Lai gan politiskajās spekulācijās regulāri tiek apgalvots, ka Latgale ir Latvijas krieviskākais reģions, statistikas dati liecina pretējo – pēc iedzīvotāju īpatsvara Rēzekne šobrīd ir latviskāka pilsēta nekā Rīga, bet Latgale kopumā – latviskāka par Rīgas reģionu.
Analizējot Centrālās statistikas pārvaldes datus, jāsecina, ka mīts par Latgali kā reģionu, kur krievu valodā runā lielākais iedzīvotāju daudzums, būtu nopietni jāpēta.
Latgalē latviešu īpatsvars pieaug
Kopš 2000. gada latviešu īpatsvars Latgalē ir palielinājies par 1%, savukārt krievu tautības iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,6%. Lai gan 2011. gada sākumā par latviešiem sevi saukuši tikai 44% latgaliešu, tomēr nav arī objektīva pamata apgalvot, ka visi pārējie 55,9% reģiona iedzīvotāju runā krievu valodā. Latgalē dzīvo gan ebreji, gan baltkrievi, ukraiņi, poļi un lietuvieši, un varētu domāt, ka šie cilvēki savā ikdienas dzīvē lieto tik labi krievu, cik latviešu vai latgaliešu valodu. Tomēr, kopsaistot Latgales iedzīvotāju etnisko sastāvu un balsojumu divvalodības referendumā, jāsecina, ka Latgalē dzīvojošie cittautieši nav spējuši sevi identificēt ar latviešu kultūru, jo divvalodības ideju atbalstīja 55,57% balsstiesīgo jeb visam Latgales nelatviešu skaitam identisks vēlētāju daudzums.
Vēl jo interesantākas kopsakarības vērojamas Rēzeknes pilsētā, kur 2011. gada sākumā latviešu īpatsvars bijis lielāks nekā, piemēram, Rīgā, t. i., 44,2% rēzekniešu sevi sauc par latviešiem, bet galvaspilsētā šis rādītājs bijis tikai 42,5%. Interesanti, ka, neraugoties uz latviešu skaitlisko nozīmību, latviešu valodu referendumā aizstāvēja tikai 39,27% rēzekniešu, bet Rīgā, kur latviešu ir mazāk, šādu vēlētāju bija daudz vairāk jeb 63,56%. Iegūtie dati ļauj domāt, ka Rīgā darba meklējumos uz dzīvi apmeties liels latviešu daudzums no citiem reģioniem vai arī galvaspilsētā dzīvojošie cittautieši tomēr daudz spēcīgāk nekā reģionos spējuši izveidot emocionālu saikni ar Latvijas valsti.
Latvieši tikai pēc pasēm
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs gan pauž citus argumentus. «Latgalē dzīvojošie latvieši ir daudz tolerantāki pret cittautiešiem. Visa Latvija varētu no mums mācīties. Dažādu tautību Latgales iedzīvotāji tradicionāli sadzīvo daudz labāk, un pie mums nepastāv nacionālā vai valodas problēma,» komentēja politiķis. Tāpat viņš bija pārliecināts, ka oficiālie dati par latviešu īpatsvaru Rēzeknē neatainojot patieso situāciju. «Daudzi jauktajās ģimenēs dzimuši jaunieši pasē izvēlas ierakstu latvietis, taču ikdienā viņi runā krievu valodā un izjūt to daudz tuvāk. To, ka krievvalodīgo iedzīvotāju pilsētā tomēr ir vairāk, apliecina arī minoritāšu skolu pārsvars pār latviešu mācību iestādēm Rēzeknē,» uzskata A. Bartaševičs.
Tiesa, pats būtiskākais secinājums, ko pēc referenduma uzsvēruši arī daudzi eksperti, apliecina: Latgales iedzīvotāji neatkarīgi no tautības referendumā izdarīja protesta balsojumu, apliecinot neapmierinātību ar reģionā valdošo nabadzību, bezdarbu un ignoranci no valsts puses.
Jāatgādina, ka Daugavpilī, kur šobrīd latviešu īpatsvars ir vien 18%, referendumā par krievu valodu nobalsoja 85,18% balsstiesīgo. Zilupes novadā šo ideju atbalstīja 90,25% no vēlētāju kopskaita. Daugavpils novadā atbalstu krievu valodai pauda 65,79% vēlētāju, Krāslavas novadā – 61,39%, Ludzas novadā – 59,69%, bet Dagdas novadā – 52,52%.
Pievēršas reģiona problēmām
Pēc protesta balsojuma referendumā, kā arī pēc tam, kad Latgales iedzīvotāji izmisumā par kontrabandas rūpala pārtraukšanu atklāti sāka protestēt pret izmaiņām akcīzes preču ievešanas kārtībā, Latgales problēmām pēkšņi pievērsušās arī valsts augstākās amatpersonas. Prezidents Andris Bērziņš solījis sekmēt pierobežas novadu atdzimšanu, darba vietu radīšanu un ražošanas atjaunošanu, kā arī izteicis gatavību personiski doties uz Zilupi. Savukārt ar premjera Valda Dombrovska rīkojumu šonedēļ darbu sākusi valdības grupa, kurai būs jāsagatavo rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai. Rēzeknes domes priekšsēdētājs uz šo iniciatīvu gan raugās piesardzīgi, baidoties no politiskā populisma. «Ar braukšanu un runāšanu šoreiz nepietiks. Latgalei nepieciešama konkrēta rīcība. Jau gadiem esam pieraduši dzīvot ļoti taupīgi, tādēļ valdībai nebūtu gari jāspriež par koncepcijām, bet jāpajautā novadu vadītājiem, kas mums reāli nepieciešams,» pauda A. Bartaševičs.
Tiesa, jautājumā par Latgales tālāko attīstību bez politiskā populisma tomēr neiztiek. Pēc referenduma kreisi noskaņotais Saskaņas centrs sācis virzīt ideju par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tajos novados, kur latvieši ir mazākumā. Šo ideju nekavējušies atbalstīt arī vietējie politiķi, t. i., to Latgales pašvaldību vadītāji, kuru pārraugāmajās teritorijās ir augsts krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars. Daudzu Latgales pašvaldību vadītāji, tostarp Rēzeknes mērs, gatavo vēstuli Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam, aicinot lemt par reģionālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.