Būs problēmas reorganizēt Naturalizācijas pārvaldi

Iecere Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Naturalizācijas pārvaldi (NP) pievienot Iekšlietu ministrijas pārraugāmajai Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldei (PMLP) izraisījusi domstarpības, un tas vien, ka politiķi atraduši veidu, kā to izdarīt, apejot Pilsonības likumu, nenozīmēs, ka process noritēs gludi.

Turklāt arī pats likuma apiešanas veids ne visiem politiķiem šķiet pieņemams, tādēļ Saeima vēl konsultēšoties ar konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Viltība, kādu politiķi atrada, lai Pilsonības likums reorganizācijas gaitā nebūtu jāver, ir pavisam vienkārša. Tā kā NP bija plānots pievienot PMLP, pēc būtības šo institūciju likvidējot, būtu bijis NP vārds jāsvītro arī attiecīgajos normatīvajos aktos, kur tas minēts. Taču, ja NP ar tādu pašu nosaukumu izveidotu kā PMLP departamentu, problēma tiktu atrisināta – likumos nebūtu melots, ka attiecīga nosaukuma iestāde nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem, pat ja tā vairs nav patstāvīga pārvalde, bet kādas citas pārvaldes apakšstruktūra. Tāpēc otrdien, nododot komisijām nākamā gada budžetu, kura pavadošajā likumprojektu paketē sākotnēji bija arī grozījumi Pilsonības likumā, tie tika izņemti. Jāatgādina, ka viens no reorganizācijas iemesliem ir 100 000 latu ietaupījums valsts budžetā.

Tautas partijas deputāte Anta Rugāte vakar uzsvēra, ka jāpārliecinās, vai tas tiešām būtu godīgi un vēlāk šāda rīcība neradītu problēmas. Tādēļ Pilsonības likuma izpildes komisijā nolemts, ka sēdē pēc divām nedēļām, kad komisijā atkārtoti tiks skatīts šis jautājums, tiks aicināti arī tiesību eksperti. Pagaidām nav arī izdiskutēts jautājums, vai vienas pārvaldes – Pilsonības un migrācijas lietu – pakļautībā kā departaments varētu būt vēl viena pārvalde – Naturalizācijas. Opozīcijas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC) arī piebilda, ka šis risinājums var radīt politisko nihilismu, kad kaut ko likvidēt un reorganizēt varēs, balstoties uz Ministru kabineta, nevis Saeimas lēmumiem, labojot arī attiecīgos likumus. Esot gan arī skaidrs, kāpēc tas ir tā, jo šis ir likums, kurš nav aiztikts 11 gadu, un, to atverot, prognozējama sarežģīta politiskā situācija.

Vienotības nav arī par pašu reorganizāciju. Pretēji viedokļi ir NP un PMLP vadītājiem. NP priekšnieks Ēriks Baranovskis vakar Saeimā, uzrunājot parlamentāriešus, bažījās, ka līdz ar apvienošanu NP funkciju izpilde – naturalizācijas procesa nodrošināšana – tikšot "sašķobīta un sagrozīta" un sekām neesot nekādu garantiju. Savukārt PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons piekrita valdībā lemtajam, ka reorganizācijai jānotiek un cilvēkiem, kuri strādā Naturalizācijas pārvaldē, neesot pamata uztraukumam. Lēmumi par atlaišanu tikšot pieņemti tikai pēc apvienošanas, kas iecerēta 1. janvārī, izvērtējot abu līdzšinējo iestāžu funkcijas.

Šaubas par reorganizācijas lietderību pauda arī vairāki deputāti, uzsverot, ka vismaz sasteigt šo jautājumu noteikti nevajag. Jo, kā norādīja Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns, – 100 000 ieguvums ir ļoti niecīgs attiecībā pret iespējamajiem draudiem naturalizācijas procesam. Tādēļ Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai jāsagatavo konkrētāks reorganizācijas plāns.