Uldis Augulis: Ir nodoms airBaltic attīstīt, nevis pārdot

Kas notiek ar airBaltic, kāpēc joprojām no valdības nav padzīts ekonomikas ministrs Artis Kampars, kāpēc Bertoltam Flikam jāsamazina alga, vai ir jēga RailBaltic projektam? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).

– Ekonomikas ministrs Artis Kampars nesen nāca klajā ar airBaltic antireklāmu – esot milzu zaudējumi, iespējams, kādas naudas aizplūdušas uz ofšoriem. Vai viņš to darīja muļķības pēc vai arī aiz viltības, kādu konkurentu vai uzpircēju interesēs?

– Tās iespējamās versijas var būt visādas, bet, kā ir patiesībā, to grūti pateikt. Pasaulē gan tā nedara ar savām kompānijām – sliktu vārdu publiski nesaka. Ja ir kādas nepatīkamas lietas, to mēģina risināt citādi – lai kompānija var normāli darboties. Grūti iedomāties, ka, piemēram, Vācijas ministrs ietu un paziņotu, ka Lufthansai ir milzu zaudējumi un teju vai maksātnespēja. Sekas var būt pietiekami sliktas.

– Kāpēc netiek apspriests jautājums par Kampara demisiju?

– Tas ir jautājums premjeram. Ja premjeru apmierina ministra darbība, tad neko darīt nevar.

– Ko ir atklājis airBaltic audits?

– Auditā bija svarīgi saprast izejas punktu, lai izvērtētu kompānijas turpmāko attīstību. Uzņēmums pēdējos gados ir strauji attīstījies, tāpēc jādomā, kā nodrošināt tā darbību turpmāk. Jādomā, piemēram, par lidmašīnu nomaiņu pret jaunākām, lai lidošana būtu droša. Kompānijā ir jāiegulda. Jāskatās, kādā veidā šo ieguldījumu veikt – vai jāpalielina pamatkapitāls, vai jāpiesaista investori.

– Vai ir korekti skaitīt kompānijas zaudējumus piecos gada pirmajos mēnešos, kad ir ziema un cilvēki lido mazāk?

– Visām kompānijām ziemas mēneši ir ar zaudējumiem, un tās strādā tikai tāpēc, lai nodrošinātu reisu daudzumu, lai pēc tam, kad sākas aktīvāka lidošanas sezona – aprīlī, maijā –, sāktu strādāt ar peļņu un zaudējumus varētu segt. Arī Rīgas lidostai ziemā bija pasažieru skaita kritums. Bet pēc tam straujš uzrāviens. Pasažieru skaits ir bijis pat lielāks, nekā iepriekš plānots. Protams, šogad ir dramatiski cēlušās degvielas cenas, kas visām kompānijām ir radījušas zaudējumus.

– Vai airBaltic tagad būs jāglābj kā Parex?

– Nē, ar Parex situācija nav salīdzināma. airBaltic ir kompānija, kas attīstās, tiesa gan, tai vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi. Kompānijai bija grūti ziemas mēneši. Problēmas var rasties, ja kādu iemeslu dēļ kreditori vai līzinga devēji sāks prasīt priekšapmaksu. Tad ir grūti. Parasti kreditori saausās, dzirdot izteikumus par iespējamo maksātnespēju. Dabiski, ka viņi uztraucas.

– Vai tiešām no airBaltic aizpumpēts kaut kas uz ofšoriem?

– Audits to neparādīja. Nav konstatēts, ka kaut kas aizmaksāts uz ofšoriem.

– Kāpēc kompānijas vadītājam Bertoltam Flikam jāsamazina alga?

– Ja skatāmies kompāniju, kā tika plānots tās budžets, tad kompānija ir strādājusi sliktāk, nekā plānots. Līdz ar to uzskatu, ka akcionāriem ir tiesības lemt par atalgojuma samazināšanu vadībai.

– Kāpēc Fliks nerādās Latvijā?

– Aizsūtījām Flikam vēstuli – ierasties uz akcionāru sapulci, kas būs jūlijā. Viņš ir piekritis ierasties.

– Tad iznāk, ka modernās tehnoloģijas, internets, ļauj vadīt lielu aviosabiedrību no attāluma – no Vācijas?

– Tā sanāk. Viņš ir Vācijas pilsonis, kurš uzstājas preses konferencēs vāciski un Latvijas žurnālistiem atbild uz jautājumiem vāciski. Lai gan zinām, ka viņš lieliski prot runāt latviski.

– Varbūt viņš ir apvainojies uz Latvijas valdību?

– Varbūt ne uz visu valdību, bet uz vienu ministru gan pavisam noteikti.

– Bet airBaltic akcionāru līgums nav izdevīgs valstij?

– Nav izdevīgs. 2009. gadā noslēgtais akcionāru līgums un tā konsolidētā 2010. gada versija valstij kā lielākajam akcionāram nedod iespējas lemt. Jo visi lēmumi tiek pieņemti ar triju ceturtdaļu vairākumu. Valstij ar 52% kapitāla padomē ir trīs no pieciem locekļiem. Lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešami četru padomes locekļu vienprātība.

– Kādas ir iespējas situāciju mainīt?

– Tieslietu ministrijā ir izvērtēts, ka iespēju pašlaik nav. Ir iespējas pieņemt lēmumus vienojoties. Tas arī pēdējā laikā visnotaļ labi sekmējās. Piemēram, panācām izlīgumu ar lidostu, vienojoties tika uzsākts audits. Tāpat bija norunāts, ka pēc audita tiks pārskatīts arī akcionāru līgums un konfidencialitātes līgums. Taču pēc nesenajiem notikumiem, pēc Kampara uznāciena komunikācija ir kļuvusi apgrūtināta, tā noris caur presi. Tomēr būs jāmēģina atsākt sarunas, apsēsties pie viena galda. Jāsāk viss no gala.

Akcionāru līgumu acīmredzot varēs pārskatīt, sasaistot to ar kādiem ieguldījumiem.

– Varbūt valsts daļu vajag pārdot, un atkritīs nepatikšanas? Vai par to netiek domāts?

– Pašlaik nē. Gaidīsim, ko mums stāstīs finanšu speciālisti, kam ir liela pieredze dažādos darījumos pasaulē. Bet nodoms ir attīstīt kompāniju, nevis pārdot.

– Bez airBaltic Rīgas lidostā darbojas vēl viena populāra kompānija – Ryanair. Nesen pa kuluāriem klīda runas, ka šo kompāniju aizdzīšot prom no Rīgas uz Tukumu. Cik šādām runām ir reāls pamats?

– Runas klīda, bet pašai kompānijai nav interese, kaut kur doties, un aizdzīt to arī neviens nekur nevar. Ryanair ir ļoti izdevīgs līgums par maksājumu Rīgas lidostai, kas ir spēkā līdz 2015. gada martam – šai kompānijai ir labāki nosacījumi nekā visām citām. Ja Tukumā privātie lidostas īpašnieki piedāvās kaut ko ļoti izdevīgu, iespējams, Ryanair skatīsies tajā virzienā. Taču ne pašlaik.

– Vai ļaudis reiz varēs ērti lidot uz Daugavpili vai Ventspili?

– Reģionālās lidostas tiks attīstītas – gan Ventspils, gan Liepājas, tāpat arī Daugavpils, kur pašlaik notiek daudzpusēja sadarbība starp Baltijas valstīm, Krieviju un Baltkrieviju. Šis pārrobežu projekts nākotnē nozīmē iespējas lidot no Daugavpils uz Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, Poliju.

– Slavenajās kratīšanās, ko KNAB veica 42 vietās, tika meklēti kādi līgumi, ko airBaltic ir slēdzis ar mediju uzņēmumiem par reklāmas izvietošanu. Ar ko šie līgumi aviācijas kompānijai ir?

– Pēc tām ziņām, ko palūdzām no airBaltic, līgumi ir ar ļoti daudziem uzņēmumiem. Protams, ka kompānijai jāizmanto reklāma, lai piesaistītu klientus...

– Bet vai ar SIA Mediju nams – Neatkarīgās izdevēju – arī bija līgums?

– Man šķiet, ka nebija. Bija visvisādi uzņēmumi, bet ar Mediju namu... nebija vis.

– Savulaik, būdams premjers, vienā no caurspīdības un atklātības lēkmēm Einars Repše iznīcināja autoceļu fondu. Bedru kļuva vairāk. Vai netiek domāts par šāda fonda atjaunošanu?

– Tiek ne tikai domāts, bet arī darīts. Esmu izveidojis ceļu padomi, kurā iesaistītas pašvaldības, ceļu būvnieki un plānotāji. Sauksim to par ceļu fondu vai kādā citādā vārdā, tas nav būtiski. Bet būtiski ir tas, ka šajā fondā būs skaidri iezīmēti līdzekļi ceļu būvei – 80 procentu apmērā no akcīzes nodokļa, pārējais no autotransporta nodokļa. Jo slikta lieta bija fonda likvidēšana. Tolaik valdības vadītājam bija labi nodomi ieviest caurspīdīgumu, taču netika padomāts par sekām. Ir jau gan tā, ka likumā ir iezīmēta noteikta procentu summa autoceļiem, taču reālajā dzīvē tas neizpildās, šāda sistēma nestrādā. Līdz ar to ne pašvaldības, ne būvnieki nevar plānot ilgtermiņā savu darbību – nav jēgas taisīt tehniskos projektus, ja nezini, kā tie realizēsies – varbūt nauda būs, bet varbūt nebūs. Turpmāk tad atgriezīsimies pie stabila finansējuma, lai būvēšana var būt prognozējama. Ceļu būvētāji lielākā daļa ir mūsu pašu – Latvijas – firmas, pašu uzņēmēji, pašu darbinieki. Kopumā nozarē ir ap 8000 darba vietu. Šiem cilvēkiem ir jādod iespēja plānot savu dzīvi. Ja nav stabila plānotā finansējuma, cilvēki dzīvo neziņā, vai viņiem būs darbs. Tagad daudz runā par demogrāfiskajām problēmām. Bet tās var risināt tikai ar stabilitāti. Cilvēks, kas zina, ka viņam ir stabils darbs, var plānot ģimenes pieaugumu.

Manuprāt, pie autoceļu fonda jāatgriežas un pēc iespējas ātrāk.

– Cik apjomīga šovasar ir ceļu būve un remonti?

– Ļoti apjomīga. Visa Latvijas karte šogad un nākamgad ir sazīmēta ar ļoti daudziem posmiem, ko jau remontē un remontēs. Tas notiek par Eiropas naudu – kohēzijas fonda naudu, ko var lietot tikai lielajiem valsts nozīmes ceļiem. Mums ir pieejami 270 miljonu latu līdzekļi, par kuriem varam renovēt 800 kilometrus valsts nozīmes ceļu un 200 kilometrus grantēto ceļu. Diemžēl izmaksas ir kāpušas, un visdārgākais ir bitumens, kas gada laikā sadārdzinājies trīskārt. Tāpēc ļoti rūpīgi jārēķina, kā sadalīt finanses, lai ceļu būvētājiem būtu darbs šogad un nākamgad.

– Kas notiek ar RailBaltic projektu? Tas esot ekonomiski neizdevīgs.

– Pastāv divas māsas ar vienādiem vārdiem – ir divi RailBaltic projekti. Viens ir pa vecajām sliedēm caur Valku, Tartu uz Tallinu. Pašlaik par TNT fonda līdzekļiem uzlabojam šo virzienu, lai vilcieni varētu sasniegt ātrumu 120 kilometri stundā. Otrs projekts ir domāts, ka tiks liktas jaunas, Eiropas platuma sliedes, kas savienos Tallinu, Rīgu, Varšavu, Berlīni. Latvijā tad būtu tikai viena pietura – Rīgā. Nupat nesen tika prezentēti pētījumu rezultāti. Angļu firma, kas šo projektu vērtēja, nonāca pie atziņas, ka projekts ir paceļams tikai un vienīgi, ja 60 procentus finansējuma var dabūt no Eiropas Savienības. Kopējās izmaksas ir 3,8 miljardi latu, un uz Latviju attiecas 1,2 miljardi. Ja mums nav 60% līdzfinansējuma – kādi 900 miljoni –, tad šis projekts nav izdevīgs. Projekta atmaksāšanās periods paredzams ļoti ilgs. Kravu šajā virzienā nav, bet no pasažieriem vien iekasēt tāda milzu apjoma naudu pašlaik nav reāli. Ja projekts tiks realizēts, ātrums būs 160 līdz 200 kilometru stundā. Taču jau pašlaik pa vecajām sliedēm dažos posmos sasniedzam 120 kilometru stundā. Ja veiksim uzlabojumus – līkumu iztaisnošanu –, varēsim sasniegt arī 160. Līdzīgi arī Maskavas virzienā ir iespējams sasniegt 160 kilometru ātrumu, taču jāiztaisno līkumi.

– Kas tiks darīts Maskavas virzienā? Tiešām tiks taisīts ātrvilciens?

– Gan Latvijas, gan Krievijas puse ir veikušas izpēti. Ir izkristalizējušies trīs varianti.

Viens – uzlabot esošo sliežu ceļu, lai sasniegtu 160 kilometru ātrumu stundā. Otrs – būvēt blakus jaunas sliedes. Vai nu vēl arī trešais variants – būvēt pilnīgi jaunu ātrgaitas maršrutu ar ātrumu vairāk nekā 200 kilometru stundā. Taču diezin vai Krievija un Latvija pašlaik var atļauties šo variantu. Reālākais ir esošo sliežu uzlabošana, panākot, lai braukšanas laiks līdz Maskavai ir kādas desmit stundas. Pašlaik notiek ekspertu papildu analīzes par katru posmu, lai zinātu, cik kas maksā.

Ja panākam ātrāku pasažieru vilcienu gaitu, mēs panākam ātrāku arī kravu gaitu. Baltkrievijas un Krievijas virziens dod mums 90% no visām kravām, kas iet caur Latviju. Šeit jādara viss iespējamais, lai kravas var plūst brīvi. Šis virziens ļoti svarīgs tautsaimniecībai, valsts attīstībai. Šeit iekšā ir ne tikai Krievijas, bet arī Kazahstānas, Uzbekistānas, Afganistānas kravas.

– Igaunijā izdomāts novērst sastrēgumus pie Krievijas robežas, ieviešot tādu sistēmu, ka kravas vedējs deklarē labu laiku iepriekš, kad, cikos viņš brauks pāri robežai. Vai Latvijā arī to nevajadzētu ieviest?

– Tieši to arī darām. Līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā plānojam ieviest sistēmu, ka smago automašīnu īpašnieki vai loģistikas kompānijas interneta vidē varētu reģistrēties – lai nav uz ceļa jānīkst. Var sēdēt mājās un, piemēram, divu stundu laikā aizbraukt līdz robežai. Igauņi to izmēģināja un konstatēja, ka tas darbojas. Tātad tas jāievieš arī pie mums. Robežsardze ar šo projektu jau nodarbojas.

– Vai pasažieru kuģošanā ir kādi jaunumi?

– Šogad pirmais gads, kad Rīgas ostā ienāca 300 metru garais, 11 stāvu augstais Costa Pacifica prāmis. Tas tāpēc, ka Rīgas brīvosta ir veikusi akvatorijas padziļināšanas darbus, lai šāds kuģis var ienākt. Tas tāds patīkams jaunums. Lai gan joprojām šī nozare tālu atpaliek no Tallinas. Ja nu mums ir kas, ar ko lepoties, tad tā ir pasažieru aviācija, kur pēdējā desmitgadē ir dinamiski attīstījusies gan lidosta, gan aviokompānija. Šajā jomā varam konkurēt un izkonkurēt daudzus kaimiņus reģionā, un būtu ļoti nelāgi, ja kādas kļūdas, politiķu nepārdomāta rīcība šo konkurētspēju sagrautu.

– Vai valdība saprotas ar Rīgas pašvaldību un citām pašvaldībām? Vai ir sadarbība, vai arī pretīstāvēšana?

– Kur cilvēki strādā, tur problēmiņas palaikam mēdz rasties. Taču nav tādu nepārvaramu domstarpību. Neskatoties uz krīzi, Rīgas ostā bijis lielākais kravu apjoms, kāds vispār bijis. Pirmajā pusgadā būtisks kravu pieaugums. Ostas attīstās – Rīga, Ventspils, Liepāja. Potenciāls ir tik liels, ka ostām savā starpā ir tikai draudzīga konkurence, nav nekādas ļaunprātības citai pret citu jāveic.

– Septembrī būs ārkārtas vēlēšanas. Vai priekšvēlēšanu ārprāts neiezogas arī valdības namā? Vai valdība vēl strādā sakarīgi, vai arī tur jau notiek lozungošana un kampaņošana?

– Politiskā nestabilitāte nekad neko labu nav devusi. Darbs līdz septembrim būs mazliet kavētāks, taču – ko darīt – jāstrādā. Diemžēl arī valdībā parādās tendences uz kampaņošanu, taču, par laimi, ne tik lielā mērā, kā tas jau notiek Saeimā.