Rosina iedibināt Latvijas kultūras galvaspilsētas statusu

© F64

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts (LI) un Latvijas Pašvaldību savienība rosina Kultūras ministriju (KM) iedibināt Latvijas kultūras galvaspilsētas statusu un sākt idejas īstenošanu.

Kā aģentūru LETA informēja LI, KM nosūtīta vēstule ar lūgumu izskatīt šo piedāvājumu un rosināt darbu pie statusa nodibināšanas. Vairāku Eiropas valstu piemērs liecina par to, ka Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa piešķiršana pilsētām veicina nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu šajās pilsētās un reģionos, rada iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairo kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti.

LI arī veica aptauju šī gada Latvijas Pasākumu forumā, noskaidrojot kultūras producentu attieksmi pret šādu ideju, un pēc aptaujas 35 Latvijas kultūras un radošo industriju profesionāļi iesniedza KM lūgumu šādu ideju par statusa nodibināšanu apspriest un īstenot.

LI un Latvijas Pašvaldību savienība ir pārliecināti, ka Latvijas kultūras galvaspilsētas statuss būtu lielisks instruments Latvijas ilgtspējai, kultūras un identitātes stiprināšanai, reģionālajai attīstībai, Latvijas pilsoņu piederības veicināšanai, kā arī pozitīvs stimuls pašvaldībām redzēt kultūras un radošo industriju iespējas sava novada izaugsmei un Latvijas cilvēku dzīves kvalitātei.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.