Par 2,8 miljoniem eiro uzbūvētais Carnikavas gājēju tilts ir apliecinājis savu lietderību. Siguļciems no kājām grūti pieejama nostūra kļuvis par pilnvērtīgu Carnikavas novada sastāvdaļu, arī pa dzelzceļa tiltu cilvēki vairs nevazājas. Tikai viena ķibele – jaunā tilta segums lobās nost kā tāda slima āda.
Tas, ka segumam izmantotais materiāls ir brāķis, kļuva skaidrs, vēl pirms sākta tilta ekspluatācija. Uz seguma loksnēm uzklātās granulas drupa nost, un pastāvīgas gājēju un velosipēdistu straumes šo procesu paātrina. Tā nu tiltam ir tikai divi gadi, bet jau atkārtoti nepieciešams veikt garantijas remontu. Pašvaldības aģentūras Carnikavas Komunālserviss direktors Gunārs Dzenis stāsta, defekts, par laimi, ir tikai vizuāls, un visādi citādi tilts izdevies varen labs. Metāla konstrukcijas priekšzīmīgas. Turklāt uzņēmums Tilts savam darbam devis 20 gadu garantiju. Neatkarīgajai gan neizdevās noskaidrot, kurš tieši izvēlējies šo slikto materiālu. Taču fakts, ka būvnieki nespirinās attiecībā uz garantijas remontu un veic to par saviem līdzekļiem, liek domāt, ka tas bijis viņu pašu izvēlēts risinājums. Cita lieta, ka gan pasūtītājs, gan būvuzraugs izvēlēto materiālu saskaņojis. Tā vismaz apgalvo tilta būvdarbu vadītājs Kirils Loškarjovs. Tagad arī saskaņota remontdarbu tehnoloģija – paneļi apdrupušajās vietās tiek noklāti ar epoksīda sveķiem un tad nobērti ar granīta granulām. Visu tilta klājumu šādi apstrādāt pagaidām netiek plānots. «Ceram, ka tas ir lokāls defekts dažos paneļos,» skaidro būvnieks. Tomēr, pabakstot ar zābaka purnu, teju jebkurā seguma vietā akmentiņi drūp nost, un tas liek domāt, ka 20 gadu no vietas šādi lāpīt segumu nebūtu racionāli.
Nepieciešams kāds saprātīgāks risinājums, jo nākotnē, iespējams, tilta noslogojums palielināsies vēl vairāk. Carnikavas gājēju tilts iekļauts iecerētā veloceļa maršrutā uz un no Rīgas: Vecāķi–Kalngale–Garciems–Garupe–Carnikava–Gauja–Lilaste. Kopumā tie būs 24 kilometri ar cieto segumu 2,5 līdz trīs metru platumā un labiekārtojumu – gan apgaismojumu, gan atpūtas plačiem. Pašlaik turpinās ieceres ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana. Veloceļa trase šķērsos dabas parku Piejūra, kas ir aizsargājama teritorija. Iedzīvotāju sanāksme klātienē notiks 2. maijā Carnikavas tautas namā Ozolaine.
Ja pašvaldībai šo ieceri izdosies īstenot, veloceļš kļūs par starptautiskā velotūrisma maršruta Eiro Velo 13 sastāvdaļu. Kopumā tas ir 10 000 kilometru garš un šķērso 20 Eiropas valstu.