Lauž šķēpus par specdienestu pilnvarām

Rīt Saeimas Aizsardzības komisija skatīs ierosmi izmaiņām Operatīvās darbības likumā. Priekšlikuma izstrādātāji uzsver, ka tādējādi vēlas mazināt drošības iestāžu patvaļu, tikmēr varas partijas šādā iniciatīvā saskata sakarību ar februārī gaidāmo referendumu un ar kopējo spriedzes pieaugumu nacionālajā jautājumā.

Parlamenta kreisā spārna pārstāvis Andrejs Elksniņš (SC) rosinājis mazināt drošības dienestu pilnvaras, arī veicot nekontrolētu personu novērošanu, telefonsarunu noklausīšanos u.tml. Varas partijas šādā iniciatīvā gan saskata vēlmi piesegt pretvalstiskas darbības. Proti, A. Elksniņa piedāvātās izmaiņas Operatīvās darbības likumā ierobežotu drošības iestāžu darbību arī pret personām, kuras plānojušas noziegumus pret valsti.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka kreisā flanga deputāta piedāvājums ir vistiešākā vēršanās pret Latvijas Republikas neatkarību, jo īpaši brīdī, kad valstī saasinās etniskais jautājums un ir gaidāms referendums par valsts valodu. A. Elksniņš, kā arī SC frakcijas līderis Valērijs Agešins, kuri abi ir juristi, iebilst: piedāvātajām izmaiņām likumdošanā nav ne mazākā sakara ar nacionālo jautājumu vai gaidāmo referendumu, bet gan ar nepieciešamību ierobežot drošības iestāžu patvaļu.

Sarunā ar Neatkarīgo A. Elksniņš atgādināja, ka jau kopš 2008. gada starp nozares ekspertiem rit diskusija par nepilnībām Operatīvās darbības likumā. «Latvijā bijuši daudzi, arī Jaunalksnes un Jansona noklausīšanās skandāli, kas apliecina, cik nekontrolēti specdienesti izmanto savas pilnvaras, kas noteiktas šābrīža likumdošanā. Diemžēl jau ne reizi vien ir apstiprinājies, ka amatpersonas mēdz ļaunprātīgi un neierobežoti noklausītos telefonsarunas, veikt videonovērošanu, vākt datus par personu privāto dzīvi, nevienam neatskaitoties un nepaskaidrojot, kādiem tieši mērķiem to dara. Turklāt bieži slepeno metožu izmantošana tiek aizbildināta tieši ar valstiskās neatkarības un pastāvošās iekārtas apdraudējumiem, lai gan neviens to nevar pārbaudīt,» klāstīja deputāts. «Nozares eksperti šai problēmai pievērsuši uzmanību jau pirms trim gadiem, tāpēc mani mulsina, ka Ainārs Latkovskis, kurš ilgus gadus vada Aizsardzības komisiju, mēģina šo iniciatīvu piesaistīt nacionālajam jautājumam. Viņš pārzina problēmu un ir redzējis vēstules, kurās tiek izklāstīta specdienestu patvaļa un likuma nepilnība,» sacīja

A. Elksniņš, piebilzdams – Vienotības deputāta vēlme mainīt problēmas akcentus, liekot domāt par politisko ieinteresētību. A. Elksniņš uzskata, ka ilgi pie varas esošie koalīcijas spēki pretojas izmaiņām, jo nevēlas zaudēt instrumentu, kas visus šos gadus tiem ļāvis kontrolēt oponentus.

«Latvijā ir 13 iestādes, kuras izmanto slepenās metodes. Pat Valsts ieņēmumu dienestā ir pretizlūkošanas nodaļa. Jājautā — kādiem mērķiem? Katra pie varas nonākusī partijas, vadot kādu ministriju, uzreiz centās tās paspārnē izveidot vienību, kam tiktu piešķirtas ārkārtējas tiesības, lai kontrolētu citas partijas. Tā rezultātā mums ir daudz iestāžu, kas visas drīkst izmantot noklausīšanos un citas slepenās metodes, savukārt politiķi nevēlas šo situāciju mainīt,» pauda deputāts.

Arī Drošības policija un Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka A. Elksniņa ierosināto grozījumu pieņemšana kavētu noziegumu atklāšanu, jo īpaši pretizlūkošanas pasākumu īstenošanu. Tikmēr SC uzskata, ka tādējādi drošības iestādes mēģina kavēt izmaiņas, kas sašaurinātu to pilnvaras.