Nespējot vēlētājiem piedāvāt jaunu politiķu paaudzi un mūsdienīgu, šā brīža situācijai pielāgotu skatījumu par nacionālajiem jautājumiem, partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) diez vai spēs iegūt kāroto pārstāvniecību 11. Saeimā.
Šādu viedokli par PCTVL mēģinājumu pēc gadu ilgas prombūtnes atgriezties lielajā politikā pauž eksperti.
Lai gan pēdējos gados ir skaidri saskatāma PCTVL pretnostatīšanās Saskaņas centram (SC), jāatgādina, ka abas šīs organizācijas pamatā ir veidojušās uz kopīgas bāzes. 7. Saeimā zem vienota Tautas saskaņas partijas nosaukuma plecu pie pleca strādāja gan SC zvaigznes, t.i., Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, gan PCTVL līderi Jakovs Pliners un Martijans Bekasovs.
Vislielāko spēku kreisais flangs ieguva 2002. gada nogalē. 8. Saeimā PCTVL, par kuru nobalsoja 19% vēlētāju, bija otra lielākā parlamentārā frakcija ar 25 deputātu mandātiem. Tās rindās Saeimā strādāja arī daudzi pašreizējā Saskaņas centra līderi, piemēram, Valērijs Agešins, kurš ir SC frakcijas vadītājs, un Boriss Cilēvičs. Taču politiskajam pacēlumam sekoja smaga konfliktsituācija, kas viena flanga politiķus nostādīja dažādās ierakumu pusēs.
V. Agešins Neatkarīgajai atzina, ka 2003. gada sākumā PCTVL bija spējīgs pāraugt vienotā partijā, kas sevī apvienotu vairākas mazākas dalīborganizācijas. Taču tā vietā PCTVL Saeimas frakcijā sākās šķelšanās. Tās pamatā bija atšķirīgs uzskats par to, cik radikāli ir jāaizstāv krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības Latvijā. «Bija vairāki Tatjanai Ždanokai pietuvināti politiķi, kuri vēlējās akcentēt tikai vienus aspektus, proti, etnisko jautājumu. Tikmēr vairums citu kolēģu saprata, ka primāri jāpievēršas sociālekonomiskajam blokam. Rezultātā katrs no mums aizgāja savu ceļu,» komentē V. Agešins. Jāatgādina, ka redzamākās PCTVL figūras, piemēram, Vladimirs Buzajevs un Martijans Bekasovs, jau kopš 90. gadu sākuma bijušas saistītas ar radikāli noskaņoto partiju Līdztiesība, kuras zināmākās personālijas kopš Atmodas laikiem ir Tatjana Ždanoka un Larisa Laviņa.
Vēlākie notikumi pierādīja, ka krievvalodīgajam elektorātam tik tiešām svarīgāks šķiet tautsaimniecisko jautājumu bloks, jo jau 9. Saeimā jaunveidotajam Saskaņas centram bija 17 vietas, iekams PCTVL tik tikko spēja pārvarēt 5% barjeru un iegūt 6 vietas parlamentā. 9. Saeimā radikālo flangu pārstāvēja politiķi Vladimirs Buzajevs, Jakovs Pliners un Nikolajs Kabanovs, taču pēc etnisko aspektu eskalēšanas bija arvien mazāks pieprasījums, rezultātā 10. Saeimā PCTVL vairs neizdevās iekļūt.
Gan bijušie kolēģi, gan politologi uzskata, ka PCTVL diez vai iekļūs arī 11. Saeimā, jo partija nespējot mainīties līdzi laikam. Politologs Filips Rajevskis uzsver – lai arī visā Eiropā nacionāli radikālas kustības kļūst arvien populārākas, PCTVL jau daudzus gadus nespēj sev piesaistīt jaunas, spēcīgas personības, kas partiju padara senilu. Lai gan pirms dažiem mēnešiem tika runāts, ka uz Saeimas vēlēšanām PCTVL varētu piebiedroties radikāļi Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs, šāds scenārijs tomēr nav piepildījies, liedzot PCTVL atjaunoties jaunā attīstībā.
***
LOKOMOTĪVES
Rīga Jakovs Pliners
Vidzeme Andris Tolmačovs
Latgale Miroslavs Mitrofanovs
Zemgale Valērijs Buhvalovs
Kurzeme Elita Kosaka
***
No 4000 zīmju programmas
Ekonomika, finanses un nodokļi:
iestājas pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un pensijas kapitāla mākslīgu samazināšanu; iestājas par pilnīgu nodokļu atbrīvojumu pensijām, kas nepārsniedz 250 latu; iestājas par pakāpenisku nodokļu samazināšanu darbaspēkam.
Sociālā joma:
tiesībām uz mājokli ir jābūt nostiprinātām Latvijas Republikas Satversmē; ir jāatjauno pirmskrīzes atbalsta programma denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem; pašvaldībām un dzīvokļu īpašniekiem ir jāpiešķir neatraidāmās tiesības atpirkt no saimnieka pēc kadastrālās vērtības zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu mājas.
Nacionālie un politiskie jautājumi:
jāpiešķir Latvijas pilsonība visiem nepilsoņiem; antihitleriskās koalīcijas veterāniem ir jāpiešķir oficiāls statuss un sociālās garantijas; panākt krievu valodas oficiālā statusa nostiprināšanu Satversmē; novērst krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju nodarbinātības jomā, kā arī saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm.
***
EKSPERTA VIEDOKLIS
Filips Rajevskis, politologs:
– Lai gan nacionālo jautājumu akcentēšana PCTVL padara līdzīgu tēvzemiešiem, tomēr starp abām šīm organizācijām ir būtiska atšķirība. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir izdevies iegūt spēcīgu dinamiku, jo caur apvienošanos ar Visu Latvijai! nacionālā apvienība ir saņēmusi jaunas asinis. Tikmēr PCTVL jau gadiem stagnē. Līdzšinējie PCTVL cilvēki ir divdesmit gadus sēdējuši Saeimā, nespējot praksē pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus, savukārt jaunas personības šīs partijas rindās neparādās. Vēl jo sarežģītāku PCTVL situāciju padara Nila Ušakova jaunās gvardes darbība Saskaņas centra rindās, jo tieši Saskaņas centrs ir viens no galvenajiem PCTVL konkurentiem. Šķiet, šobrīd PCTVL nav vajadzīgās vilkmes, lai stātos pretim Saskaņas centram.