Partiju finansēšana no valsts budžeta, par ko vakar vienojās Ministru kabineta komitejas sēdē, būšot viens no veidiem, kā mazināt partiju atkarību no ziedotājiem. Lai gan arī turpmāk netiks izslēgta iespēja partiju finansēt no biedranaudām un ziedojumiem, vismaz politiskās organizācijas administratīvajām izmaksām nauda būtu nodrošināta, kas partijām neliktu to izmisīgi meklēt citur.
Iecerētās izmaiņas partiju finansēšanas sistēmā atbalsta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš piedalījās arī finansēšanas modeļu koncepcijas izstrādē.
Tomēr politiķu vidū joprojām nav vienotības, kad jaunajai sistēmai jāstājas spēkā. Ministru kabineta komitejā gan tika atbalstīts lēmums, ka robežšķirtne partiju finansēšanas sistēmas maiņai būs 10. Saeimas vēlēšanas, taču joprojām pastāv arī viedoklis, ka šo jautājumu vajadzētu atlikt. Arī sagatavotajā likumprojektā, par ko atbildīga Tieslietu ministrija, bija paredzēts, ka partijas no valsts budžeta sāks finansēt tikai pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Bet Finanšu ministrijas sniegtajā atzinumā bija norādīts, ka ministrija neatbalsta šā projekta tālāku virzību, «ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā un nelabvēlīgo valsts budžeta fiskālo situāciju, kā arī paredzamo valsts budžeta izdevumu samazinājumu 2010. gadā un turpmākajos gados», tādēļ papildu finansējuma piešķiršana jaunām politikas iniciatīvām nebūšot iespējama. Jāpiebilst, ka partiju finansēšana valsts budžetam ik gadu nozīmētu izdevumus tuvu pusmiljonam latu. Tagad galavārds būs jāsaka Saeimai, kura vēl var viest izmaiņas likuma saturā.
Paredzēts, ka valsts piešķirtos līdzekļus partijas varētu tērēt, piemēram, telpu īrei, sakaru līdzekļu izmantošanai, kā arī aģitācijai un citiem izdevumiem. Tas gan piedāvāts ar piebildi – finansējumu saņemtu tikai partijas, kuras nav sodītas par būtiskiem partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas vai vēlēšanu norises pārkāpumiem.
Ja kā piemēru izmanto 9. Saeimas vēlēšanas, praksē tas nozīmētu, ka, piemēram, Tautas partija, kas vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām ik gadu no valsts budžeta saņemtu 88 740 latu, Zaļo un zemnieku savienība – 75 797 latus, Jaunais laiks – 74 301 latu, attiecīgi pārējās Saeimā iekļuvušās partijas mazāk. Bet divas partijas – LSDSP un Dzimtene –, kas Saeimā neiekļuva, bet vēlēšanās pārvarēja 2%, no budžeta saņemtu attiecīgi 15 864 un 9430 latu.
Tā kā partijām maksās par katru balsi, nevis, piemēram, iegūtiem procentiem, tad partiju ieņēmumi tiešā veidā būs atkarīgi no vēlētāju aktivitātes kopumā. Jo vairāk cilvēku aizies balsot – jo kopējā budžeta summa, kuru partijas sadalīs, būs lielāka, un otrādi. Ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas datus, Neatkarīgā aprēķināja, ka tādējādi, ja līdzīga kārtība pastāvētu jau iepriekš, 9. Saeimas partiju finansēšana valstij izmaksātu aptuveni 454 miljonus latu gadā, jo vēlēšanās kopumā tika nodotas 907 460 balsis. Bet, ņemot vērā 8. Saeimas rezultātus un to vēlētāju skaitu – 997 754 –, kopējā summa partiju finansēšanai būtu bijusi 499 miljoni latu.