Aglona: ar mīlestību pret tuvāko

GALVENAJĀ SVĒTAJĀ MISĒ piedalījās arī Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Pedro Lopess Kintana (otrais no kreisās), kurš uzsvēra: bez Dieva pasaule piepildās ar elkiem, materiālismu un izlaidību. Atņemot dievišķo klātbūtni, dzīve laimīgāka nekļūst – jo tad cilvēkiem tiek atņemta cerība uz dzīvību pēc nāves © Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Aglonas bazilika 15. augustā, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienā, kā ik gadu pulcēja tūkstošiem svētceļnieku. Jo īpaši pacilājošs brīdis vienmēr ir galvenā Svētā Mise, kurā šoreiz klāt bija Svētā Krēsla apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Pedro Lopess Kintana. Misē piedalījās vairākas Latvijas valsts amatpersonas, arī prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi.

Pedro Lopess Kintana, kurš šajā svētvietā ieradies, atsaucoties uz Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa uzaicinājumu, uzrunāja sanākušos latviešu valodā. Viņš gan savā, gan pāvesta Franciska vārdā sveica baznīctēvus, valsts amatpersonas un ticīgos, īpaši uzteicot Latgales ļaudis, kas «kopj un ir uzticami šai senajai ticībai». Viņš uzsvēra, ka «mūsu esībai ir jēga tad, ja no tās neizslēdz pārdabisko. Mēs ticam, ka šīs zemes gaitas ir orientētas uz mūžīgo dzīvi». Lai gan materiālisti un racionālisti ir nolieguši dzīvības pastāvēšanu pēc nāves, bet tāpēc daudz laimīgāki ļaudis nekļuva, jo tika atņemta cerība. «Cilvēks ir radīts mūžīgajam un pārlaicīgajam. Esam radīti mūžībai!» akcentēja P. L. Kintana, mudinot pieņemt Dievu, jo tas nozīmējot pieņemt citus, kuriem vajadzīga palīdzība. Pasaule bez Dieva piepildās ar elkiem, materiālismu un izlaidību.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot klātesošos, atgādināja, ka pēdējās nedēļās daudzi mērojuši ceļu uz Aglonu, lai satiktos un svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Viņš izteica gandarījumu, ka var būt kopā ar sanākušajiem šeit, kur caur cilvēku ticību jūtama vienotība un cerība rītdienai. Valsts galva atgādināja Mātes Terēzes teikto, ka vislielākā šīs pasaules slimība ir vienaldzība, jo tā izbeidz attiecības, atņem drosmi un spēku dzīvot. Taču svētceļnieki šajās dienās ir piedzīvojuši tieši pretējo - cilvēku dāsnumu, atsaucību un rūpes. Tā kāda ģimene, kura pēc vairākiem gadiem atgriezusies no Īrijas un tagad saimnieko Latgales pusē, bijusi bezgalīgi dāsna - gan piedāvājot no savā saimniecībā izaudzētajiem labumiem gatavoto zupu, gan dodot pajumti savā siena šķūnī. Prieks, ka šādu cilvēkmīlestību un rūpes piedzīvojam ne tikai svētkos, bet arī ikdienā esam gatavi dalīties un palīdzēt cits citam. Tā šogad daudzi palīdzējuši meklēt pazudušus bērnus, un šos atsaucīgos ļaudis nekavēja ne nakts tumsa, ne nogurums, kamēr viņu pūles nevainagojās panākumiem. R. Vējonis uzsvēra, ka šobrīd tūkstošiem ļaužu gatavojas doties ceļā uz Latviju, jo te gada nogalē notiks Tezē jauniešu tikšanās. «Būsim gatavi atvērt savu namu durvis un sirdis svētceļniekiem. Tuvāko mīlestība sākas ar vismazāko, un jums tai nevajag daudz naudas, bet gan labu vārdu, smaidu un uzmanību. Kamēr ticēsim labajam un svētajam, kamēr būs stipras ģimenes un mīlestība, Latvija būs stipra un saliedēta. Mēs varēsim dzīvot drošībā un pārliecībā, un mēs būsim svētīti savā zemē. Tuvāko mīlestība un līdzcietība ir miera un saticības avots, kas šobrīd ir tik nepieciešams Eiropā un daudzviet citur pasaulē.»

Prezidents pateicās visiem, kas lūdz par mūsu valsti un zemi, par mūsu valsts vadītājiem un ikvienu, kuram uzticēta atbildība valsts, pašvaldību un biznesa lietās. Arī tiem, kas viņam vēlējuši drīzāku izveseļošanos, sūtījuši labas domas un lūguši par viņu. «Jūsu ticība dod man spēku! Lai mūs visus šodien apvieno kopīga lūgšana par mūsu zemi, valsti un tautu! Dievs, svētī Latviju!» savu runu emocionāli noslēdza Valsts prezidents.

Pēc Latvijas himnas nodziedāšanas gan nuncijam, gan eminencēm J. Bulis izteica pateicību par piedalīšanos šajā lielajā notikumā. Viņš arī sveica R. Vējoni un viņa kundzi 50 gadu jubilejā, ko viņi abi svinēja šovasar, un gaviļniekiem pasniedza ziedus.



Svarīgākais