Rucavas novads ir tālākais Latvijas valsts punkts dienvidrietumos, kur to no vienas puses ierāmē Lietuvas robeža, no otras – Baltijas jūra. Tradīcijām un kultūrvēsturiski bagāta vieta, kura savulaik bija blīvi apdzīvota, bet, laikmetu griežos krietni malta, nu ir kļuvusi par vienu no mazākajām pašvaldībām.
Arī agrāk rosīgie piejūras ciemi atdzīvojas tikai vasarās, kad tur atpūsties sabrauc kaimiņi lietuvieši, kuri tur arī iepirkuši lielu daļu īpašumu. Taču raksturs šejieniešiem ir sīksts, un viņi, kā nu māk, turas pretī tukšajiem vējiem.
Sarūk par 2% gadā
«Šobrīd Rucavas novadā dzīvo ap 1800 iedzīvotāju, taču ik gadu šis skaitlis sarūk par 30-50 cilvēkiem jeb līdz 2% no kopējā daudzuma. Dzimstības līkne gan pēdējos gados palēnām kāpj un veidojas rindas bērnudārzos, ir atvērtas divas grupas Sikšņos un trīs Rucavā, bet tajā pašā laikā abās novada skolās audzēkņu skaits ir ļoti kritisks,» teic Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. No pašvaldības 1,8 miljonu eiro lielā budžeta aptuveni 40% tiek novirzīti izglītībai, 6% - kultūrai, bet lauvas tiesa aiziet algās. Priecējot tas, ka bezdarba procents (8,8%) novadā neesot tik dramatisks, kā tas ir citviet Latvijas laukos (starp citu, vairāki amata krēsli pašvaldībā ir pat tukši, piemēram, zemes lietu speciālists, teritorijas plānotājs, projektu koordinators). Tas vēl vairāk sarūkot vasarās, kad lauksaimniecības uzņēmumiem vajag vairāk darbinieku. Pie lielākajiem darba devējiem I. Šusta nosauc kūdras ražotni Compaq Peat, kurā strādā vairāk par 100 cilvēku, un mežizstrādes firmu, SIA Volter. Esot arī uzņēmums, kas nodarbojas ar niedru ieguvi Papes ezerā. Tā iespaidā vairāki jaunieši izvēlējušies apgūt jumiķa amatu. Novadā ir arī vairāki ogu audzētāji, grants karjeri un zemnieku saimniecības - lielākoties piemājas saimniecības, kurās dominē piena ražošana (15-30 govju). Ir arī gaļas lopu un graudu audzētāji - tās lielākoties lielsaimniecības (līdz 1000 hektāru zemes). Domes priekšsēdētāja norāda, ka liekas lauksaimnieciski izmantojamās zemes Rucavā vairs nav. Tā kā liela daļa no novada aizņem meži un purvi (aptuveni pusi) un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un objekti, tajā skaitā piecas Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, tas krietni ierobežojot saimniecisko darbību. Nereti iedzīvotāji ir neapmierināti, kas stingrie noteikumi liedz viņiem rīkoties savos īpašumos.
Sāpju ceļi un maksas ieviešana
Tāpat kā daudzviet laukos pašvaldībai galvassāpes rada ceļu stāvoklis. Vietvara savus ceļus nereti uzturot labāk nekā valsts. Regulāras sūdzības dome saņemot par Bārtas-Dunikas-Rucavas grantinieka stāvokli, vēl pērn iedzīvotāji uz 13 lapām bija savākuši parakstus un iesnieguši Satiksmes ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām ar prasību savest kārtībā brauktuvi. Arī Neatkarīgā pārliecinājās, ka ceļš ir vairāk nekā slikts, vidējais ātrums pa to ir 30 kilometru stundā (tas vēl sausā laikā). Pērn beidzot pusei no ceļa veikts neliels remonts, taču līdz 2020. gadam pamatīgāka rekonstrukcija nav paredzēta, uzsver I. Šusta, piebilstot, ka savulaik plānots to pārveidot par Liepājas apvedceļu, bet tā arī ideja palikusi tikai uz papīra. Otrs sāpju ceļš esot Rucava-Pape, ko vasarā gāžot riņķī ne tik daudz vietējie, cik kaimiņvalsts un arī citi ārvalstu iedzīvotāji. Vienu no tā posmiem savā pārziņā pēc lielām debatēm nolēmusi pārņemt Rucavas novada pašvaldība. Tagad gaidot valdības lēmumu - vai tiks atļauts to darīt vai ne. «Tas viss saistīts ar pašvaldības ieceri par maksas ieviešanu (2 eiro apmērā) ne tikai par šā ceļa lietošanu, bet arī tā, kas ved uz Nidu. Ideja radās, jo arī citviet ir izveidotas maksas stāvvietas un Jūrmalā - iebraukšanas maksa pilsētā. Patlaban šis jautājums ir sagatavots tā, lai uz 2017. gada sezonu (no aprīļa līdz septembrim) šo ideju palaistu,» ieceres rašanos skaidro novada vadītāja. Ja tiks saņemts pozitīvs lēmums un arī novada deputāti ideju atbalstīs, ceļš tiks savests kārtībā un aprīkots ar maksas automātiem. Papē jau esot ierīkoti divi stāvlaukumi un arī Nidā viens, taču, lai vēl vairāk savestu kārtībā šo zonu, trūkst līdzekļu. Jau pirms desmit gadiem piejūras novadi vērsušies valdībā ar lūgumu piešķirt papildu naudu tieši šīs zonas apsaimniekošanai, bet atbalstu nav saņēmuši. Līdz ar to ne tikai atkritumu savākšana, bet arī cīņa ar kāpu izbraukātājiem ir uz vietvaru pleciem. Tas ir iemesls, kāpēc vasarā tiekot algots trešais policists, kura uzdevums esot pieskatīt kārtību. Diemžēl pašvaldības policijai nav tādu spēkratu, kādi ir šiem bezatbildīgajiem atpūtniekiem, tāpēc tas atgādinot cīņu ar vējdzirnavām. I. Šusta akcentē, ka viens no pašvaldības ienākumu avotiem varētu kļūt tieši saimnieciskā darbība piejūras joslā (Rucavai tā ir 24 kilometrus gara). Šobrīd to ļoti iecienījuši lietuvieši un tālāki ārvalstnieki (dāņi un vācieši, kas te ierodas ar saviem kemperiem). Lietuvieši arī iepirkuši lielākas teritorijas un sabūvējuši mājas.
Projekti un ieceres
Patlaban novadā lieli projekti netiek īstenoti. Nule apstiprināti septiņi mazāki - skolai, bērnudārziem, bibliotēkai. Tiekot arī strādāts pie Piekrastes projekta, kas paredz renovēt bijušo zivju pārstrādes ražotni Dzintarvēji Papes ciemā, pārveidojot to par ekspozīcijas telpām, kur būtu pieejama informācija un apskates objekti par zvejnieku tradīcijām. Ēka celta pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā kā vietējo piekrastes zvejnieku karteļa zivju pārstrādes cehs. Tolaik tas bija Papes ciema lepnums un zvejnieku sadarbības simbols, zivju pārstrādes cehs darbojās vēl padomju gados, bet nu labu laiku stāvēja pamests. Diemžēl zvejniecība teju iznīkusi, ir nelielas kvotas, bet ne žāvēšana, ne cita pārstrāde nenotiek. Jau 60. gados nozare tā ierobežota, ka šāds iznākums esot loģisks.
I. Šusta atklāj arī citas ieceres: ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu sakārtot kādu no lauku ceļiem, atjaunot putnu novērošanas torni pie Papes ezera, labiekārtot pludmali un dabūt Zilā karoga statusu (pērn Rucava iekļāvusies nacionālo peldvietu sarakstā).
Rucavas novads
Pagasti: Dunikas un Rucavas
Platība: 449 km2
Iedzīvotāju skaits: ap 1800
90% latviešu
(ceturtais mazākais novads pēc iedzīvotāju skaita
zemākais apdzīvotības blīvums: 4,5 cilvēki uz km2)
Rucavā (centrs) - 700
Sikšņos - 150
Ķāķišķē - 80