Ekspremjers, biedrības Latvijas attīstībai līderis Einars Repše sācis aktīvu publisko darbību, arvien biežāk par sevi atgādinot gan sabiedrībai, gan politiķiem.
Vakar E. Repše tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu valsts pārvaldes sistēmas maiņu. Valsts prezidenta padomniece Līga Krapāne norāda, ka gan biedrība, gan arī prezidenta paspārnē izveidotā ekspertu grupa strādā pie līdzīgām idejām valsts pārvaldes sistēmas maiņai.
Panākt stabilāku valdību
Valsts prezidents jau pirms diviem gadiem iezīmēja vēlmi pēc konstitucionālām reformām, lai panāktu stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību. Arī pēc biedrības Latvijas attīstībai pārstāvju domām, valdībai ir jāstrādā kā vienotai un atbildīgai komandai, tāpēc Ministru prezidentam jābūt plašākām pilnvarām valdības veidošanā, kā arī iespējai sasaukt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja parlamenta darbība kļūst nekonstruktīva. Tāpat biedrības izstrādātajos priekšlikumos paredzēts mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, nosakot, ka ievēlēšanai nepieciešamas vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu vai parlamenta un pašvaldību deleģētu pārstāvju balsu vairākums, ja deputāti prezidentu ievēlēt nespēj.
Labs finansiālais stāvoklis
Paralēli ideoloģiskiem jautājumiem sabiedrības uzmanību saista arī citi ar biedrību Latvijas attīstībai saistīti aspekti. Tā piemēram biedrības finansiālais stāvoklis jau šobrīd ir krietni vien labāks nekā vienam otram Saeimā pārstāvētam spēkam. Pagājušajā gadā biedrība ziedojumos bija saņēmusi 197 000 latu, kamēr, piemēram, Reformu partijas atbalstītāji politiķiem atvēlēja vien 17 698 latus, bet Nacionālā apvienība saņēma 42 326 latus. Lielākie ekspremjera labvēļi ir bijuši biedrības dibinātāja, uzņēmēja Valērija Belokoņa uzņēmums Baltic International Bank, kas ziedoja 100 000 latu, tādi labi pazīstami uzņēmēji kā Uldis Mierkalns, Ojārs Kehris, Jānis un Raimonds Kisieli u.c. Tikmēr portāls pietiek.com norāda – biedrībai, kas sevi pieteikusi kā uzņēmēju interešu aizstāve, pārsvarā ir ziedojušas juridiskas personas, taču, ja biedrība būtu jau reģistrējusies kā partija, tai pēc likuma drīkstētu ziedot tikai fiziskas personas.
Spēja uzrunāt ziedotājus ir viena no prasmēm, kas E. Repšem piemīt jau kopš pirmajiem soļiem lielajā politikā. Savulaik E. Repše prasīja, lai tauta saziedotu miljonu par viņa darbību politikā. Tagad ekspremjers ir daudz pieticīgāks. «Divreiz vienu un to pašu kļūdu vai reklāmas triku – sauciet, kā gribat – nevar darīt. Esmu daudz ko pārdomājis, un, nenoliedzami, tā es vairs nedaru un nedarīšu. Naudai vispār manā dzīvē pašlaik nav īpaši lielas lomas, it sevišķi, ņemot vērā manus parādus,» ir paudis E. Repše.
Aizgājušo dienu varoņi
Kopā ar E. Repši publiskajā telpā ir atgriezies arī kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, kurš gan biedrībā nesteidzas stāties. Politiskajās aizkulisēs baumo arī par Aināra Šlesera vēlmi tuvināties E. Repšem, ar kuru savulaik valdībā dalīti premjera un vicepremjera krēsli.
Biedrība Latvijas attīstībai tika izveidota 2012. gada martā ar mērķi iniciēt diskusiju par Latvijai un tās cilvēkiem nozīmīgiem jautājumiem. Biedrības dibināšanā piedalījās E. Repše, seni viņa līdzgaitnieki Edgars Jaunups un Dans Titavs, tāpat arī uzņēmēji Olafs Berķis un Valērijs Belokoņs. Biedrība plāno pārtapt politiskā partijā un startēt 2014. gadā plānotajās 12. Saeimas vēlēšanās. E. Repše jau ir apliecinājis, ka būtu gatavs nākotnē atkal uzņemties valdības vadību. E. Repše bija valdības vadītājs no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam, vēlāk viņš pildīja arī aizsardzības ministra un finanšu ministra pienākumus.
Tikmēr sabiedrība nealkst lielajā politikā redzēt kādu no aizgājušo dienu varoņiem. No savulaik redzamākajiem politiķiem Latvijas iedzīvotāji vismazāk grib, lai politikā atgrieztos Ainārs Šlesers, viņa atgriešanos atbalstītu tikai 3% vēlētāju. Par Einara Repšes atgriešanos aktīvajā politikā iestājas 7% vēlētāju, kamēr 74% aptaujāto uzskata, ka politikā nevajadzētu atgriezties nevienam no izbijušajiem politiķiem.