Olaines cietuma Atkarīgo centrs sāk darbu
Šodien jaunatklātajā Olaines cietuma Atkarīgo centrā ierodas pirmie četri ieslodzītie, kuri dalībai resocializācijas programmās izvēlēti, izvērtējot ieslodzītos no visiem Latvijas cietumiem, pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Kopumā desmit ieslodzījuma vietās pašlaik atrodas 4200 personu, no viņiem ap 3000 ir notiesātie.
Olaines cietumā Atkarīgo centru atklāja šoruden, un tas ir pirmais šāda veida centrs, kur ieslodzījumā esošās personas var saņemt palīdzību narkotisko vai psihotropo atkarību mazināšanā, galveno uzsvaru liekot uz resocializāciju, proti, uz tāda dzīves modeļa veidošanu, kas izslēdz atkarību vielu lietošanu, lai veiksmīgāk noritētu iekļaušanās sabiedrībā pēc soda izciešanas.
Atkarīgo centra izveidē ir aizgūta un vietējiem apstākļiem pielāgota Norvēģijas un Polijas cietumos izmantota metodika. Centrā vienlaikus paredzēts izvietot 200 no vielām atkarīgu ieslodzīto personu. I. Spure stāsta, ka darbs un ieslodzīto dzīve šajā centrā notiks pēc terapeitiskās kopienas principa un viena nodaļa paredzēta tikai 24 ieslodzītajiem, kuri nodarbībām vēl tiek sadalīti pa 12 personām. Realizēt šādu programmu cietumam ļaus jaunā infrastruktūra. Personāls darbosies, ievērojot kontakpersonu principu. Darbinieki veiks gan atbalsta, gan kontroles funkciju. Atšķirībā no ierastā modeļa katram notiesātajam tiks nozīmēta atbalsta persona no darbinieku vidus, un tas soda izpildē ļaus plašāk piemērot individuālu pieeju resocializācijā. «Mana nostāja ir, ka brīvības atņemšanas sods nav atriebība, bet veids, kā valsts māca likumpārkāpējam prasmes patstāvīgi dzīvot bez noziegumu izdarīšanas,» saka I. Spure.
Līdz šim Latvijas cietumos novecojošās infrastruktūras dēļ bija problemātiski atkarīgajiem ieslodzītajiem nodrošināt izolāciju no narkotiskajām un psihotropajām vielām. Tāpēc, uzsākot atkarīgo cilvēku resocializāciju, ļoti svarīgi ir noslēgt visus piekļuves ceļus atkarību izraisošām vielām. Viņu pārvietošanās ārpus nodaļas būs ierobežota un kontrolēta. Ēku logi nebūs atverami, svaiga gaisa pieplūdi nodrošinās ventilācijas sistēma. I. Spure arī min par ierobežojumiem, satiekoties ar tuviniekiem, jo diemžēl ne vienmēr tikšanās ar tuviem cilvēkiem - māti vai sievu - rehabilitācijas procesā dod labumu. Tuvinieki, pat zinot par postošo atkarību, dara visu, lai apietu noteikumus un ieslodzījuma vietā ienestu vai nu narkotikas, vai mobilos telefonus, kā ieslodzītais var sarunāt nākamās piegādes. Tā vietā būs atļauts netraucēti sarunāties pa stacionāro tālruni. Nodaļas telpās nedrīkstēs smēķēt, bet fizisku aktivitāšu nolūkam uzbūvēta sporta zāle un iekārtota trenažieru telpa.