Labklājības ministrija nepieļauj domu, ka pēc valsts sociālās aprūpes centra Kalkūni likvidēšanas tur dzīvojošie bērni ar smagu invaliditāti vienkārši tiks pārcelti dzīvot uz citu valsts sociālās aprūpes centru, jo nebūs ne ģimeņu, kuras varētu uzņemt bērnus, ne alternatīvu aprūpes centru.
Labklājības ministrijas (LM) iecerētās reformas un tās vadītais deinstitucionalizācijas projekts paredz reformēt sociālās aprūpes sistēmu, nodrošinot, ka pieaugušie un bērni ar garīgās attīstības traucējumiem dzīvotu ārpus lielām institūcijām ģimenēs vai ģimeniskai aprūpei pietuvinātos aprūpes centros. Tuvākajos gados LM plānojusi reorganizēt trīs valsts sociālās aprūpes centrus Teika Rīgā, Allaži Siguldas novadā un Kalkūni Daugavpils novadā. Kalkūnos vakar ciemojās LM speciālisti, lai skaidrotu, kādas jaunas aprūpes formas tiks radītas Latgales bērniem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur pēc reorganizācijas 2019. gadā varēs strādāt Kalkūnu darbinieki un kas notiks ar filiāles ēkām.
Neatkarīgā rakstīja, ka neizpratni un bažas rada lēmums reorganizēt Latgalē vienīgo aprūpes centru bērniem ar invaliditāti, lai gan nekādu citu alternatīvu pagaidām reģionā nav. LM pārstāve Inita Kabanova Neatkarīgajai pēc tikšanās atzīst, ka jautājumu par centra reorganizāciju patiešām bija daudz, diskutēts vairāk nekā divas stundas. «Atbilde ir vienkārša - mēs vēlamies, lai katram bērnam ir ģimene. Jā, Kalkūnos ir bērni ar ļoti smagu invaliditāti, un mēs nevaram rēķināties, ka visus šos bērnus adoptēs, tāpēc redzam, ka risinājums ir specializētas, profesionālas audžuģimenes vai mazi aprūpes centri ar ģimenisku vidi,» stāsta I. Kabanova. Gandrīz visas Latgales pašvaldības pašlaik iesaistījušās projektā un ar Eiropas Savienības fondu finansējumu tuvāko gadu laikā apņēmušās veidot pakalpojumus, lai bērni, kas dzīvo sociālās aprūpes centros, augtu ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. No 21 Latgales pašvaldības projektā šobrīd nepiedalās tikai trīs - Ciblas, Līvānu un Zilupes novads. «Mēs vēlamies izveidot tādu sistēmu, lai nekad ģimenēm nevajadzētu izvēlēties, vai ievietot bērnu aprūpes centrā, jo pašvaldībā nav pieejami atbalsta pasākumi un ģimene pati nevar par bērnu parūpēties,» saka LM speciāliste.
Saskaņā ar LM plānu Kalkūnos dzīvojošajiem bērniem primāri jaunas un labākas, bērnu īpašajām vajadzībām vairāk piemērotas mājas tikšot veidotas tieši Latgalē. «Centra slēgšana nav pašmērķis,» uzsver I. Kabanova, «tomēr Kalkūni nākotnē, visticamāk, tāpat būtu jāslēdz, jo samazinās bērnu skaits, kas nonāk šajā centrā. Lai saglabātu Kalkūnu darbību, krīzes gados tika pieņemts izņēmuma lēmums uz laiku filiālē izmitināt arī pieaugušus cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.»
Sākotnēji jaunu aprūpes formu izveidei būs Eiropas finansējums, taču pēcāk tam būs jārod valsts un pašvaldības finansējums. I. Kabanova uzsver, ka LM nepieļauj domu, ka bērnus pēc Kalkūnu slēgšanas vienkārši pārcels uz citiem centriem: «Mums ir saistības ar Eiropas Savienību un kopīgiem spēkiem šīs reformas ir jāīsteno.».