Prezidents zondējis augsni Maizītim
Pirms oficiālas Jāņa Maizīša izvirzīšanas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatam, Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā zondējis viedokļus un secinājis, ka tas atbalsts ir pārliecinošs.
Neatkarīgā Valsts prezidentam vaicāja, kādēļ viņš SAB direktora amatam rekomendē tieši J. Maizīti, nevis Andreju Pildegoviču; vai par J. Maizīša kandidatūras virzīšanu Valsts prezidentam ir bijušas arī pārrunas ar Andri Šķēli; vai Valsts prezidents personīgi uzrunājis vairākus Saeimas deputātus saistībā ar gaidāmo balsojumu par J. Maizīti; vai gadījumā, ja Saeimā izgāzīsies balsojums par J. Maizīti, Valsts prezidents būs gatavs rekomendēt A. Pildegoviču.
No Valsts prezidenta ar preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību saņēmām atbildi: «Gatavojoties SAB jaunā vadītāja izvirzīšanas procedūrai, Valsts prezidents Andris Bērziņš jau iepriekš ir veicis pārrunas ar visu Saeimā pārstāvēto partiju politiķiem, lai noskaidrotu viedokli par atbalstu nākamajam kandidātam. Pēc šīm sarunām viennozīmīgi lielākais atbalsts ir bijis izteikts J. Maizīša kandidatūrai. Ņemot to vērā, Valsts prezidents ir izvirzījis J. Maizīti kā nākamā SAB vadītāja amata kandidātu. Attiecībā uz jautājumu par konsultācijām ar A. Šķēli ir jāatbild ar pretjautājumu: vai Šķēle šobrīd pārstāv kādu no parlamenta politiskajiem spēkiem?»
Tā kā lielāka daļa Saeimas deputātu jau publiski paguvuši paust lojalitātes un cieņas apliecinājumus J. Maizītim, ceturtdien paredzētais atklātais balsojums varētu būt – visi 100% par.
Lai nenotiktu nekādas aizķeršanās, Saeimas prezidijs nolēmis par atbildīgo komisiju, kura lemj par kandidatūras nodošanu balsojumam, noteikt nevis Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), bet gan Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Būtiski ir tas, ka NDK vada Reformu partijas (RP) pārstāvis Valdis Zatlers, bet Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju – Vienotības deputāts Ainars Latkovskis. Kā zināms, Vienotība, kura jau vēsturiski ir īpaši lojāla
J. Maizīša kandidatūrai, pēdējā laikā RP neuzticas. Nosakot par atbildīgo komisiju NDK, J. Maizīša straujā virzīšana līdz uzvarošam balsojumam varētu aizkavēties, jo komisijā varētu trūkt kvoruma. Proti, NDK darbojas tikai pieci deputāti, līdz ar to «noraut» kvorumu ir krietni vienkāršāk nekā otrā komisijā, kur balsstiesīgi ir 13 deputāti. Ja notiktu kļūme atbildīgajā komisijā, tad balsojums par J. Maizīša kandidatūru Saeimā būtu jāatliek vismaz uz nedēļu.
Saeimas prezidija sekretārs, Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs, pirms uzsāka sarunu par prezidija lēmumu, ar kuru tika noteikta atbildīgā komisija, uzsvēra, ka viņš personīgi noteikti balsošot par
J. Maizīti un visas tās runas par J. Maizīša saistību ar A. Šķēli esot vienas vienīgas muļķības. Dz. Rasnačs skaidroja, ka Saeimas prezidijs nolēmis par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju tāpēc, ka šajā komisijā sēdes notiekot atklāti, bet NDK esot slēgtas.
Līdz ar to neatbildēts palicis tikai viens visai būtisks jautājums – kāpēc pats J. Maizītis piekritis kandidēt šim amatam, skaidri zinot, ka šis amats uzliek pamatīgus ierobežojumus arī personiskajā dzīvē.
SAB direktoram 24 stundas diennaktī jāpatur prātā, ar ko tikties, ar kuru sveicināties vai nesveicināties, ko runāt, ko domāt, ar kuru iedzert vai nedzert. Pavisam nav skaidrs, kādēļ, labprātīgi uzņemoties šādus ierobežojumus, viņš arī labprātīgi atsakās no savas visai pamatīgās izdienas pensijas, kuru varēja saņemt, strādājot par padomnieku pie Valsts prezidenta un lasot lekcijas Latvijas Universitātē.
Nav ne mazāko šaubu, ka J. Maizītis šobrīd saņem vienu no vislielākajām izdienas pensijām Latvijā, no kuras viņam būs jāatsakās, stājoties SAB direktora amatā. Atbilstīgi J. Maizīša valsts amatpersonas deklarācijai, viņš 2011. gadā saņēmis izdienas pensiju 19 282 latu apmērā. Strādājot ģenerālprokurora amatā, J. Maizītis izdienas pensiju saņemt nevarēja, tātad var secināt, ka šo pensiju sāka saņemt no brīža, kad kļuva par Valsts prezidenta padomnieku, t.i., no 2011. gada 8. jūlija.
Ja šis secinājums ir pareizs, tad pensija saņemta par 2011. gada apmēram sešiem mēnešiem. Tālāk var aprēķināt, ka J. Maizītis, ejot uz SAB direktora amatu, atsakās no izdienas pensijas ap 3200 latiem mēnesī. Šāda pensija ir viena no vislielākajām Latvijā – tā ir krietni lielāka par Ilmas Čepānes pensiju (2336 lati mēnesī) un tikai nedaudz atpaliek no paša Valsts prezidenta, vislielākās, pensijas (4580 lati).