Politiskās partijas mēģina aģitēt bez maksas

Īsais laiks starp pērn notikušajām un šoruden plānotajām Saeimas vēlēšanām, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas ierobežo partiju tēriņus, vairākumam politisko organizāciju liedz izvērst tik vērienīgas kampaņas, kā tas bijis iepriekš.

Rezultātā šoruden vēlētājus uzrunās krietni mazāks maksas reklāmu daudzums, taču tā vietā partijas cenšas maksimāli efektīvi izmantot visas bezmaksas aģitācijas iespējas.

Ierobežotie finanšu līdzekļi uz daudz apdomīgāku līdzekļu tērēšanu mudinājuši arī citkārt tik dāsno Latvijas Pirmo partiju, kas ārkārtas vēlēšanās startēs ar Šlesera Reformu partijas nosaukumu. Sarunā ar Neatkarīgo organizācijas runasvīrs Ģirts Dripe atzina, ka lauvas tiesa no priekšvēlēšanu aģitācijai paredzētajiem līdzekļiem tiks iztērēta audio un video reklāmām, kas jau parādījušās gan LNT un LTV televīziju kanālos, gan drīz vien tiks translētas arī radiostaciju ēterā.

«Centralizētu vides reklāmu mums nebūs. Arī reklāmas medijos ne. Nelieli budžeti ir paredzēti apgabaliem, taču par to izlietojumu katrs reģions lems pats. Ja viņiem šķitīs, ka ir jāpiedalās kādā pasākumā vai pilsētas svētkos, tas noteikti nebūs nekas grandiozs, bet gan, visticamāk, vietējas nozīmes pasākums,» komentē partijas pārstāvis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Artūrs Graudiņš apliecina, ka arī šis politiskais spēks, kas tradicionāli ir spēcīgs reģionu atbalstītājs, šogad vairs nevar atļauties vērienīgus pasākumus, kā, piemēram, pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad savienība rīkoja īpašus koncertus, dalot skatītājiem arī pavārgrāmatas ar ZZS līderu iecienītākajām receptēm.

Arī nacionālās apvienības līderis, premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – ierobežotais līdzekļu daudzums liedzot partijām tērēt naudu plašam pasākumu lokam, tādēļ šogad uzsvars tikšot likts uz bezmaksas aktivitātēm, piemēram, izbraucieniem uz reģioniem un sarunām ar vēlētājiem.

Uz radošiem bezmaksas pasākumiem orientējas arī Vienotība. Piemēram, Rīgas svētku laikā partijas birojā esot darbojušās radošās darbnīcas, kurās ikviens varēja izgatavot pats savu nozīmīti, apgleznot krūzi vai somu. Tāpat Vienotības cilvēki Vecrīgā rīkojuši zibakcijas, kas, neprasot lielus ieguldījumus, tomēr piesaista zināmu publikas uzmanību. Paralēli tam Vienotība ar savu radošo telti piedalījās arī Apes pilsētas svētkos, Limbažu pilsētas tirgū un plāno doties arī uz Gulbeni.

Tikmēr Zatlera Reformu partija (ZRP) neesot domājusi par reklāmas kampaņām kādā no masu pasākumiem. Tās pārstāve Daiga Holma Neatkarīgajai atzina, ka «mūsu reģioni aktīvi darbojas, un, ja tie izlems reklamēties kādā vietējā pasākumā, mēs, protams, tiksim informēti. Taču pagaidām šādu iniciatīvu neviens reģions nav izteicis.»

Vairākums partiju neslēpj, ka tām ir būt grūti izsekot visām aktivitātēm, ko reģionos organizē katrs individuālais partijas atbalstītājs. Tā, piemēram, augusta vidū Neatkarīgā novēroja ar organizācijas Par prezidentālu republiku simboliku nolīmētu automašīnu, kas vienā no Rēzeknes apkaimes ciemiem tika novietota līdzās estrādei lauku zaļumballes laikā. Tāpat pagājušās nedēļas nogalē Zaļo un zemnieku savienības plakāti bija vērojami Carnikavas 800 gadu svinību vietā. Taču pie visgrandiozākās reklāmas – turklāt pilnīgi bez maksas – šovasar bijusi iespēja tikt Saskaņas centram, kad Rīgas pilsētas svētku apmeklētājus no lielformāta ekrāniem uzrunāja Rīgas domes vadītājs, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs. 19. augustā Arēnā Rīga Krievijas mūziķu uzstāšanos ievadīja videoklips, kurā N. Ušakovs vairākus tūkstošus lielajai auditorijai reklamēja ne vien viesmīlīgo galvaspilsētu, bet arī pats sevi. Lai gan likumdošana pagaidām nespēj cīnīties ar valsts un pašvaldību resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai, jau sen diskutē par to, ka pašvaldībās pie varas esošie politiķi dažādos aplinkus ceļos izmanto viņiem pieejamos resursus, lai priekšvēlēšanu laikā reklamētu savu organizāciju. Vakar KNAB paziņoja, ka tā redzeslokā nonākusi rīdziniekiem paredzētā bezmaksas avīze Pastnieks, kurā tiekot slavēti N. Ušakova vadītās Rīgas domes labie darbi. Līdz ar to birojs izvērtēs, vai avīzes izdošana nav saistīta ar priekšvēlēšanu aģitāciju.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais