Referenduma jautājumā – vienoti

© F64 Photo Agency

Politiķi uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa spēja mainīt viedokli ir cienīgs solis, kas varētu mudināt arī citus neizlēmušos doties uz referendumu.

Tikmēr eksperti oponē: A. Bērziņa neveiksmīgā pozicionēšanās divvalodības referenduma jautājumā ir bijusi kļūda, kas līdz ar pēkšņo viedokļa maiņu tika nevis labota, bet pastiprināta.

Valsts prezidents A. Bērziņš līdz šim bija vienīgā valsts augstākā amatpersona, kura kategoriski iestājās pret piedalīšanos 18. februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā. Kamēr valdības vadītājs, Saeimas spīkere, eksprezidenti un partiju līderi pauda skaidru aicinājumu sabiedrībai doties balsot, A. Bērziņš nelokāmi pauda diametrāli pretēju viedokli. Tiesa, pirmdien vēlu vakarā viņš pēkšņi atzina, ka tomēr grasās izmantot savas vēlētāja tiesības.

Valsts augstākās amatpersonas ir gandarītas par A. Bērziņa rīcību, jo valsts pārvalde beidzot pauž vienotu viedokli, un tas ir labākais motīvs arī sabiedrības mobilizācijai. Kā Neatkarīgajai atzina Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pārstāve Gunda Reire, spīkere augstu novērtē prezidenta rīcību. S. Āboltiņa ir gandarīta, ka visas trīs augstākās amatpersonas ir vienotas valodas jautājumā, jo tas ir vitāli svarīgs nācijai un ir uzskatāms par Satversmes kodolu. Arī pozīcijā strādājošās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka spēja mainīt viedokli vai pat atzīt kļūdas ir valsts pirmās personas cienīgs solis, kas apliecina, ka prezidents spēj objektīvi izvērtēt notikumu attīstību. Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzteica prezidenta spēju pārvērtēt apstākļus, savukārt R. Dzintars bija pārliecināts, ka A. Bērziņa rīcība varētu būt izšķirošs arguments tiem, kuri līdz šim vēl šaubījās, vai doties balsot.

Tikmēr polittehnologs Jurģis Liepnieks uzskata, ka veids, kādā notikusi A. Bērziņa viedokļu maiņa, bijis ļoti neveikls. «Cenšoties ignorēt referendumu, An-dris Bērziņš bija pieļāvis milzīgu kļūdu, tāpēc nonāca politiskajā un morālajā izolācijā, no kuras nenoliedzami bija jāmeklē izeja.»

«Taču veids, kādā Valsts prezidents paziņoja par sava lēmuma maiņu, kļūdu tikai pastiprina. Proti, kā privātpersona viņš joprojām negribētu piedalīties balsošanā, taču kā valsts vadītājs viņš to darīšot. Manuprāt, šāda personības dubultošanās nav pieļaujama,» atzina eksperts, «jo rada neveiklības un putrošanās iespaidu. Un kā sabiedrībai turpmāk zināt, kad Andris Bērziņš rīkojas kā privātpersona, bet kad – kā Valsts prezidents?»

Arī politologs Valts Kalniņš Neatkarīgajai atzina, ka prezidenta paziņojums par nepiedalīšanos referendumā ir bijusi kļūda. «Neitralitātes mēģinājums nebija līdz galam pārdomāts. Tas drīzāk bija emocionāls solis un, visticamāk, atspoguļo Andra Bērziņa patieso attieksmi pret jautājumu. Taču prezidents ir valsts augstākā amatpersona, kuras rīcību nosaka ne tikai subjektīvie viedokļi,» uzsvēra eksperts. Komentējot pēkšņo A. Bērziņa viedokļa maiņu, V. Kalniņš secina: prezidentu, visticamāk, ietekmējusi sakarsētā atmosfēra, kas par šo jautājumu valda sabiedrībā. «Politiķi, eksprezidenti, balsotāji – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir izlēmuši strikti pozicionēties, un šādā situācijā arī prezidentam ir nācies ļauties plūsmai. Jo izteiktāka kļuva sabiedrības polarizācija, jo grūtāk prezidentam bija uzturēt neitrālo pozīciju, pat ja viņa viedoklis nemainījās,» analizēja V. Kalniņš. Eksperts arī piebilda, ka «šādos emocionālos apstākļos neitrāla, līdzsvarota nostāja diemžēl ir nepopulāra, tādēļ Valsts prezidents, visticamāk, kaut ko zaudēja no sava reitinga». J. Liepnieks savos vērtējumos ir vēl jo skarbāks. Viņaprāt, referenduma kontekstā A. Bērziņa retorika bijusi pārāk vienkāršota, iekšēji pretrunīga un nepārliecinoša. «Tie ir sadzīves līmeņa izteikumi, tajos nav nedz daiļrunības, nedz mērķtiecīga ziņojuma. Ļoti žēl, ka Valsts prezidents, kurš ir visas valsts simbols, nespēj saglabāt šo augsto tēlu. Esmu pārliecināts, ka neveiklajā komunikācijā Andris Bērziņš jau ir zaudējis savu autoritāti referenduma jautājumā. Viņa viedokļu maiņa nevienu vairs neietekmēs. Taču prezidentam pastāv risks zaudēt autoritāti arī citās jomās, jo tas, ko un kā viņš saka sabiedrībai, nav pārliecinoši,» uzskata J. Liepnieks.

Jāatgādina, ka 18. februārī Latvijā notiks tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Cenšoties panākt, lai par šo jautājumu izsakās iespējami plašāks vēlētāju loks, rīt parlamenta partijas grasās nākt klajā ar kopīgu aicinājumu sabiedrībai aktīvi piedalīties referendumā.

***

«Vislabāk šo situāciju varētu iztēloties ar Latvijā labi zināmo pavasara kūlas dedzināšanu. Es sākotnēji aicināju – nededziniet un atturiet tos, kuri grasās dedzināt! Diemžēl mani nosauca par maitu un visos vārdos, ka es varu tā atļauties aicināt nededzināt. Tagad diemžēl tā situācija ir attīstījusies tik tālu, ka vairāk nekā trešdaļa zemes jau deg. Kas cits atliek? Jāiet dzēst!»

31.01.12, LNT