Vēlētāji izdara savu izvēli par 11. Saeimas sastāvu

Šodien ārkārtas vēlēšanās tiek vēlēta 11. Saeima. Šim mērķim ir izveidoti 1027 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 77 vēlēšanu iecirkņi 39 ārvalstīs. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks ir no pulksten 7.00 līdz 20.00. Vienlaikus Latvijā būs 124 vēlēšanu iecirkņi, kas strādās ilgāk – līdz 22.00.

Rīgā būs četri šādi iecirkņi, Daugavpilī un Liepājā pa diviem šādiem iecirkņiem, bet pārējās pašvaldībās - viens šāds iecirknis.

Parlamenta vēlēšanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpst arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs.

No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 11.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala jāievēl 30, Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27, Latgales vēlēšanu apgabala – 15, Zemgales vēlēšanu apgabala – 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputāti.

11.Saeimas vēlēšanām trijos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Zemgalē un Kurzemē ir reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, bet divos vēlēšanu apgabalos – Vidzemē un Latgalē – 12 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti. 11.Saeimas vēlēšanām reģistrēti 1092 deputātu kandidāti. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 11.Saeimas vēlēšanām notika no 2011.gada 29.jūlija līdz 18.augustam.

Balsstiesības parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Tiesības kandidēt parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, sākot no 21 gada vecuma.

Pēc Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem 11.Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā, 2011.gada 26.jūlijā, valstī bija reģistrēti 1 542 700 vēlētāji.

Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī

1. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase.

2. Lai saņemtu balsošanas materiālus, jādodas pie vēlētāju reģistrācijas galda.

3. Saņemot balsošanas materiālus – vēlēšanu zīmju komplektu un vienu, ar iecirkņa zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni – vēlētājam jāparakstās balsotāju sarakstā.

4. Balsošanai jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.

5. No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena.

6. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai ar “+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta vai izsvītrot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

7. Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē.

Ja vēlēšanu zīmē izsvītro visus kandidātus

Ja vēlētājs vēlēšanu zīmē izsvītros visus kandidātus, viņš vienalga būs atdevis savu balsi par šo kandidātu sarakstu, savukārt, skaitot balsis, katrs kandidāts, šajā gadījumā saņems pa vienam svītrojumam.

Ja balso ar tukšu aploksni

Ja vēlētājs nobalso ar tukšu aploksni, tad viņa balss tiek pieskaitīta kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, no kura aprēķina 5% barjeras slieksni, kas jāiegūst kandidātu sarakstam, lai piedalītos Saeimas deputātu vietu sadalē. Savukārt nevienam kandidātu sarakstam šī balss netiek pieskaitīta.

Kādas vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes ir nederīgas?

Nederīgas būs tās vēlēšanu aploksnes, uz kurām nebūs norādes par 11.Saeimas vēlēšanām un attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmoga.

Vēlēšanu zīme ir nederīga, ja tā neatrodas vēlēšanu aploksnē un aploksne nav iemesta vēlēšanu kastē. Vēlēšanu zīme nav derīga, ja tā ir no cita vēlēšanu apgabala, ja tā ir saplēsta tā, ka nav saprotama vēlētāja griba. Arī tad, ja vēlēšanu aploksnē būs ievietotas vairākas atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, neviena no šīm zīmēm nebūs derīga. Savukārt, ja vēlēšanu aploksnē būs vairākas pilnīgi vienāda satura vēlēšanu zīmes, viena no šīm zīmēt tiks līdzskaitīta.

Izņēmumi no vispārējās balsošanas kārtības

Bez iespējas nobalsot vēlēšanu iecirknī Saeimas vēlēšanās ir vairākas papildus balsošanas iespējas:

1. vēlētāji ārvalstīs var balsot pa pastu,

2. vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, un šo vēlētāju aprūpētāji var balsot vēlētāja atrašanās vietā,

3. vēlētāji, kuri atrodas apcietinājumā, drīkst balsot ieslodzījuma vietā.

Vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos drīkst novērot partiju un partiju apvienību pilnvaroti novērotāji, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju pilnvaroti novērotāji. Kā novērotāji vēlēšanu iecirkņos drīkst uzturēties arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par novērotājiem nedrīkst būt deputātu kandidāti.

11.Saeimas vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija īstenoja 10.Saeimas vēlēšanās aizsākto projektu „Brīvprātīgie novērotāji”, kura ietvaros jebkuram Latvijas iedzīvotājam no 16 gadu vecuma bija iespēja pieteikties par vēlēšanu novērotāju, izpildot e-apmācības programmu Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājas lapā. Šā projekta ietvaros par vēlēšanu novērotājiem līdz šim ir pieteikušies 82 Latvijas iedzīvotāji.

Saeimas vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana radio un televīzijā, publiskās vietās, preses izdevumos un internetā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus aizliegts izvietot un izplatīt arī publiski pieejamās vietās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50 procenti akciju pieder valstij vai pašvaldībai.

Aģitēt aizliegts vēlēšanu iecirkņa telpās un vēlēšanu dienā arī tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis.

Vēlēšanās ikvienam ir tiesības balsot saskaņā ar savu pārliecību, un balsu pirkšana ir noziegums. Krimināllikumā paredzētais sods par balsu uzpirkšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par balsu pirkšanu vai balsu pirkšanas mēģinājumu iedzīvotāji tiek aicināti ziņot Valsts policijai, nogādājot iesniegumu tuvākajā policijas iecirknī, vai zvanot pa tālruni 110 vai 112.

Balsu skaitīšana 11.Saeimas vēlēšanās sāksies uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, balsu skaitīšanai vēlēšanu iecirkņos var sekot līdzi novērotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

11.Saeimā ievēlētos deputātus noteiks Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņems mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita. Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Vēlēšanu rezultātu noteikšanai Latvijā izmanto Senlaga matemātisko rezultātu aprēķina metodi. Tā paredz par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skatu dalīt ar veseliem nepāra skaitļiem 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto deputātu kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% barjeru, sanumurē kopējā dilstošā secībā. Vietas vēlēšanu apgabalā saņemt tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Katra saraksta iegūto vietu skaitu aprēķina griezumā pa vēlēšanu apgabaliem.

Galīgos vēlēšanu rezultātus un Saeimā ievēlētos deputātus Centrālā vēlēšanu komisija apkopos un paziņos trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Svarīgākais