Par izdevuma «Vienotība! PIETIEK!» iemesliem un rezonansi, iespējamajiem nākamajiem izdevumiem, pilsonisko aktivitāti, par izaicinājumu pacīnīties ar «stiprākiem, bet patizlākiem», santehniķiem zobārstu vietās Neatkarīgās intervija ar izdevumu autoru, pietiek.com līdzīpašnieku, publicistu Lato Lapsu.
Neatkarīgā: – Ar izdevumu «Vienotība, PIETIEK!» pamatīgi nokaitinājāt Vienotības amatpersonas. Bijāt jau rēķinājies ar tādu Vienotības un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reakciju, tāpēc tāda slepenība pirms un pēc avīzes izdošanas?
Lato Lapsa: – Nav tik svarīgs pats produkts, cik reakcija uz to, vai produkta mērķauditorija to novērtē. Izdevuma mērķauditorija bija Vienotības spice un struktūras, kas cītīgi pilda Vienotības uzdevumus, līdz ar to mērķi bija divi: pirmkārt, panākt, lai izdevums ierauga dienasgaismu un tiek izplatīts, jo, ņemot vērā to, kur mēs dzīvojam, tas nebūt nebija droši.
– Kur mēs dzīvojam?
– Tiesiskajā Latvijas Republikā, kurā jārēķinās ar to, ka, laikus izziņojot par šādu izdevumu, tipogrāfijā sāks viesoties cilvēki no valstiskajām struktūrām, ka Latvijas Pastam tiks doti mājieni, lai padomā labi, ko dara. Nav obligāti viss jāaizliedz, ir citi veidi, kā procesu traucēt klusi, rātni un pieklājīgi.
Pirmkārt, visu vajadzēja novest līdz brīdim, kad produkts ir gatavs, izplatīts un nevar vairs neko padarīt par nebijušu. Otrkārt, vajadzēja, lai produkta galvenā mērķauditorija – Vienotības spice – izdara visu, lai iespējami daudz cilvēku uzzinātu, ka šāda avīze ir un tā ir ļoti svarīga iedzīvotājiem. Vienotības vadība ar savu brēkšanu to izdarīja teicami.
– Un uztaisīja izdevumam reklāmu.
– Uz to jau viss darbs tika vērsts. Es esmu viens cilvēks, manas reklāmas un publicitātes potenciāls ir nesalīdzināmi ar varas partijas potenciālu.
– Ar kuru tā nostrādāja uz jums?
– Jā. Ir ļoti apbrīnojami, ka cilvēki, kas sevi uzskata par profesionāliem politiķiem, nesaprot elementāras lietas. Paldies Kampara, Zaķa kungiem, Āboltiņas kundzei, paldies pārējiem, kas izdarīja visu iespējamo, lai nodrošinātu ne tikai šai vienai avīzei, bet arī nākamajām saulainu nākotni.
– Pietiek.com žurnāliste Agnese Margēviča sociālajos tīklos pauda izbrīnu par šīm avīzēm, kurās izmantoti arī viņas raksti. Nebija kaut vai kolēģi jāinformē? Vai viņai arī neuzticaties?
– Tīrā veidā, simtprocentīgi nav izmantots neviens kolēģes raksts, ir kaut kāda fona informācija no tiem, bet, jau veidojot portālu, bija skaidra vienošanās, ka visa informācija, kas ir portālā, ir publiski pieejama ikvienam, ikviens, kurš nokopēs portāla informāciju un saliks kaut kādā veidā, izdarīs nevis kaitējumu, bet lielu, labu darbu. Portālā netiek publicēta komercinformācija, kas būtu jātur pie sevis, tā publiskota sabiedrības interesēs, tāpēc – jo plašāk, jo labāk. Ja rodas šāda, lieliska iespēja par portālu pastāstīt miljona tirāžā, tad – kāda runa! Viena lieta ir vienošanās portāla veidošanās sākumā un cita lieta ir personiskās intereses, simpātijas, aizspriedumi, principi, kas attīstās tālāk. Esmu to ņēmis vērā, tāpēc nākamajā avīzē būs kolēģiem pazīstami burti, bet ne kaut viena rinda, pie kuras veidošanas viņi būtu piesaistīti.
– Minējāt, ka izdevuma finansētājus vai aizdevējus nepubliskosiet, lai pret viņiem nevērstu sankcijas. Tad tomēr bija kaut kādi naudas devēji?
– Ir brāļa uzņēmums, kuram pašam šādas naudas nebija, bet biznesa partneri tika pārliecināti, ka aizdevums tādā vai citādā veidā tiks atdots.
– Viņi zināja, kādiem mērķiem aizdod?
– Nē. Kāpēc lai paplašinātu zinātāju loku? Visiem, kam ir ilūzijas par to, kādā valstī dzīvojam, varu teikt, ka šī valsts nemaz tik ļoti no Krievijas kaut kādās lietās neatšķiras. Tika izdarīts viss iespējamais, lai neīstenotos latviešu tautas sakāmvārds: «Ko zina divi, to zina cūka.» Zināja četri vai pieci, bet cūka neuzzināja.
– KNAB uzaicinājis ciemos ar visiem papīriem par jau iznākušo un vēl plānoto avīžu izgatavošanas, izplatīšanas izmaksu dokumentiem.
– Es neesmu saņēmis šādu uzaicinājumu.
– Kas tad?
– Nākamajā dienā pēc avīzes iznākšanas Vienotības spice nāca klajā ar paziņojumiem, no kuriem skaistākais bija ģenerālsekretāra Arta Kampara teiktais Neatkarīgajā, ka viņus primāri interesē, kas ir avīzes finansētājs. Pēc avīzes izplatīšanas cītīgi strādājām, lai beidzot iekustinātu gan Vienotību, gan KNAB. Visiem Vienotības biedriem tika aizsūtīts avīzes pdf formāta izdevums, partijas vadībai tika sūtīti uz mājām numuri, KNAB amatpersonām – e-pasti, pdf, avīzes uz mājas adresēm.
– Sūtījāt KNAB darbiniekiem uz mājas adresēm?
– Jā, kāpēc lai es neaizsūtītu to Strīķes kundzei (Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece)! Ja nu viņa citādi nesaņem?
Reakcija bija precīzi nulle līdz brīdim, kad Kampara kungs pavēstīja savu sakramentālo: «Mums primāri ir zināt...», pēc kā KNAB sarosījās. KNAB ir bijis tipogrāfijā, pieprasījis tur lietas, par kurām tam nav nekāda tiesiska pamata interesēties, jo, kā zināms, priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi attiecas uz reklāmu izvietošanu un izplatīšanu, ar ko tipogrāfija nenodarbojas. Bet pasūtījums jāpilda! Un KNAB, cik saprotu, meklē, pie kā vēl aizskriet, uzrakstījuši vēstuli nevis izdevēju firmai, bet nez kāpēc manam brāļa kungam, kas ir firmas īpašnieks. Tas, ko KNAB viņam prasa, ir vēl dīvaināk: sniegt ziņas par izgatavošanu un izplatīšanu izdevumiem «Vienotība, PIETIEK!», lai gan ne brāļa kungs kā fiziska persona to ir izgatavojis un izplatījis, un šīs pašas ziņas arī par izdevumiem «Saskaņieši, PIETIEK!», «Reformisti, PIETIEK!», «Nacionāļi, PIETIEK!». Par «Lembergisti, PIETIEK!» nav pieprasījuši.
– Lembergistiem vēl nebija pieteikta licence?
– Sen jau bija. Nezinu, kāpēc KNAB par viņiem neinteresējas.
Būtībā KNAB pieprasa: stāstiet, lūdzu, kā jūs izgatavojāt un izplatījāt izdevumus, kas nav izgatavoti un izplatīti. Nerunājot par to, ka KNAB jau a priori zina, ka šie izdevumi būs priekšvēlēšanu aģitācija, par ko viņiem ir jāinteresējas. Izdevumu nav, viņi tos nav redzējuši, bet prasa sniegt ziņas, jo KNAB zina, ka tie būs un būs aģitācija. Te pat Orvels nobāl.
– Ja Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neierobežo materiālu drukāšanu, vai, jūsuprāt, ne tikai jūs vai kādas trešās personas, bet arī pašas partijas var uz nebēdu viena par otru drukāt nomelnojošas, kritiskas vai, vienalga, pozitīvas avīzes?
– Uz drukāšanu neattiecas. Bet Priekšvēlēšanu aģitācijas likums viennozīmīgi attiecas uz priekšvēlēšanu aģitācijas izplatīšanu – ja pierādāt, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, uz to iestājas izplatīšanas ierobežojumi. Vai citi var izdot šādus izdevumus – nezinu, ļoti iespējams.
Nevajag pieņemt stulbus likumus!
– Likums definē to, kas ir «nesaistītās personas» priekšvēlēšanu aģitācija, kam tēriņi ierobežoti līdz 15 minimālajām mēnešalgām jeb 3000 latiem. «Vienotība, PIETIEK!» izdošana un izplatīšana esot izmaksājusi vairāk nekā 30 tūkstošus latu. Uz jums šie ierobežojumi neattiecas?
– Es pilnīgi noteikti neesmu partija, noteikti esmu ar partijām nesaistīta trešā persona. Priekšvēlēšanu aģitācija ir formulēta īpatnā veidā, tur ir runa par reklamēšanu. Šajā likumā nav rakstīts, kas ir reklamēšana.
– Likumā kā priekšvēlēšanu aģitācija definēta arī partijas vai deputāta kandidāta reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu no tiem. Neredzat savā izdevumā kaut balsot pret Vienotību?
– Kur tad tur ir kāds aicinājums balsot pret?
– Neredzat arī netiešu aicinājumu?
– Kas ir netiešs aicinājums? Uzskatu, ka jebkuram Latvijas pilsonim ir tiesības paust savu personisko viedokli tādā apjomā, kā viņš to vēlas, un nekādi Vienotības un SC roku rokā pieņemti ierobežojumi šīs tiesības nedrīkst aizskart. Ja vajadzēs, šīs savas tiesības pats personīgi esmu gatavs aizstāvēt Strasbūras tiesā un citur. Bet šajā konkrētajā izdevumā nav neviena aicinājuma balsot par vai pret kādu, te ir informācija, pliki fakti, no kuriem nevienu nekad neviens Vienotības pārstāvis vai kāds cits nav spējis apgāzt vai pat mēģinājis to darīt.
Tā kā šī nav priekšvēlēšanu aģitācija, uz to neattiecas arī šie ierobežojumi.
– Ja KNAB tā neuzskatīs, varēs piedzīt no jums samaksāt Valsts kasē pārtērētos līdzekļus!
– KNAB savus uzskatus var paust, kā grib, man saistoši ir nevis KNAB uzskati, bet administratīvie akti, kurus iestāde vai amatpersona izdod atbilstoši likumā viņam noteiktām tiesībām un pilnvarām. Kad KNAB būs veicis ekspertīzi, izdevis administratīvu aktu, ka, pamatojoties uz to un to, tā ir priekšvēlēšanu aģitācija, tad KNAB ar šo aktu varēs iet uz tiesu, un tiesā mēs tad skatīsimies, kam ir taisnība, kam nav. Padomju laiki sen jau ir pagājuši, bet daudzu prātos vēl dziļi iesēdušies. Štrunts par likumu, čeka zina, ko dara! Tā nebūs, vismaz attiecībā uz mani. Šādi es paužu savu pārliecību.
– Esat vērsies arī Ģenerālprokuratūrā, norādot uz KNAB interesi par datiem, kas nav saistāmi ar normatīvajos aktos minētajiem ierobežojumiem, taču precīzi atbilst Vienotības vadības izrādītajai interesei. Apšaubāt KNAB politisko neitralitāti?
– Šajā konkrētajā gadījumā KNAB strādā Vienotības un SC interesēs. Lai kā šīs partijas apgalvotu, ka tām ir principiāli iebildumi, patiesībā ar to abu balsīm ir pieņemts minētais priekšvēlēšanu aģitācijas likums, jo šo partiju politiķiem bija absolūti skaidrs, ka tām vajag aizbāzt mutes citiem. Tām pašām pilnīgi pietiek ar administratīvo resursu, tām nevajag nekādas trešās personas vai vēl kaut ko, nevajag arī cilvēkus, kas pēkšņi kaut kādā veidā skaļi un sadzirdami paudīs savu viedokli. Domājat, ka pretējā gadījumā Vienotība rīkotos attiecībā uz Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņu tik idiotiski, kā tā rīkojas?
– Iepriekš jau esat daudz konfliktējis ar KNAB – arī citi kādi gadījumi liek domāt par tā politizāciju?
– KNAB ir normāla nekompetenta politiskā policija, kas māk labi darīt pāris lietas – iesniegumu pieņemšanu, uz kuru pamata kaut ko dara, un telefonu noklausīšanos, kuru turklāt neveic pati. Viss pārējais ir nožēlojami un primitīvi. Kurš profesionāls policists ar savu godu un pašcieņu atļausies uzrakstīt pieprasījumu: «Sniedziet man ziņas par izplatītām avīzēm, kuras nav izplatītas?» Viņš to nedarīs kaut ar desmit politiskiem pasūtījumiem, jo viņam ir jādzīvo savā profesionālajā vidē! Bet šis parazītisko atsaldējumu kantoris dara visu, kas ienāk prātā, jo viņiem ir brīnišķīgais KNAB likums, kas pasaka: KNAB darbinieks var no jebkuras personas pieprasīt jebkuru informāciju, nepaskaidrojot, kāpēc tā vajadzīga. Nesniegsiet – būs slikti, turklāt likums nenosaka, kā tieši.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"