Daudzās politiskās un biznesa intereses joprojām nav ļāvušas sakārtot valsts atbalsta sistēmu atjaunojamo energoresursu nozarei.
Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī gatavo ziņojumu par atjaunojamās enerģijas nozari, tikmēr Nacionālā apvienība veido pati savu zaļās ekonomikas likumprojektu.
Jāatgādina, ka Latvijā pastāv valsts atbalsta mehānisms alternatīvās enerģijas attīstībai. Noteikts minimālais zaļās enerģijas apjoms, kas Latvenergo jāiepērk, turklāt par dubulto cenu, kas šādu biznesa veidu padara par ārkārtīgi iekārojamu ar partijām saistīto uzņēmēju vidū. Kādreizējais Vides aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo neslēpj – ap jautājumiem, kas skar zaļo enerģētiku, tradicionāli valdījusi politiskā korupcija. Tā kādreizējam premjeram Andrim Šķēlem tika pārmests, ka 2000. gadā, pildot ekonomikas ministra pienākumus un izsniedzot 11 vēja enerģijas ražošanas licences vēja parka izveidei pie Grobiņas, viņš primāri parūpējies par savām interesēm. Arī vairākas mazās HES un biogāzes ražotnes pieder ar Tautas partiju saistītiem uzņēmējiem.
Politiskā ieinteresētība par zaļās enerģētikas jautājumiem nav mazinājusies. Neatkarīgā vēstīja, ka aptuveni pirms gada Drošības policija sāka vākt informāciju par EM 2010. gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem vēja kvotu jautājumā, t.i., par sadalītajām zaļās elektroenerģijas iepirkuma kvotām. K. Olšteins tolaik bija ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieks un, iespējams, bijis starpnieks, ar kuru ieinteresētie uzņēmēji runāja par vēja enerģijas kvotu iegūšanas iespējām. Šobrīd lieta par EM amatpersonu rīcību nonākusi līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurš tomēr nelabprāt komentē pārbaudes gaitu. Kā Neatkarīgā noskaidroja Ģenerālprokuratūrā, prokurors Ēriks Kalnmeiers ir informēts par šo jautājumu, taču tā pilnībā esot KNAB kompetence. Savukārt K. Olšteins un viņa domubiedri pagājušajā nedēļā nodibināja biedrību Brīvie demokrāti, kas par savu galveno mērķi deklarējusi Latvijas ekonomikas restartēšanu. Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks sarunā ar Neatkarīgo gan norāda: «Klāva Olšteina biedrības jājamzirdziņš ir ekonomisko problēmu risināšana, taču es uzskatu, ka šā politiķa līdzšinējā darbošanās ekonomikas jomā bijusi kaitīga Latvijas interesēm», atsaucoties uz skandālu, kas raisās ap zaļās elektroenerģijas iepirkuma kvotu sadali. I. Parādnieks arī piebilda, ka daudzās politiskās intereses joprojām ir liegušas Saeimai pieņemt Atjaunojamās enerģijas likumu, kas parlamentā iestrēdzis kopš pērnā gada septembra. Vislielākās diskusijas raisījušās ap ieceri likvidēt kvotu sistēmu garantētā elektroenerģijas valsts iepirkuma sadalē, pārejot uz tirgus principiem balstītu piemaksu sistēmu.
«Ņemot vērā šķēršļus, ar ko saskāries likumprojekts Atjaunojamās enerģijas likums, un balstoties uz dažādu ekspertu sniegtajiem viedokļiem, Ekonomikas ministrija (EM) gatavo informatīvo ziņojumu valdībai,» norāda EM pārstāvji. Paralēli tam ir izstrādāti arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas pirms diviem mēnešiem pieņemti valsts sekretāru sanāksmē.
Tiesa, EM nav vienīgā, kas vēlas uzņemties iniciatīvu zaļās enerģētikas jomas sakārtošanai. Apvienība
VL!TB/LNNK sākusi gatavot pati savu zaļās ekonomikas likumprojektu. E. Cilinskis minēja, ka likumprojekta uzmetumu varētu pabeigt rudenī un tā izstrādē piedaloties gan Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki, gan biomasas eksperti un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji. E. Cilinskis norādīja, ka zaļās ekonomikas pamatnostādnes jāveido kompleksi, vienlaikus domājot tik labi par māju siltināšanu, koģenerācijas stacijām, energotaupīšanas pasākumiem, cik par zaļo elektrību un valsts atbalsta sistēmu tās ražotājiem. «Uzskatu, ka valsts atbalsts atjaunojamās enerģijas ražotājiem vairs nevar būt prioritārs virziens. Iespējams, tas pat uz zināmu laiku pilnībā jāiesaldē. Pretējā gadījumā katrs šo segu rauj uz savu pusi,» sacīja E. Cilinskis. Tikmēr
VL!TB/LNNK līderis Raivis Dzintars, pamatojot vēlmi uzņemties jauna likuma radīšanas procesu, atgādina – ikviena partija, iesaistoties priekšvēlēšanu cīņā, programmā sola cīnīties par Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas, taču, iekļūstot parlamentā, visas apņemšanās tiekot aizmirstas.