienoties par vienu kandidātu, savukārt 40% respondentu domā, ka koalīcijas partneri nespēs savā starpā rast kompromisu.

Latvijā

Neskatoties uz sankcijām, Krievija turpina veiksmīgi papildināt budžetu ar dolāriem, kas iegūti no naftas pārdošanas. Viens no paņēmieniem, kas to ļauj izdarīt, ir ēnu flote, ko cita starpā vada arī Latvijas pilsonis Aleksejs Haļavins, raksta "The Insider".