Slavenā «Šlesers kā buldozers» tēla autors Ēriks Stendzenieks, kā arī kādreizējā LNT raidījuma Nedēļa vadītāja Signe Reinholde-Āboltiņa – sabiedrību par eiro ieviešanu informēs profesionāļi, kuru projekti ne vienmēr ir raisījuši viennozīmīgu vērtējumu.
Eiro ieviešanas informatīvo kampaņu Latvijā īstenos tandēms, kuru veido uzņēmumi Mooz! un Komunikācijas aģentūra (KA). To vadībā atrodas attiecīgi par reklāmas guru dēvētais Ēriks Stendzenieks un kādreizējā žurnāliste Signe Reinholde-Āboltiņa. Kā sarunā ar Neatkarīgo norādīja KA pārstāve Ieva Stūre, apvienojot spēkus, abas kompānijas īstenos kampaņu Dabas likumi, kuras pirmie pasākumi gaidāmi jau augustā. Tā kā Latvijas sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai joprojām ir ļoti zems, eiro komunikācijas stratēģijas vadīšana varētu būt milzīgs izaicinājums. Taču I. Stūre uzsver, ka sabiedrības domas ietekmēšana neesot šīs kampaņas mērķis. Proti, kopējais kampaņas budžets ir 284,84 tūkstoši latu, un tie tikšot tērēti, lai sniegtu iedzīvotājiem praktisku informāciju par eiro ieviešanas laiku, kārtību un veidu.
Kompānijas Mooz! klientu starpā ir bijuši Latvijas atpazīstamākie zīmoli un uzņēmumi – sākot ar Dziesmusvētkiem, airBaltic, Rimi, Aldari un Swedbank, beidzot ar Dinamo Rīga, Latvijas Valsts mežiem un Lattelecom. Runājošie akmeņi, Cūkmens, Nils Mobils un Stīvs Brīvs, gājēji bez atstarotājiem, dzērājšoferi un nepamanāmie motociklisti, lielveikalā dejojošs Pits Andersons, kā arī Latviju reklāmējošā zilā govs – šie ir tikai daži zināmākie tēli, kas radušies aģentūrā Mooz!
Tiesa, tautas atmiņā Ē. Stendzenieks paliks ar citām aktivitātēm. Proti, liela daļa sabiedrības jutās teju vai vīlusies, kad 2009. gadā Ē. Stendzenieks piekrita iesaistīties politiskajā reklāmā, palīdzot tādai pretrunīgi vērtētai personībai kā Ainārs Šlesers. Šīs sadarbības rezultātā par A. Šleseru tika radītas asociācijas kā par smagsvara tehniku un vilcēju, proti, raķeti un buldozeru. Politiskajās aprindās netika slēpts, ka toreiz uz politiskā bankrota robežas esošais A. Šlesers uz balta zirga noturējās, tikai pateicoties Ē. Stendzenieka talantam. Sabiedrība šo Ē. Stendzeniekam sānsoli joprojām nav piemirsusi, taču pats Ē. Stendzenieks pat negrasās no tā atteikties. Nesen intervijā Neatkarīgajai Ē. Stendzenieks uzsvēra: «Man ar Aināru Šleseru joprojām ir labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu,» savu kādreizējo sadarbības partneri slavē Ē. Stendzenieks.
Tiesa, ņemot vērā to, ka aģentūra Mooz! ir apņēmusies informēt sabiedrību par eiro ieviešanas ieguvumiem, visvairāk jautājumu rada pērn realizētā akcija Nepērc svešu!, kad ārzemju tomātu un maizes pirkšana vietējo produktu vietā tika salīdzināta ar «okupāciju bez tankiem». «Atveras maciņš svešam produktam – aizveras durvis Latvijas uzņēmumam, iebrauc sveša maize Latvijā – aizbrauc Latvijas cilvēki svešumā,» skandēja akcijas video. Aģentūras Mooz! mājaslapā, sadaļā Realizētie projekti, ir atrodama atsauce uz šo kampaņu ar norādi – «mēs tiekam okupēti vēlreiz, šoreiz ekonomiski. Mums tas ir jāsaprot, lai spētu pretoties».
Tikmēr ar Komunikācijas aģentūras gādību savulaik sabiedrība tika pārliecināta par to, ka neērtā, piņķerīgā un dārgā procedūra ir maznozīmīga iepretim tiem kvalitatīvajiem ieguvumiem, ko nes pāreja uz ciparu virszemes televīzijas apraidi. Kā norāda pati aģentūra, tad tās galvenais mērķis bija izglītot sabiedrību un veicināt aktīvu rīcību, t. i., pirkt dekoderus un pārslēgties un jauno televīzijas formātu. Pēc sašutuma, ko radīja Parex bankas bankrots un valsts iesaistīšanās tās glābšanā, ne mazāk neērts projekts bija arī Citadeles bankas jaunā zīmola ieviešana. Rīkojot bankas jaunā vārda prezentācijas pasākumus, KA bija jāspēj noorganizēt pasākumi medijiem un viesiem, pārdodot tos pašus vēžus citā kulītē.
Jāpiebilst, ka saistībā ar eiro ieviešanas kampaņu kopumā valsts veic četrus vērienīgus iepirkumus. Informatīvā tālruņa darbību jau kopš 5. jūlija nodrošina kompānija Transkom. Šā līguma summa ir 46 000 latu. Poligrāfijas pakalpojumus par 89 000 latu sniegs SIA Žurnāls Santa. Savukārt 177 000 latu vērtajā iepirkumā par informatīvo materiālu izvietošanu medijos joprojām notiek pieteikumu izvērtēšana.