Intriga ap Ingunu Sudrabu samilzt

© f64

Pēc divām dienām politiķiem būs jāizvirza kandidāti Valsts prezidenta amatam. Tādējādi no 19. līdz 24. maijam atklātībā beidzot būtu jānonāk visu pretendentu vārdiem, taču joprojām ir pieteikta tikai šābrīža Valsts prezidenta Valda Zatlera nominēšana. Arvien lielāka intriga milst arī ap valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

Pašlaik par Valsts prezidenta nominēšanas un ievēlēšanas scenāriju iespējami tikai minējumi un neoficiāli viedokļi. Praktiski visas parlamenta partijas, kurām jūnija sākumā nāksies balsot par nākamo prezidentu, ietur stratēģisku pauzi, atklātībā nododot tikai formālas frāzes par atbalstu šābrīža valsts vadītājam. Tikmēr kuluāros arvien aktīvāk norit diskusija par iespējamo valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas nominēšanu. To, ka pēdējā momentā kāda no partijām izlems virzīt šo kandidāti, netieši apliecina arī pagājušās nedēļas nogalē izskanējusī informācija, ka I. Sudrabai varētu būt problēmas ar pielaidi NATO noslēpumam viņas neformālo kontaktu dēļ ar bijušo Krievijas specdienestu pārstāvi, Krievijas revīzijas palātas vadītāju Sergeju Stepašinu.

Pati I. Sudraba gan šādas baumas kategoriski noliedz, norādot, ka situācija viņai atsaucot atmiņā gadījumu ar kādreizējo Valsts prezidenti Vairu VīķiFreibergu, kurai pirms nonākšanas augstajā postenī piedēvēta atrašanās «čekas maisu» sarakstos.

Arī politologs Filips Rajevskis atzīst – pēkšņa negatīva publicitāte varētu liecināt, ka atsevišķās aprindās I. Sudrabu tiešām uzskata par reālu pretendenti uz Valsts rezidenta posteni. «Tikai aklais varēja nepamanīt, ka publiskajā telpā nepārtraukti analizēti Ingunas Sudrabas reitingi un aktualizēts viņas viedoklis par dažādiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka viņas sakarā notiek zināma politisko aizkulišu rosība. Protams, Inguna Sudraba būtu varējusi visas spekulācijas pārtraukt ar konkrētu «nē» kandidēšanai. Taču arī viņa pati ir devusi netiešus mājienus, ka varētu piekrist savai virzīšanai uz pili,» uzsvēra eksperts, apliecinot, ka visas pazīmes varētu liecināt par I. Sudrabu kā visnopietnāko potenciālo V. Zatlera konkurenti. Neviena partija oficiāli I. Sudrabu joprojām nav uzrunājusi.

Tikpat nekonkrētas ir arī baumas par iespējamo Saeimas priekšsēdes Solvitas Āboltiņas virzīšanu augstajam postenim. Lai gan pati apvienības Vienotība līdere šādu scenāriju noliedz, politiskajos kuluāros baumo, ka viņas nominēšana varētu būt daļa no vērienīgas rokādes, kas mainītu politisko spēku un personāliju ietekmi Saeimā.

Viens no neoficiālajiem Valsts prezidenta vēlēšanu scenārijiem liecina, ka pirmajai kārtai varētu nominēt tikai V. Zatleru, kuram savu atbalstu mutiski solījuši aptuveni 63 parlamentārieši. Tiek pieļauts, ka slēgtajā balsojumā viņš tomēr neiegūs nepieciešamo 51 balsi, bet otrajai vēlēšanu kārtai tiks pieteikti jau vairāki citi pretendenti. Šāda scenārija varbūtību pastiprina gan tas, ka apvienības Vienotība rindās ir cilvēki, kuri paši labprāt nonāktu augstajā postenī, gan daudzu ZZS deputātu nekonkrētās atbildes par atbalstu V. Zatleram, gan arī apvienības Saskaņas centrs iespējamā ietekme uz procesiem parlamentā.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais