Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomē, kur galvenokārt tiks spriests par ekonomisko situāciju Eiropā un vienotajiem principiem, pēc kuriem suverēnajām valstīm turpmāk būs jāveido savi budžeti.
Latvijas valdība jau vakar atbalstīja likumprojektu, kas paredz akceptēt šo plaši apspriesto fiskālās disciplīnas līgumu, taču gala vārds vēl būs jāsaka Saeimai.
Plānots, ka 25 ES dalībvalstis fiskālās disciplīnas līgumu parakstīs marta pirmajās dienās. Līdz ar to visas līguma dalībnieces apņemsies ar vienādiem nosacījumiem pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā un panākt solījumu ievērot vienoto kārtību arī no tādām valstīm kā Latvija, kas pagaidām nav pievienojušās eirozonai, tomēr grasās to darīt tuvākajā nākotnē.
Valstis, kas apņemsies ievērot fiskālo disciplīnu, būs spiestas nepārkāpt budžeta deficīta zemāko slieksni – 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līgumā arī paredz dubultu kontroles mehānismu. Pirmkārt, ES pieprasa, lai fiskālās disciplīnas princips tiktu iestrādāts nacionālajās tiesību normās, vēlams, konstitucionālā līmenī. Tas novērstu situācijas, kad, mainoties valdībām, valsts viegli atsakās no iepriekš akceptētās taupības. Tāpat līgums paredz atbildību par fiskālās disciplīnas neievērošanu. Gadījumā, ja Eiropas Komisija konstatēs, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus vai pārkāpj vienotos budžeta veidošanas principus, jebkura no valstīm varēs vērsties Eiropas Savienības tiesā, kas atkārtotas nepaklausības gadījumā dalībvalstij piespriedīs soda naudu līdz pat 0,1% no IKP.
Plānots, ka līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis – ne vēlāk kā 2013. gada 1. janvārī. Savukārt prasība par fiskālās disciplīnas noteikumu iestrādāšanu valstu nacionālajā likumdošanā jāizpilda gada laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Lai gan tādām neeirozonas valstīm kā Latvija līgums būs saistošs tikai pēc iekļaušanās vienotajā monetārajā zonā, suverēnā valsts var paziņot, ka piemēros atsevišķas līguma normas ātrāk. Šķiet, ka tieši šo ceļu izvēlēsies arī Latvija – parlaments jau sācis darbu pie fiskālās disciplīnas principu definēšanas Satversmē.
Koalīcijas vadošais spēks partija Vienotība šonedēļ tikās ar opozīcijas partijām, lai panāktu to piekrišanu ratificēt tā dēvētos Lisabonas līguma grozījumus un Fiskālās disciplīnas līgumu. To, cik ļoti šā brīža Latvijas valdība vēlas panākt taupības principu maksimāli ātrāku ieviešanu, apliecināja Vienotības gatavība izpildīt ZZS un Saskaņas centra prasības, apmaiņā pret kurām opozīcija sola neiebilst pret līgumu ratificēšanu. Proti, ZZS pieprasījusi striktāku pozīciju cīņā par godīgiem ES tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem, savukārt SC vēl nav sniedzis savu atbildi koalīcijai.