Šodien aprit gads kopš Valda Dombrovska trešās valdības izveides. Šajā laikā tiesiskuma un reformu koalīcija ir sevi parādījusi dažādi: no vienas puses, valdība ir nonākusi asā konfrontācijā ar vairākām nozarēm, no otras – pateicoties samērīgai saimniekošanai, pirmo reizi izdevies izveidot budžetu, kurā nav jūtami asi taupības pasākumi.
Pats premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzsver: atšķirībā no divām iepriekšējām viņa vadītajām valdībām, kam nācās visus spēkus veltīt darbam ar starptautiskā aizdevuma programmu, šī koalīcija beidzot varējusi pievērsties izaugsmes veicināšanai. Ministru prezidents uzsver, ka Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā, kas ļāvis jau 2012. gada budžeta grozījumos un 2013. gada budžetā pēc četru gadu pārtraukuma sākt piešķirt papildu finansējumu prioritāriem pasākumiem. «Tāpat ir nācies strādāt pie virknes specifisku jautājumu, piemēram, Latgales atbalsta programmas un sabiedrības saliedētības pasākumiem,» valdības darbu raksturo V. Dombrovskis. Kā šīs valdības trūkumu – vismaz sākotnējā posmā – premjers min koalīcijas partneru pieredzes trūkumu, kā arī neveiksmīgo pasažieru vilcienu iepirkumu.
Pievēršas nodokļiem
V. Dombrovska trešā vadība par vienu no svarīgākajiem darbības laukiem uzskata ekonomikas sakārtošanu, tāpēc par būtisku sasniegumu tiek saukta ilgus gadus muļļātā nulles deklarācijas ieviešana, kā arī uzņēmēju balto sarakstu izveide, kas godīgiem nodokļu maksātājiem ļauj mazināt birokrātijas slogu.
Gada laikā katrai no pozīcijas partijām bijis arī savs ekonomiskā bloka jājamzirdziņš, kas rezultējies ar vairākām izmaiņām nodokļu politikā. Reformu partijas spiediena dēļ Vienotībai pavasarī nācās piekāpties un piekrist darbaspēka nodokļa samazināšanai par 5 procentpunktiem nākamo trīs gadu laikā. Tādējādi iedzīvotāju ienākumu nodoklis no 2013. gada tiks samazināts par 1 procentpunktu – būs 24%, 2014. gadā – 22%, 2015. gadā – 20%. Savukārt pašai Vienotībai ļoti būtiska ir Latvijas iekļaušanās eirozonā. Tieši šā mērķa vadīta un cerot uz inflācijas iegrožošanu, Vienotība panāca pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu no 22% uz 21%. Tiesa, jau šobrīd valdībai nākas atzīt, ka uzņēmēju brīdinājumi, ka gala patērētāji šo samazinājumu praktiski neizjutīs, ir bijuši pareizi un atteikšanās no ievērojamiem ieņēmumiem valsts budžetā tomēr nav bijusi tik efektīva, kā tika cerēts. Tikmēr trešais koalīcijas spēks Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kas līdz šim nepieteica kategoriskas intereses ekonomiskajā lauciņā, ir nostājusies principiālā pozā attiecībā uz demogrāfijas jautājumu risināšanu. Draudot 2013. gada budžetam atņemt savas balsis parlamentā, Nacionālā apvienība pieprasīja nākamgad dzimstības veicināšanai papildus piešķirt vairāk nekā 10 miljonus latu.
Neapmierinātās nozares
Koalīcijai tomēr tiek pārmesta arī virkne haotisku darbību, kas raisījusi asas pretreakcijas sabiedrībā. Teju neatrisināmā konfliktsituācijā ar izglītības sistēmu ir nonācis nozares ministrs Roberts Ķīlis, kura centieni reformēt augstākās izglītības sektoru raisījuši plašu neapmierinātību. Pie dziļām domstarpībām ar pašvaldību vadītājiem nonācis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kuram tiek pārmesta pašmērķīga vēlme pēc populistiskiem lēmumiem. Sabiedrība ar milzīgu piesardzību uztvērusi arī veselības ministres Ingrīdas Circenes iniciatīvu ieviest veselības obligāto apdrošināšanu. Par ne mazāk radikālu un pat dīvainu iniciatīvu uzskatāma arī labklājības ministres Ilzes Viņķeles vēlme maksāt pārcelšanās pabalstus tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri no mazāk attīstītiem reģioniem piekristu pārcelties uz Rīgu un tai tuvējiem rajoniem. I. Viņķeles kontekstā ir raisījies vēl viens skandāls. Proti, daudzi skolotāji un bērnu vecāki pauda sašutumu par grāmatām Diena, kad Kārlis bija Karlīna un Diena, kad Rūta bija Rihards, kuru publiskošanu sekmēja Labklājības ministrija. Koalīcijas partijas ir metušās arī šā ugunsgrēka dzēšanā, un šonedēļ Saeimas Izglītības komisijas deputāti vienbalsīgi apstiprināja lūgumu Ministru prezidentam apturēt plāna darbību, kurš paredzēja «dzimumu lomu grāmatiņu» izdošanu.
Sabiedrība pamana un novērtē
Bez skandāla nav iztikusi arī kultūras nozare, kuras vadītājai Žanetai JaunzemeiGrendei gada laikā ir bijusi skaļa izskaidrošanās gan ar ministrijas darbiniekiem, gan ar kultūras nozares cilvēkiem. Gada sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nācās sākt disciplinārlietas izmeklēšanu par atstādinātās Kultūras ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas sūdzību. Savukārt pavasarī raisījās skandāls ap kultūras ministres darījumu ar nekustamā īpašuma pārdošanu diviem ārvalstniekiem, kas nonāca pretrunā ar Ž. JaunzemesGrendes pārstāvētā politiskā spēka ideoloģiju. Vēlāk pār ministres galvu ir nākuši skaļi strīdi arī ar Latvijas Nacionālās operas vadību, kultūras darbiniekiem, kinonozares pārstāvjiem u.c.
Jāpiebilst, ka sabiedrībai neviens no skandāliem un ministru strīdiem nepaliek nepamanīts. To apliecina pētījumu aģentūras SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktais pētījums par sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Šajā reitingā nevienam no nozares ministriem nav izdevies ierindoties amatpersonu piecniekā, kas bauda nosacīti augstu vēlētāju uzticību (visaugstāk tika vērtēta Inguna Sudraba – 58,8 procentpunkti). Saraksta augšgalā piektajā pozīcijā atrodas vienīgi Ministru prezidents V. Dombrovskis (8,4%), kam vairākas pozīcijas zemāk seko tradicionāli augstu atzinību baudošais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (8,0%), bet zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura gada laikā ir daudz paveikusi, lai aizstāvētu Latvijas zemnieku intereses Eiropā, vērtēta ar 2,6%. Visnegatīvākais vērtējums sniegts tiem nozares ministriem, kuru darbība saistīta ar plašiem strīdiem ar nozares pārstāvjiem. Proti, pašā zemākajā pozīcijā atrodas veselības ministre I. Circene (26,1%), savukārt tikai dažas vietas augstāk E. Sprūdžs (15,0), I. Viņķele (13,2) un Ž. JaunzemeGrende (11,0%).
***
KĀ JŪS RAKSTUROTU MINISTRU KABINETA VEIKUMU?
Valērijs AGEŠINS, Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks:
– Visapsveicamākā ir šā brīža valdības vēlme runāt par krīzes laikā visvairāk cietušās iedzīvotāju daļas atalgojumu – tās ir skolotāju un policistu algas. Reālie darbi šajā jomā joprojām izpaliek, taču ir labi kaut vai tas, ka valdība neizliekas nezinām par šo problēmu un sola uzlabojumus kaut nākamā gada septembrī. Savukārt visnegatīvāk es vērtēju to, ka šā brīža koalīcija ir kļuvusi par nepiepildīto solījumu valdību. Pirms vēlēšanām tika sasolīts ļoti daudz, taču konkrētas rīcības nav, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu vai pareizticīgo Ziemassvētkiem.
Klāvs OLŠTEINS, Saeimas neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis:
– Lielākais valdības sasniegums, ko būtiski veicinājusi pašu uzņēmēju aktivitāte, ir Latvijas eksporta augšupeja. Savukārt viena no lielākajām problēmām – daudzās kļūdas valsts iepirkumos un konkursos, kas ne vien degradē privātās partnerības ideju, bet nākotnē var apgrūtināta arī ES līdzekļu apguvi.
Jānis ENDZIŅŠ, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:
– Vērtējot šā brīža valdības pirmā gada veikumu no uzņēmēju skatu punkta, kā pozitīvus vēlētos izcelt šādus darbus. Būtiska ir bijusi līdzšinējā nodokļu samazināšana, kā arī nodokļu un nodevu likmju necelšana. Tāpat svarīga ir Nacionālā attīstības plāna vadmotīva izvēle, proti, ekonomikas izrāviens. Augstu novērtējama ir atbildīgas fiskālās politikas kursa uzturēšana, kas ļāvusi atgūt starptautisko finanšu tirgu uzticību Latvijai un Latvijas uzņēmējiem. Savukārt negatīvi ir tas, ka valdībā vēl aizvien nav apstiprināta nodokļu politikas stratēģija. Tāpat, lai arī pastāv apņemšanās mazināt birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā, atsevišķos gadījumos normatīvo aktu izstrādē notiek pretējais. Nav uzlabojusies arī plānošanas sistēmas efektivitāte.
Uldis OSIS, ekonomists:
– Atzinīgi ir vērtējams Valda Dombrovska trešās valdības veikums makroekonomiskajā līmenī. Situācija ar eksportu stabilizējas, un tas priecē. Taču ļoti vāja ir šīs valdības darbība mikroekonomiskajā līmenī: cilvēku, ģimeņu, uzņēmumu atbalstam. Arī daudzie skandāli ap publiskajiem iepirkumiem, neveiksmes fotoradaru, vilcienu iepirkumos liecina, ka valdības kopējais sniegums ir ļoti viduvējs.
Jurģis LIEPNIEKS, politikas apskatnieks:
– Mans galvenais pārmetums šā brīža valdībai ir tas, ka gada laikā gan ikkatrs valdības solis, gan arī visa valsts dzīve kopumā ir tikusi pakārtota vienam vienīgam mērķim, proti, vēlmei iestāties eirozonā 2014. gada 1. janvārī. Šis virsmērķis ir noteicis katru kaut cik nozīmīgo valdības lēmumu. Uzskatu, ka tā ir kļūda. Apšaubāms ir gan pats mērķis, gan viennozīmīgi steiga,
kādā mēs virzāmies eirozonas virzienā.
Pēteris KRĪGERS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs:
– Premjera Valda Dombrovska darbs šajā valdībā ne ar ko neatšķiras no viņa veikuma iepriekšējo valdību sastāvā. Viņš joprojām cenšas izvairīties no nepatīkamu lēmumu pieņemšanas, izvairās no konfliktsituācijām, kas ir novedis pie daudzu svarīgu un asu jautājumu nerisināšanas. Tikmēr šīs valdības darbs būtiski atšķiras no citu valdību darbības stila. Valdībā ir parādījušies vairāki aktīvi un, es pat teiktu, atraktīvi cilvēki, kuru rīcību gribas nodēvēt par interesantiem izlēcieniem. Iepriekšējās valdības strādāja daudz mierīgāk, nosvērtāk, tām bija mazāk emociju, vairāk loģikas. Protams, sabiedrībai ir interesanti sekot līdzi šādiem izlēcieniem, bet diez vai tiem būs kāds sausais atlikums.
Andris BĒRZIŅŠ, Valsts prezidents:
– Kopumā valdības darba virziens vērtējams atzinīgi, lai gan valdības kā vienotas komandas darbs valstij nozīmīgos brīžos un lēmumos ir bijis nepietiekams. Par šo jautājumu esmu runājis arī ar valdības vadītāju, saņemot solījumu, ka turpmāk valdības kopējā iesaiste būtisku lēmumu pieņemšanā būs arī premjera redzeslokā. Turpmākajā darbā aicinu valdību ievērojami vairāk uzmanības pievērst pašu apstiprinātajā deklarācijā izvirzītajām prioritātēm, īpaši domājot par iedzīvotāju labklājības veicināšanu un ekonomikas konkurētspēju, kā arī uzturēt ciešāku saikni ar Saeimu tieši likumprojektu izstrādes un iesniegšanas procesā.