Reti jo reti ir notikumi, kas spēj aizvest tik tālā Latvijas jeb Baltijas senatnē, - šoreiz uz 13. gadsimtu, vienlaikus atraisot mūsdienu aktualitāti. Par pirmo Baltijas karaļpāri dēvēto - Madalānu pilskunga meitas, karalienes Martas un lietuviešu karaļa Mindauga pieminekļa atklāšana Baltu vienības dienas iedibināšanas 15. gadskārtā, svētdien Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, klātesot vairākiem simtiem interesentu no Lietuvas un Latvijas, spilgti apliecināja baltu vienotības faktu.
Dažādu laikmetu sastapšanās
Šogad jau 15. gadu Latvija un Lietuva svin vienīgo abu valstu kopīgo svētku dienu - Baltu vienības dienu, kas ar plašu un daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu tiek atzīmēta no 19. līdz 22. septembrim Rokišķos un 20. septembrī Aglonā, pieminot 1236. gada 22.septembra vēsturiskos notikumus, baltu tautām – žemaišiem un zemgaļiem Saules kaujā sakaujot Zobenbrāļu ordeni. Svētdien tā tika atzīmēta Latvijas katolicisma centrā Aglonā ar nozīmīgu un sen gaidītu notikumu – tika atklāts un iesvētīts lietuviešu karaļa Mindauga un karalienes Martas piemineklis. Pasākumu rīkoja Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā un pieminekļa uzcelšanas iniciatīvas grupa, piedaloties Latvijas un Lietuvas valdības un diplomātiskajiem, kā arī Romas katoļu baznīcas pārstāvjiem. Svinīgo pasākumu ievadīja Svētā Mise Aglonas bazilikā, kurā celebrēja apustuliskais sūtnis Baltijas valstīs Viņa Ekselences arhibīskapa Pedro Lopess Kintana, Latvijas un Lietuvas bīskapi. Dievkalpojumā pieminot pirmo baltu līderi Mindaugu, kurš centās apvienot baltu tautas, notika aizlūgums par mieru pasaulē, par miera ceļu un sociālo harmoniju, ko daudzviet arī mūsdienās posta karš. Dievkalpojumam sekoja gājiens uz pieminekļa atklāšanas vietu bazilikas sakrālajā laukumā. Notikumam vizuālu krāšņumu piešķīra tas, ka daļa klātesošo viesu bija tērpušies latviešu un lietuviešu arheoloģiskajos, kā arī vēlāka laika tautastērpos vai viduslaiku tērpu rekonstrukcijas bruņās, nesot Lietuvas, Latvijas vai Latgales karogus ar valstisko un vēsturisko heraldiku. Tas viss radīja asociācijas ar dažādu laikmetu sastapšanos šajā mūsdienu kultūras notikumā. Pasākumu kuplināja arī jātnieki košos kostīmos, kora un orķestra mūzika. Daudzi, īpaši no Lietuvas, uz karaļpāra Mindauga un Martas pieminekļa atklāšanu Aglonā bija devušies kā nelielā svētceļojumā. Šo rindu autore pārliecinājās, ka daudzi lietuviešu jaunieši uz Aglonu bija devušies ar velosipēdiem, ko rotāja mazi Lietuvas karodziņi. Jāatzīmē karaļa Mindauga milzu nozīme Lietuvas valstiskuma un nacionālās identitātes formācijā. Enciklopēdijā Vikipēdija lasām: „Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts .. (dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236. gada, gan kā karalis no 1253. gada. Mindauga vadībā notika lietuviešu cilšu konsolidācija pret Zobenbrāļu ordeni, bet pēc 1236. gada Saules kaujas - Vācu ordeņaatzaru - Livonijas ordeni. Mindaugs uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju.” Tūristi no Lietuvas regulāri apmeklē Aglonu kā dižkunigaiša jeb karaļa Mindauga nāves vietu.
Romantika un pievilcīgs akcents
Daudzie runātāji arī cita starpā uzsvēra, ka vairāki fakti, piemēram, par karalienes Martas izcelsmi, Mindauga nāvi un kapavietu mūsdienu Aglonas apkārtnē nav balstīti uz drošiem, vēstures avotiem, bet gan ir romantizētas uz vēsturisku patiesību balstītas leģendas apvīti, kādēļ zinātnieki tos vērtē kā diskutablus un pretrunīgus, taču tas netraucē šai leģendai būt pateicīgai, lai Aglonā būtu piemineklis vienīgajai baltu karaļu ģimenei visā mūsu līdzšinējā vēsturē. Bez tam, kā atzīmē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks un viens no pieminekļa izveides atbalstītājiem Ojārs Spārītis, Latvijas kultūras vēsturei tas dod atkal vienu jaunu romantisku liecību, bet Aglonas kompleksam un pilsētai - vēl vienu pievilcīgu akcentu un tūrisma apskates objektu. „Tas ir brīnišķīgs moments, ar kuru mums, baltu tautām, savā starpā arvien biežāk un vairāk vajag pasvītrot savu kopīgo apziņu, vēsturi un izcelšanos, pat ja mēs to nespējam vienmēr pilnīgi precīzi pierādīt ar faktiem un tas paliek romantisku leģendu līmenī,” teica O. Spārītis. Arī pati ideja par pieminekli 2010. gadā radās diviem māksliniekiem, kad satikās Latvijas mākslas akadēmijas Rēzeknes filiāles vadītājs Osvalds Zvejsalnieks un mākslinieks Jonas Pleckevičus no Lietuvas. Kā Neatkarīgajai bilda O. Zvejsalnieks, abus bezgala aizrāvis fakts, ka 13. gadsimtā kopā ar baltu zemju apvienotāju un Lietuvas lielvalsts veidotāju dižkunigaiti Mindaugu 1253. gada 6. jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību par Lietuvas karalieni kronēta arī Madalānu pilskunga meita Marta. - Latgaliete no Aglonas puses. 1251. gadā Mindaugs, politisku apsvērumu dēļ vai ietekmējoties no sievas, nolēmis kristīties un vēlāk nokristījis arī tautu. Romas pāvests Inocents IV pasludinājis, ka Lietuva tagad atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un piešķīris Livonijas ordeņa mestram Andreasam no Felves tiesības kronēt Mindaugu kā pilntiesīgu, kristīgajā Eiropā atzītu Lietuvas karali. Pirms tam Rīgā ir tikuši pasūtīti un pie Rīgas sudrabkaļiem izgatavoti divi zelta kroņi, kuri pēc tam ir tikuši likti galvā Mindaugam un Martai. Precības, iespējams, notika 13. gadsimta 40. gados, jo 1246. gadā abiem piedzimis dēls Ruklis un vēl pēc diviem gadiem – Rupeiķis. Jau desmit gadus pēc kronēšanas 1263. gada 12. septembrī Lietuvas augstmaņi Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus ceļā pie sievas radiem sazvērnieciski nogalinājuši. Mindaugs turpat, Aglonā, apbedīts un viņa kapavieta, iespējams, atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13.gadsimtā bijis kapulauks.
Rosina izzināt vēsturi
Pie sakrālās būves ieejas lasāma īsa vēsturiska uzziņa par karaļa Mindauga kapu Aglonā. Leģenda klejojusi no mutes mutē, bet rakstos pieminēta 17.gadsimtā. To apstiprina luterāņu mācītāja J. F. Rīvija hronikā minēts fakts, ka 1618. gadā Aglonā, novācot kādas tornim līdzīgas celtnes drupas, atrasta marmora plāksne ar latīņu tekstu, kas tulkojumā vēsta: „Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta...” Šī plāksne diemžēl nav saglabājusies līdz mūsu dienām. Taču Mindauga kronēšanas diena - 6.jūlijs ir Lietuvā svētku diena. O. Zvejsalnieks domā, ka šim piemineklim ir milzīga nozīme, jo tas nes Baltu tautu vienības ideju. Pieminekļa atklāšanas pasākumā šī uz vēsturiskiem faktiem balstītā leģenda gan latviski, gan lietuviski tika izstāstīta vēlreiz. Taču, ja Lietuvā Mindaugs ir gana novērtēts, tad Latvijā šī gana patiesā leģenda bijusi nepelnīti piemirsta.
Viļņā lietā, jaunatklātā pieminekļa autors Viļņas tēlnieks Vidmants Gilikis to veidojis kā trīsfigūru kompozīciju, tajā ietverot karali Mindaugu, karalieni Martu, kuru tēli simbolizē lietuvju un latvju tautu radniecību un vienību, bet mazais puisēns - Princis ir kā cerības zīme mūsu zemju un baltu tautu nākotnei. Kā Neatkarīgajai norāda pieminekļa rosinātājs O. Zvejsalnieks, tēlniecības objekta izmaksas sasniedz vairāk kā 70 tūkstošus eiro. Ieceri īstenot palīdzēja gan Lietuvā, gan Latvijā savākties ziedotāju līdzekļi, gan Latgalē uzrunāto vietējo pašvaldību ieguldījums
„Ir milzīgs gandarījums, ka ideja ir īstenota un, ka to veicis tieši šis tēlnieks, radot lielisku darbu. Martas tēls šobrīd ir skaistākais sievietes tēls Latvijas pieminekļu vidū,” teica O. Zvejsalnieks.
Taču savā uzrunā Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde novēlēja: „Lai šis piemineklis rosina jaunos izzināt vēsturi!”