Alkatība vides aizsardzībā gremdē laukus

Grāvju aizrakšana un pļavu pārpurvošana Ķemeros, tīša meža iznīcināšana un ierobežojumi privātīpašniekiem Gaujas Nacionālajā parkā, aizsardzības režīma paplašināšana Vecpiebalgā: haotiskā vides aizsardzības projektu īstenošana Latvijā var novest pie neatgriezeniska kaitējuma tautsaimniecībai un lauku dzīves kvalitātei.

Ietekmīgais eiroparlamentārietis no Vācijas Alberts Dess (Eiropas tautas partiju grupa) Latvijai ieteic neaizrauties ar aizsargājamo teritoriju paplašināšanu, jo vēlāk atgūt tautsaimniecībai atņemtās teritorijas būs krietni grūtāk.

Lenčupes koki raud

Martā pavisam klusītēm noslēdzās lieliem skandāliem pavadītais meža dedzināšanas projekts Gaujas Nacionālā parka Lenčupes liegumā. Nodedzināt vietējo iedzīvotāju protestu dēļ neko nesanāca, iejaucās ministrija. Tomēr, lai nenodegtu ES finansētā projekta Forrest nauda, mežs gandrīz 300 hektāru platībā izcirsts, izsolēs pārdoti 12 280 kubikmetri koksnes, savukārt atstātās priedes ir gredzenotas. «Lenčupes dabas liegumā koki raud,» Neatkarīgajai raksta vietējais aktīvists Raitis Kārkliņš, un vārds «raud» jāsaprot burtiski. Ja priedei visriņķī stumbram platā joslā tiek noņemta miza, koks sveķojas, kamēr nokalst, un tajā iemetas dažādi meža kaitēkļi. «Šādi sakropļotu koku daudzums skaitāms tūkstošos.» Toties vides darboņiem būs izdevies apgūt 823 243 eiro, kas ir projekta tāmē, plus vēl mežs notirgots. Tikmēr piegulošo teritoriju īpašniekiem mežsaimniecības aizliegumi pašlaik tiekot paplašināti.

Cits eksperiments ar vidi un cilvēkiem pilnā sparā notiek Vecpiebalgā. Aizsargājamā ainavu apvidus dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā tiek paplašināts aizsardzības režīms. Iecerēti jauni liegumi, mežsaimniecības un būvniecības aizliegumi. Iedzīvotāji tagad paniskā ātrumā izcērt savus mežus, jo viņu meža banka pašu un bērnu nākotnei tiek slēgta. Koki steidzami jāpārvērš naudā. Pašvaldība iestājas par saviem iedzīvotājiem un dabu, taču pagaidām Dabas aizsardzības pārvaldes projektu rakstītāju plānus nav izdevies apturēt. Nav brīnums – viņu spēlēm ar vidi piešķirti apmēram 600 tūkstoši eiro.

Brisele ir vien aizbildinājums

Vēl lielāka summa figurēja pļavu un mežu pārpurvošanas projektā Ķemeros Hydroplan – apgūts gandrīz miljons. Visos šajos gadījumos kā arguments piesaukta Eiropas Savienības vides politika. Tomēr vai tiešām Latvijai visi šie eksperimenti tiek uzspiesti no Briseles? Eiropas Parlamenta deputāts Alberts Dess, kurš par mūsu lauksaimnieku aizstāvēšanu 2014. gadā saņēma Latvijas valsts apbalvojumu, ir citās domās. Latvijas valdība pati noteic, cik lielām jābūt aizsargājamām teritorijām, un svarīgi neaizrauties ar to palielināšanu, jo nākotnē, tautsaimniecībai laukos attīstoties, atgūt norakstītās meža un lauku zemes var būt ļoti sarežģīti.

Sarunā ar Neatkarīgo parlamentārietis stāsta, ka arī Vācijā 90. gados, kad Latvija vēl nemaz nebija Eiropas Savienībā, notikušas diskusijas par Natura 2000 teritorijām. Un toreiz izvirzīts nosacījums, ka tai no vides viedokļa ir jābūt tiešām ļoti interesantai zemei. Tas nevarēja būt jebkas.

Darbs vai purvi

«Kad braucu caur Latviju, man palika iespaids, ka te ir ļoti daudz ir neapstrādātas zemes, kas netiek izmantota ne lauksaimniecībā, ne kā citādi. Iespējams, viens no iemesliem ir pārspīlējumi vides aizsardzībā. Bet to, protams, var mainīt. Vienkārši Latvijas valdībai jākustas.» A. Dess uzsver, ka nekur nav ierakstīts konkrēts skaitlis, cik procentiem no valsts teritorijas jābūt iekļautiem Natura 2000. Vienā vietā tie var būt 8%, citā 20%. Esot jāpatur prātā, ka katrs gājiens Natura 2000 paplašināšanas virzienā ir saistīts ar privātīpašuma neaizskaramības pārkāpšanu. «Nav samērīgi, ja pusi īpašuma padara par liegumu, jo nākotnē šādas platības vairs nevarēs optimāli izmantot.»

Sākot darbu, šis Eiropas Parlamenta sasaukums solīja veicināt tautsaimniecību un konkurētspēju, mazāk runāja par vides aizsardzību. Neatkarīgā vaicāja deputātam, vai akcenti uz priekšdienām paliks tie paši: «Te, parlamentā, pārstāvētas dažādas politiskās grupas un dažādas intereses. Zaļie, protams, gribētu, lai visa Eiropa būtu viens vienīgs liegums. Mums, sociāldemokrātiem, savukārt ir pārliecība, ka uzsvars jāliek uz tautsaimniecību un jaunu darba vietu radīšanu. Un arī Latvijā, skaidrs, ka jums nepieciešams attīstīt lauksaimniecību. Piemēram, Bavārijas reģionā, no kura es nāku, bezdarbs ir tikai 1,7%.» Un cik daudz tur ir purvu? Purvu gan pie viņiem tikpat kā neesot. 50 gados nosusināti. Vienīgi mazliet pie Donavas atstāti.