Koalīcija stingra par latviešu valodu
Koalīcijā esošās labējā flanga partijas, t. i., Vienotība, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, izplatījušas aicinājumu visu tautību Latvijas pilsoņiem balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Ar analogu paziņojumu nākusi klajā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, apliecinot, ka parlamenta vairākums negrasās grozīt Satversmi un gatavojas referendumam.
Kā jau ziņots, novembrī Latvijā notika parakstu vākšana, kurā aptuveni 183 tūkstoši pilsoņu parakstījās par vēršanos pie Saeimas ar divvalodības iniciatīvu. Līdz ar to 11. Saeimas darba kārtībā drīz vien parādīsies sabiedrības iniciēts likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas aicinās mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu un definēt krievu valodu kā otru valsts valodu. Tikmēr visu parlamentā strādājošo labējo partiju pārstāvji Neatkarīgajai kategoriski norādīja, ka negrasās atbalstīt šādas likumdošanas izmaiņas, kas savukārt nozīmēs referenduma rīkošanu.
Plānots, ka tautas nobalsošana varētu notikt aprīlī vai maijā. Lai iecere par divvalodību īstenotos, par būtu jānobalso vairāk nekā 771 tūkstotim vēlētāju. Tiesa, šādu scenāriju par praktiski neiespējamu sarunā ar Neatkarīgo atzina ne vien Vienotības un Nacionālās apvienības līderi, bet arī kreisā flanga pārstāvis, parakstu vākšanas iniciators Vladimirs Lindermans. Arī ZZS līderis Augusts Brigmanis atzina, ka nepieļaujot pat domu, ka Satversmes grozīšanai nepieciešamās divas trešdaļas Saeimas jeb 67 parlamentārieši atbalstītu divvalodību. «Neredzu nevienu argumentu, kas varētu kādai labējai partijai likt nobalsot par šo ieceri. Tāpēc aicināsim visus balsstiesīgos doties uz referendumu un balsot pret otru valsts valodu. Vai tiešām šī nav tā reize, kad latviskais elektorāts beidzot varētu saņemties un aiziet nobalsot?» jautāja politiķis.
ZZS arī uzskata, ka aritmētiski būtu iespējams iegūt ap vienu miljonu balsu pret divvalodību. «Aritmētiski ir iespējams iegūt tautas atbalstu, un tas būtu spēcīgs, neapstrīdams signāls par to, ko patiesi vēlas tauta,» komentēja A. Brigmanis.
Tikmēr koalīcijas partiju politiķi akcentē: latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību. Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību.
To, ka referendums jau ir sācis eskalēt etniskās pozīcijas, apliecina tostarp tas, ka pēdējo mēnešu laikā būtiski pieaudzis Valsts valodas centrā iesniegto sūdzību skaits, kā arī politologu prognozes par agresīvāku pretnostatīšanos 16. marta un 9. maija pasākumos.
Jāpiebilst, ka par savu balsojumu attiecībā uz Satversmes grozīšanu nav pārliecināts arī vienīgais kreisā flanga parlamentārais spēks, t. i., Saskaņas centrs, kurš grasās frakcijas kopējo viedokli definēt kā obligāto balsojumu visiem frakcijas deputātiem.
***
UZZIŅAI
Latvijas Republikas Satversme
4. pants. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
104. pants. Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.
Valsts valodas likums
3. pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.
(2) Latvijas Republikā ikvienam ir tiesības vērsties ar iesniegumiem un sazināties valsts valodā iestādēs, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).
(4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
4. pants. Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
5. pants. Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot
lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.