Pieredzējušās partijas naski tērē reklāmu budžetus

Lai gan līdz 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanām atlikušas vēl gandrīz trīs nedēļas, četras pieredzējušākās partijas, kas bijušas pārstāvētas arī līdzšinējā parlamentā, jau paguvušas krietni patērēt budžetus, ko saskaņā ar likumdošanu politiskās organizācijas drīkst izlietot priekšvēlēšanu aģitācijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) secinājis, ka 20 dienas pirms aģitācijas aizlieguma viena politiskā partija ir sasniegusi 63% un vēl divas partijas – apmēram 50% no likumā noteikto pieļaujamo izdevumu apmēra. Pieci politiskie spēki ir iztērējuši mazāk par 40% no pieļaujamajiem finanšu resursiem, savukārt piecas partijas minētajam nolūkam līdzekļus vēl nav tērējušas.

Jāatgādina, ka atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām katras partijas priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt 282,55 tūkstošus latu.

Apkopojot informāciju, kuru pašas partijas un mediji ir iesnieguši par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijā, radio, preses izdevumos, internetā, publiskās vietās, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī par veikto labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu, KNAB nav konstatējis, ka kāda politiskā partija jau būtu pārsniegusi likumā noteikto izdevumu limitu. KNAB ir saņēmis informāciju par astoņu trešo personu veikto aģitāciju, taču nav konstatējis, ka kāda ar partijām nesaistīta persona būtu pārsniegusi tai noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu, t.i., 3000 latu. Tiesa, birojs pārbauda informāciju par vairākiem slēptās aģitācijas gadījumiem, kā arī par, iespējams, pretlikumīgu administratīvo resursu izmantošanu kādas partijas interesēs.

Latvijā

Tā dēvētās nodokļu reformas ietvaros par vienu procentu punktu tika samazinātas iemaksas banku pārvaldītajos pensiju otrā līmeņa fondos. Šis viens procentu punkts tiks novirzīts valsts pārvaldītajā pirmajā pensiju līmenī. Tā kā šī pārbīde noteikta uz četriem gadiem, tad tiek lēsts, ka šajā laikā bankas nesaņems 616 miljonus eiro.

Svarīgākais