Reformu partija: distancēsimies no nacionālās konfrontācijas

Lai gan Rīgas mēra amatam nominētā Sarmīte Ēlerte (Vienotība) apliecinājusi vēlmi uzrunāt Reformu partiju par sadarbību nākamā gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr maz ticams, ka šā brīža koalīcija spēs rast kopīgu valodu.

Reformu partija neslēpj, ka Rīgas domes vēlēšanās distancēsies no latviskās polemikas un mēģinās uzrunāt arī daļu krievvalodīgā elektorāta. Tikmēr Nacionālā apvienība, kā arī Vienotība jau sākušas pozicionēties kā Saskaņas centra (SC) oponenti un latvisko ideju virzītāji.

Par pašvaldību vēlēšanu galveno kaujas lauku tiek uzskatīta Rīgas dome, tādēļ Nacionālā apvienība, kā arī partija Vienotība jau ir nākušas klajā ar kandidātiem galvaspilsētas vadītāja amatam, virzot šim postenim attiecīgi Baibu Broku un Sarmīti Ēlerti. Politiskajās aizkulisēs neslēpj, ka abas kandidātes izraudzītas galvenokārt kā šā brīža Rīgas mēram Nilam Ušakovam diametrāli pretēji tipāži. R īgas vēlētājam tiks piedāvāta polāra izvēle starp latvisko identitāti aizstāvošām politiķēm un prokrieviski orientēto N. Ušakovu, kura saimnieciskā darbība tomēr ir izpelnījusies milzīgu popularitāti galvaspilsētas iedzīvotāju vidū. Ar vērienīgu svētku rīkošanu, bezmaksas sabiedrisko transportu un vairākām citām aktivitātēm SC līderis ir kļuvis par līdz šim vispopulārāko Rīgas domes vadītāju, un tas kreisajam spārnam ļauj cerēt uz uzvaru arī nākamā gada vēlēšanās. Ja Rīgas domes vēlēšanas notiktu rīt, par partiju apvienību Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai balsotu vairāk nekā puse galvaspilsētas vēlētāju jeb 53,4%, tā liecina aģentūras Latvijas fakti jaunākā aptauja.

Apzinoties šo spēku samēru, labējās partijas par galvenajiem konkurentiem uzskata nevis cita citu, bet gan kreisos spēkus, tādēļ Vienotības kandidāte S. Ēlerte ir izteikusi aicinājumu labējam flangam apvienot spēkus, lai atrastu veidu, kā kopā iegūt maksimāli vairāk balsu Rīgas domē. S. Ēlerte arī ir norādījusi, ka jau tuvākajā laikā šā jautājuma apspriešanai ir paredzēta tikšanās ar Reformu partijas (RP) līderi Valdi Zatleru un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Rīgas mēra amata kandidāti Baibu Broku.

RP izpilddirektors Ivo Valdovskis sarunā ar Neatkarīgo taktiski atzina, ka ikvienas diskusijas ir apsveicamas un RP esot gatava sarunām ar partneriem. Tomēr starp rindām jau tagad ir saprotams, ka atrast kopīgu valodu trim labējām partijām būs sarežģīti. «Skaidri vēlamies definēt, ka priekšvēlēšanu cīņā distancēsimies no nacionālās konfrontācijas. Jau gadiem Rīgas vēlētāji tiek dalīti latviešos un krievos, bet neko labu tas nav devis. Mūsu partijas ilgtermiņa mērķis ir pārorientēt to krievvalodīgo vēlētāju daļu, kas ir rietumeiropeiski domājoši cilvēki. Viņiem beidzot būtu jāierauga, ka Saskaņas centrs nav vienīgā krievu vēlētāju alternatīva,» uzsvēra I. Valdovskis, piebilstot, ka krieviski runājošo elektorātu veido ne vien pēc padomju režīma skumstoši pensionāri, bet arī daudzi Latvijai lojāli jauni cilvēki.

Jāpiebilst, ka labējā flanga partijām atšķiras ne vien redzējums par saviem potenciālajiem vēlētājiem, bet arī par iespējamajām sadarbības formām nākamajā Rīgas domes sasaukumā. Iekams S. Ēlerte jau ir paziņojusi, ka neredzot iespēju sadarboties ar SC, tikmēr I. Valdovskis stratēģiski piebilst, ka SC prokrieviskā orientācija bieži vien tiekot pārspīlēta. Šī gan nav pirmā reize, kad ir skaidri saskatāma RP tuvināšanās SC.

Kā zināms, pērnā gada rudenī notikušajās Saeimas ārkārtas vēlēšanās lielākais vēlētāju skaits savas balsis atdeva SC, tādēļ valdības veidošanas brīdī RP kategoriski paziņoja par vēlmi sadarboties ar kreisajiem. Lai gan pēc ilgstošām sarunām Vienotībai izdevās no šā ultimāta izvairīties, tomēr 11. Saeimas darbības laikā vairākkārt bijusi saskatāma RP lojalitāte pret kreiso flangu.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais