Valsts prezidents Egils Levits vairāk atbalstītu koalīciju ar lielāku balsu skaitu Saeimā, taču atzīst, ka koalīcijas sastāvu noteiks partiju savstarpējās sarunas.
Partiju apvienībai "Jaunā vienotība" (JV) ir visas iespējams piemeklēt atbilstošos koalīcijas partnerus pēc saviem ieskatiem, šādu viedokli pauda "Providus" vadošā pētniece un direktore Iveta Kažoka.
Šajās Saeimas vēlēšanās viena no lielākajām intrigām ir "Progresīvie". Partija Dibināta pirms pieciem gadiem, taču tās vēsture ir daudz senāka. No pilsoniski aktīvu jauniešu domnīcas, par kādu to iepriekšējās vēlēšanās uzskatīja konkurenti, četru gadu laikā tā kļuvusi par nopietnu politisko spēku. "Progresīvie" iestājas par atvērtu un sociāli taisnīgu politiku. Vienlaikus tā jau atmetusi dažas idejas, ar ko sevi pieteica politikā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Putina armijas slepkavības Ukrainā nepārprotami vissmagāk trāpīja pa politiķiem, kuri koķetēriju ar Kremli izmantoja savu vēlētāju noturēšanai. Dažāda veida pētījumi un no Kremļa noplūduši dokumenti atklāja Maskavas interesi balstīt šos spēkus. Tatjanas Ždanokas Krievu savienība pirms vēlēšanām solīja atjaunot krievu TV kanālu raidīšanu, Latvijas izstāšanos no NATO. Bet vēlēšanu naktī spiesti atzīt - vēlētāji aizmigrējuši pie krietni skaļākā Alekseja Rosļikova. Savukārt "Saskaņai" šīs vēlēšanas ir totāla izgāšanās. Tās līderis Nils Ušakovs mums saka - "krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji šobrīd iziet caur ļoti lielām pārmaiņām." Un šķiet kopā ar viņiem arī Urbanoviča un Ušakova partija, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pēc būtības kā vienīgais reālais nākamās valdības vadītājs tiek minēts pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), savukārt koalīcijas kodolu varētu veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA).
"Jaunās vienotības" (JV) valde svētdien, 2.oktobrī, esot pieņēmusi lēmumu nevirzīt ministru amatiem deputātus, kuri nav ievēlēti 14.Saeimā, Jāņa Dombura vadītajā diskusijā Latvijas Televīzijā (LTV) ar 14.Saeimā iekļuvušo politisko partiju vai to apvienību pārstāvjiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš (JV ).
Partija "Progresīvie" ir saņēmusi uzticības mandātu no vēlētājiem un ir gatava iesaistīties jaunās koalīcijas veidošanā, saka partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
"Apvienoto sarakstu" (AS) nākamajā Saeimas sasaukumā pārstāvēs politiķi no visiem tajā iekļautajiem politiskajiem spēkiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Partija "Attīstībai/Par!" (AP) ir bijusi atbildīga par lēmumiem krīžu pārvarēšanas laikā un nav atkāpusies no savas programmas, tādēļ ne visi partijas pieņemtie lēmumi ir bijuši populāri Latvijas sabiedrībā, vērtējot, kādēļ atbalsts AP 14.Saeimas vēlēšanās ir mazinājies, pauž partijas pārstāve un bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva.
"Jaunā vienotība" (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) varētu veidot nākamās valdošās koalīcijas kodolu, pieļau AS politiķis Edvards Smiltēns.
Latvijas Krievu savienības (LKS) rezultāts 14. Saeimas vēlēšanās ir augstākais kopš 2011.gada, līdz ar to partijai vēl "viss ir priekšā", saka LKS frakcijas vadītājs Miroslavs Mitrofanovs.
Neilgi pirms pašām balsu skaitīšanas beigām "Attīstībai/Par" iegūto balsu skaits 14.Saeimas vēlēšanās ir noslīdējis zem 5% barjeras, kas varētu neļaut tai iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Nākamos četrus gadus "Jaunā vienotība" (JV) saņems maksimālo valsts finansējumu - 800 000 eiro, bet kopumā valsts finansējums pienāksies 13 partijām, liecina aģentūras LETA aprēķini.
Koalīcijas veidošanas sarunas nebūs vieglas, jo Saeimā ir iekļuvuši jauni un ļoti dažādi politiskie spēki, attiecīgi politiķiem savstarpēji vai nu būs stipri jāatkāpjas no saviem vēlēšanu solījumiem, vai arī koalīcijai būs skaitliski neliels balsu pārsvars, pauž Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Nacionālajai apvienībai (NA) un "Progresīvajiem" vismaz līdz vēlēšanu naktij daļā jautājumu bija būtiski atšķirīga nostāja, taču ekonomiskajos jautājumos abu partiju redzējums ļoti lielā mērā sakrīt, pauž NA Ministru prezidenta amata kandidāts un Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 32% no esošajiem deputātiem, līdz ar to divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.
Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus varētu būt prasījusi "Attīstībai/Par" (AP), savukārt vismazākos tēriņus - "Progresīvajiem", liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) pēdējiem sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.
Potenciālajam koalīcijas kodolam - "Jaunajai vienotībai" (JV), "Apvienotajam sarakstam", (AS) "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Attīstībai/Par!" (AP) - stabilam darbam varētu būt nepieciešams vēl viens partneris, tādu viedokli pauž politologs Juris Rozenvalds.
"Jaunā vienotība" (JV), kura ir uzvarējusi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, ir gatava uzņemties iniciatīvu jaunas valdības veidošanai un jau šodien izvirzīs pārstāvjus sarunām ar citām partijām, stāsta "Jaunās Vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.