Šodien sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai pirmajā lasījumā lemtu par 2013. gada valsts budžetu un to pavadošajiem likumprojektiem.
Lai gan pirmajā apspriedes posmā asas batālijas, visticamāk, nenotiks, tomēr turpmākajā cīņā katra partija jau ir izraudzījusies savus jājamzirdziņus, kas iezīmē arī vairākas principiālas domstarpības.
Viens no jautājumiem, kam joprojām nav rasts risinājums, ir Nacionālās apvienības prasība par aptuveni 16 miljoniem latu palielināt demogrāfijas problēmu risināšanai nākamgad paredzēto finansējumu.
Pagaidām asumi atlikti
Visasāk pret šo iniciatīvu iestājas Vienotība, kas kritizē gan demogrāfijas veicināšanai piedāvātos pasākumus, gan arī procedūru, kādā tos piedāvāts iestrādāt budžetā. Gan premjers, gan finanšu ministrs pārmet, ka nacionāļu idejas parādījušās novēloti, savukārt konkrētie pasākumi esot pārāk dārgi un varot palielināt budžeta deficītu, kas, cerot uz iestāšanos eirozonā, nākamgad kategoriski nav pieļaujams. Tikmēr Nacionālās apvienības līderis Imants Parādnieks sarunā ar Neatkarīgo akcentē, ka nacionāļi negrasās atkāpties, jo šābrīža valdība pārāk ilgi esot mutiski solījusi veicināt demogrāfiju, taču konkrēti darbi izpaliek. Sarežģītās situācijas risināšanai ir izveidota darba grupa, kas mēģina nacionāļu piedāvājumu sabalansēt ar budžeta iespējām. I. Parādnieks gan atgādina, ka šodien, izskatot budžetu pirmajā lasījumā, nekādu asumu nebūšot, taču līdz otrajam lasījumam darba grupai ir jāvar rast kompromisus.
Jau vēstīts, ka galīgajā lasījumā par budžetu tiks lemts 15. novembrī. Valdība plānojusi deficītu 221,1 miljona latu apmērā jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju 2013. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,658 miljardi latu, bet izdevumi – 4,792 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2012. gada plānu likumprojektā iecerēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā. 2013. gada valsts budžeta projekts izstrādāts, prognozējot IKP pieaugumu nākamgad 3,7% apmērā.
Atbalstīs pašvaldības
Vēl viens klupšanas akmens nākamā gada budžetam būs jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldībām. Kā zināms, šobrīd 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību makos, bet 20% – valsts budžetā. Tiesa, tā kā nākamgad nodokļa likme tiks samazināta no 25 līdz 24%, tad pašvaldības vēlas, lai valsts tām kompensētu iztrūkumu un palielinātu nodokļa atskaitījumu līdz 83%. Valdība šādam mehānismam pagaidām nepiekrīt un grasās veidot īpašas dotāciju programmas visnabadzīgāko pašvaldību atbalstam. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka nākamā gada budžeta debatēs savienība aizstāvēs pašvaldību intereses. «Savulaik pašvaldības jau spēja panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales pieaugumu līdz 83%. Tas skaidri apliecina, ka viss ir izdarāms, ja vien nozares ministrs stingri par to iestājas,» pauda A. Brigmanis. Tāpat ZZS uzturēs prasību par pensiju indeksāciju, ko Vienotība jau vairākkārt noraidījusi.
Mazina strīdu risku
Tikmēr vairāki jūtīgi jautājumi, kas varēja saasināt budžeta apspriedi, no likumprojekta paketes jau ir izņemti. Pagājušās nedēļas plenārsēdē Saeima nolēma no budžeta paketes svītrot grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā.
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā paredzēja centralizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu. Tas mainītu pašlaik spēkā esošo praksi, ka reģionālo pārvadājumu organizēšanā ir iesaistītas sešas institūcijas, kuras administrē sabiedriskā transporta pārvadājumus 1195 maršrutos. Tiek plānots sabalansēt pārvadājumu apmēru ar pieejamo valsts finansējumu un ieviest vienotu līgumu slēgšanai. Tāpat tiks novērsta arī dažādu pārvadājumu veidu pārklāšanās – tiek lēsts, ka 5–6% vietējās nozīmes maršrutu dublē starppilsētu pārvadājumus pa dzelzceļu un ar autobusiem, tādā veidā apmēram 650 tūkstoši latu no valsts budžeta tiek izmantoti nelietderīgi.
Otrs atliktais likumprojekts paredzēja jūtami palielināt valsts uzņēmumu valdes locekļu atlīdzību, kas raisīja gan opozīcijas, gan vairāku pozīcijas deputātu neapmierinātību. Finanšu ministrija uzskata, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt augstas raudzes ekspertus. Savukārt virkne politiķu uzsver, ka šāds solis raisītu plašu sabiedrības neapmierinātību, jo publiskajā sektorā strādājošo algas joprojām ir neadekvāti zemas. Jāpiebilst, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau ir izlēmusi Saeimai prasīt papildu naudu nākamā gada budžetā. 3 miljonus latu algu palielināšanai grasās pieprasīt arī kultūras darbinieki.