Nacionālajās domstarpībās iesaista medijus un baznīcu

16. marta un 9. maija piemiņas pasākumi turpina uzkurināt etnisko pretnostatīšanos, kurā tiek iesaistīti ne vien Latvijas politiskie spēki, bet arī mediji, baznīca un Krievijas Federācijas vēstniecība.

Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) paudusi sašutumu par Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča pausto ideju organizēt kopēju piemiņas dienu visiem Otrā pasaules kara dalībniekiem. Intervijā Neatkarīgajai garīdznieks norādīja, ka, viņaprāt, būtu lietderīgi veidot «vienu piemiņas dienu tiem, kas atzīmē 16. martu, un tiem, kas svin 9. maiju. Mums taču ir Brāļu kapi – tur nāve izlīdzina un samierina visas karojošās puses. Un tādu izlīgumu varētu pieņemt arī dzīvie, un mēs visi kopā aizlūgtu par viņu mūžīgo mieru.» Tiesa, Krievijas ĀM pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārākuma jautājumos Konstantīns Dolgovs aģentūrai RIA Novosti paudis, ka Z. Stankeviča ideja ir nepieņemama, jo paredz pielīdzināt esesiešu piemiņas dienu Uzvaras dienai, kas zaimotu to miljonu piemiņu, kuri krituši no nacistu rokas. Līdztekus tam Krievijas vēstniecība Latvijā šonedēļ izplatījusi oficiālu paziņojumu, noliedzot, ka šai valstij būtu kādi slepeni mērķi Latvijā. Šāds paziņojums tapa pēc Satversmes aizsardzības biroja pārskata, kurā tika norādīts: Krievijas ārpolitikas slēptie mērķi ir diskreditēt Latviju, pārmetot fašisma atdzimšanu Latvijā, vēstures pārrakstīšanu, piedēvējot Latvijai izputējušas valsts tēlu, uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju mērķtiecīgu diskrimināciju. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs gan uzsvēris, ka Krievija, gluži pretēji, vēloties uzturēt visdraudzīgākās attiecības ar Latviju, turklāt kaitējumu valsts reputācijai varot nodarīt tikai pati valsts, nevis kāds ārējais ienaidnieks.

Diskusijā par etniskajiem jautājumiem tiek iesaistīta arī ceturtā vara jeb mediji. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, vakar tiekoties ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadību, uzsvēra: pēdējā laikā atsevišķos medijos izskanējuši pretrunīgi viedokļi, kas neveicina etnisko saliedētību. Ārlietu ministrs naida kurināšanu saskatījis četros raidījumos: televīzijas kanāla TV5 raidījumā, kur ar žurnālistu Andreju Mamikinu tikās politiskais aktīvists Uldis Freimanis, Radio Naba raidījumā Tēvijas laikmets, Pirmā Baltijas kanāla pārraidītajā sižetā par 16. marta notikumiem, kā arī LTV 7 ziņu sižetā par 16. martu. Jāpiebilst, ka par visiem šiem raidījumiem interesējas arī drošības struktūras vai uzraugošās institūcijas.

Drošības policija sākusi pārbaudi par iespējamo nacionālā naida kurināšanu Ulda Freimaņa izteikumos pret ebrejiem. Pēc šā raidījuma ASV bāzētā organizācija AntiDefamation League, kas cīnās pret ebreju apmelošanu, aicinājusi Latvijas valdību saukt pie atbildības galēji labējo aktīvistu. Savukārt pēc Nacionālās apvienības Saeimas deputāta Jāņa Dombravas iesnieguma Drošības policija sākusi kriminālprocesu par PBK sižetu. Politiķis norāda, ka PBK sižetā par 16. martā notikušo strīdu pie Brīvības pieminekļa saskatāmi acīmredzami pārveidojumi, lai radītu negatīvu iespaidu par leģionāru piemiņas pasākumiem. NEPLP izvērtējusi Latvijas Televīzijas 7. kanāla 14. marta ziņu raidījumā demonstrēto sižetu par 16. martu, taču konstatējusi tajā vien nepietiekamu viedokļu dažādību, nevis apzinātu naida kurināšanu. Tiesa, NEPLP tuvākajā laikā nāksies vērtēt vēl kādu strīdīgu sižetu medijos, proti, Radio Naba raidījumu, par kuru padome saņēmusi sūdzību no Izraēlas vēstnieces Latvijā Hagitas Ben Jaakovas. Vēstniece uzsver, ka 20. marta raidījumā Tēvijas laikmets studijā viesojies kāds Lapas kungs, kurš, atsaucot atmiņā kara laikā piedzīvoto, norādījis: «Es visu to redzēju savām acīm, jo dzīvoju tuvu dzelzceļa stacijai. Redzēju, kā cilvēkus veda vagonos. Galvenie bija ebreji ar nagāniem pie sāniem Vecumniekos.» NEPLP saņēmusi arī Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova sūdzību par šo jautājumu un drīzumā plāno vienoties par atbildi gan deputātam, gan Izraēlas vēstniecībai.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais