Šodien valdība cer pielikt punktu diskusijām par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par vienotā atalgojuma sistēmas ieviešanu valsts un pašvaldību institūcijās.
Tomēr galīgās skaidrības par ieviešamo modeli aizvien nav, jo ne visas ministrijas ir akceptējušas Finanšu ministrijas piedāvājumu un atalgojuma noteikšanas skalas principu, kas paredz noteiktu koeficientu piemērošanu vidējai algai tautsaimniecībā atkarībā no amata kategorijas.
Šā brīža informācija liecina, ka tādējādi, piemēram, premjeram un ministriem algu apmērs nemainītos. Taču pārējiem vienotajā atalgojuma sistēmā iekļautajiem gan nāktos savilkt jostas, lai ar premjera atalgojuma apmēru noteiktos griestus – 1908 latus mēnesī – nepārsniegtu. Piemēram, ģenerālprokurora alga šobrīd ir 2489 lati, valsts kontroliere saņem 2835 latus mēnesī, tiesībsargs – 2750 latu. Lai gan likumprojekta dokumenti publiskoti netiek, no Finanšu ministrijas sagatavotajiem piemēriem izmaiņām algu sistēmā, ar ko iepazīstināti valdības locekļi, izrietot, ka ģenerālprokurora alga tādējādi varētu sarukt par aptuveni 600 latiem, bet valsts kontrolierei vai tiesībsargam pat vairāk nekā par tūkstoti latu. Pāri diviem tūkstošiem – ap 2500 latiem – sniedzas arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja algas.
Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc diskusijas koalīcijā par to ieilgušas un arī otrdien, kad bija plānots šā jautājuma skatīšanu Ministru kabineta sēdē pabeigt, tas nenotika, lai gan arī tad sarunas bija garas. Valdība nekādi nevar panākt vienprātību par sistēmas principiem, galvenokārt par to, kuras amatu kategorijas tajās iekļaujamas. Jau zināms, ka visticamāk ārpus sistēmas paliks Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, jo svarīgi esot saglabāt šo institūciju neatkarību. Pēc pēdējām ziņām, arī Valsts prezidenta alga sistēmā iekļauta netikšot. Taču tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka tādā gadījumā arī tiesnešiem jābūt ārpus šīs sistēmas, "jo vai tad tiesnešiem ir jābūt kaut kam mazāk neatkarīgam nekā Latvijas Bankas priekšsēdētājam?" Par to runāts arī otrdienas valdības sēdē, un, pēc premjera Valda Dombrovska otrdien preses konferencē teiktā, panākts, ka tiesnešu un prokuroru atalgojumi tikšot atrunāti atsevišķos normatīvajos aktos, taču augstākā atalgojuma skala tiks iekļauta vienotajā sistēmā. Pret iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā, apelējot pie iestādes funkciju specifikas, iepriekš iestājusies arī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Aizsardzības ministrija savukārt iebildusi, ka līdz ar jauno sistēmu iecerēts pārtraukt piecu gadu izdienas pabalstu izmaksu. Tie karavīriem tiek maksāti pēc piecus gadus ilga dienesta, lai motivētu karavīrus dienēt bruņotajos spēkos.
No politiķu teiktā arī izriet, ka pašreizējais likums varētu tapt tikai pāris gadiem. "Krīzes laikam šī sistēma būtu piemērota, jo tā mobilizē, bet cits jautājums, ka pēc diviem trijiem gadiem to varētu pārskatīt," sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Jāatgādina, ka viņa partijas biedrs, TB/LNN līderis Roberts Zīle jau iepriekš norādīja, ka iecere ir populistiska, jo, nosakot algu griestus, par ko vairāk saņemt nav iespējams, spējīgākie cilvēki strādās citur, ne valsts pārvaldē, un aizbrauks uz ārzemēm, ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts. Tam, ka šādā veidā sistēma varētu darboties tikai kādu laiku, piekrita arī M. Segliņš.