Atšķirīgi interpretē konstitucionālās tiesības
Lai cik tas dīvaini šķistu, bet tas, ko apgalvo vieni konstitucionālo tiesību zinātāji, nekādā veidā nesaskan ar citu teikto. Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Inese Lībiņa-Egner un likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule stāsta, ka prezidents nenes nekādu politisko atbildību un lēmumu par rosināšanu atlaist parlamentu var pieņemt kaut vai pēdējā pilnvaru dienā.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars gan norāda uz pretējo: «Politiskā atbildība ir personiska, nevis institucionāla. Prezidents nenes politisko atbildību, izņemot divus gadījumus – Saeimas atlaišana un premjera nominēšana. Referendumā iedzīvotājiem jāizšķiras – atbalstīt prezidentu vai Saeimu, un tas būtu pareizi, lai prezidents ir pie varas, lai var nest politisko atbildību nākamās Saeimas priekšā. Galvenā juridiskā nelaime, no kā jābēg un jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu, ir totāls varas vakuums pēc referenduma. Tad var izveidoties situācija, ja prezidentam pilnvaras ir beigušās, jauna prezidenta nav un Saeima ir atlaista. Tad arī mums vairs nav valdības. Līdz ar to augstākā lēmējvara ir paralizēta un valdība nav alternatīva.»
Satversmes 48. pants nosaka, ka prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu un pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi prezidenta tiesībām saistībā ar gaidāmajām prezidenta vai parlamenta vēlēšanām. Jau 9. Saeimā prezidents nāca klajā ar iniciatīvu precizēt Satversmē normas, lai ieviestu termiņus, taču ne iepriekšējā, ne šajā sasaukumā tas nav īstenots. «Tolaik apstājās pret to, ka parlaments neatbalstīja Saeimas atlaišanas ierobežošanu sešus mēnešus pirms prezidenta pilnvaru beigām, bet citu precizējumu dēļ, kuri paredzēja, kad prezidents var atlaist Saeimu. Arī saeimas mainījās. Pēc loģikas būtu jābūt kādam termiņam. Tā pēdējā dienā aizcirst durvis arī nevar. Satversmē var gadīties tādas situācijas, kurās nav atbildes. Tās meklējamas politiķu saprātā. Piemēram, prezidents izdomā nesludināt likumus – tā ir rīcība, kurai normāli Satversmē nav atbildes. Seši mēneši būtu nākuši par labu, jo tad neievestu valsti konstitucionālā strupceļā,» uzskata E. Pastars.
«Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu. Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta nobalsošanā,» skaidro I. Lībiņa-Egner.
Savukārt S. Sondore-Kukule norāda, ka esošais parlamenta sasaukums joprojām ir darboties spējīgs un tā pilnvaras līdz referendumam par Saeimas atlaišanu nebeidzas.
Līdz ar lēmuma pieņemšanu par rosināšanu atlaist parlamentu ir pārkāpts likuma gars. «No juridiskā viedokļa Zatlers nav ievērojis likuma garu. Ne velti diskutē, ka tādas darbības var veikt pusgadu pirms prezidentūras beigām. Zatlers rīkojās ļoti īsu sprīdi pirms savu pilnvaru beigām. Faktiski viņš aizcērt durvis ar lielu blīkšķi. Un tas ir raksturīgs primitīviem cilvēkiem – redz likuma burtu, bet nesaprot garu. Formāli to var darīt, bet tā ir pilnīga bezatbildība,» Neatkarīgajai uzsver advokāts Andris Grūtups.