Esmu pateicīgs cilvēkiem par izturību

Aizkraukle ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā – ienākumu ziņā uz vienu iedzīvotāju tā atrodas 16. vietā no 108 pašvaldībām valstī. Vairāk par novadu stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.

– Visas pašvaldības sūdzas par totālu finanšu līdzekļu nepietiekamību. Noprotu, ka Aizkraukles novadā situācija nav tik kritiska?

– Mēs īpaši sūdzēties nevaram, bet tas nenozīmē, ka varam atļauties nedomāt par esošo līdzekļu efektīvu izmantošanu. Strādājam stingras taupības režīmā, un visi izdevumi ir samazināti līdz minimumam. Mēs nedzīvojam ne tuvu tam kā pirms dažiem gadiem, taču algu līmeni darbiniekiem saglabājam – prēmijas un piemaksas gan vairs netiek maksātas. Turpinām sniegt pašvaldības pakalpojumus pilnā apmērā, esam saglabājuši arī visas izglītības iestādes. Pilsētā turpinās labiekārtošanas darbi, taču tie saistās ar ES fondu apguvi, jo novadam brīvu līdzekļu nav un kredītu ņemt arī nedrīkstam.

– Tas, ka Aizkraukles novadā ir salīdzinoši stabila finanšu situācija, ir tiešā veidā saistīts ar vietējo uzņēmēju darbību. Kā viņiem veicas?

– Vairāki mūsu uzņēmēji ir klupuši, bet atkal atguvušies. Ir mainījušās struktūras, dažam labam arī īpašnieki, bet lielākā daļa ir saglabājuši darboties spēju. Viens no stabilākajiem darba devējiem ir ASV ražotne Jeld Wen, kam ražošanas apjoms ir pat pieaudzis. Protams, arī Aizkraukles novadā ir pieaudzis bezdarbnieku skaits, taču tas ir mazāks nekā vidēji valstī – bez darba šeit ir 14% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Visa bijušā Aizkraukles rajona robežās bezdarbs sasniedzis 21%.

– Jūs vadāt vienu no retajiem novadiem, kas arī pēc teritoriālās reformas pabeigšanas palika tādā pašā sastāvā, kā izveidojās jau 2002. gadā, apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam. Vai, paliekot tādi kā bijāt, esat vinnētāji vai zaudētāji?

– Protams, ka vinnētāji! Mūsu novads ir pierādījums, ka tikai tās laulības, kas balstītas uz savstarpēju sapratni un cieņu, ir noturīgas un rezultatīvas. Visas investīcijas novadā tiek veiktas sabalansēti – attīstām gan pilsētas, gan pagasta infrastruktūru. Viens no piemēriem ir centralizētās ūdens un kanalizācijas apgādes sistēma – tagad tā būs kopēja pilsētai un pagastam. Pagasta iedzīvotāji ir ieguvēji, jo no krāna vairs netecēs brūns ūdens, arī kanalizācijas sistēma ir kvalitatīva un pieejama visiem. Ekspluatācijā šī sistēma tiks nodota maijā – jūnijā, jo lielais sals traucēja pabeigt darbus agrāk. Ir izveidojusies laba uzticības atmosfēra starp novada iedzīvotājiem. Esam laimīgi, ka izdevās noturēties pretim valdības solītajiem kārdinājumiem. Tagad redzam, ka tie tiešām bija tikai solījumi.

– Ir izveidota Starpnovadu izglītības pārvalde. Lūdzu skaidrojumu.

– Jā, uz bijušās rajona Izglītības pārvaldes bāzes ir izveidota Starpnovadu izglītības pārvalde, kas sniedz pakalpojumus visām bijušā Aizkraukles rajona pašvaldībām – Skrīveru, Jaunjelgavas, Kokneses, Pļaviņu, Neretas, Aizkraukles novadiem. Novadu pašvaldības par šiem pakalpojumiem ik mēnesi norēķinās atkarībā no skolu un skolēnu skaita konkrētajā pašvaldībā. Jaunā izglītības pārvalde ir kompakta un efektīva iestāde – rajona izglītības pārvaldē strādāja astoņi cilvēki, bet tagad šo darbu veic tikai divi speciālisti. Protams, viņi ir ļoti noslogoti, jo darba apjoms ir liels. Tas ir viens no veiksmīgiem risinājumiem, kā, neveidojot lielus novadus, var veidot vienotas iestādes. Pēc līdzīgiem principiem darbojas arī Aizkraukles sporta skola. Laba bāze sporta skolai ir arī jaunā sporta halle, kas atrodas tieši blakus ģimnāzijai, to izmantos ne tikai sporta skolas vajadzībām, bet arī sporta stundām ģimnāzijas audzēkņiem. Abas ēkas ir savienotas ar gaiteni, kas bērniem rada papildu ērtības. Šogad vēl tiks veikti vairāki labiekārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas pasākumi.

Savukārt Aizkraukles Bērnu un jauniešu centrs ir koordinators arī dziesmu un deju svētku gatavošanās procesā visām jau pieminētajām pašvaldībām.

– Aizkraukle ir viena no 17 pašvaldībām, kura Latvijā saņem arī ES URBAN programmas līdzekļus. Cik daudz to ir un kādiem mērķiem tiek izmantoti?

– Naudu apgūstam pakāpeniski. Kopumā no šīs programmas Aizkraukle saņems 6,7 miljonus latu. Kā pirmo objektu šīs programmas ietvaros veicām bibliotēkas rekonstrukciju. Tagad mums ir pašiem sava Gaismas pils – faktiski jaunā bibliotēka ir trīs reizes plašāka, kas radīja iespēju uzlabot apstākļus bērnu nodaļā, lasītavā un iekārtot mūsdienīgu interneta pieejas centru. Jau tagad redzam, ka iedzīvotājiem moderna bibliotēka bija vajadzīga – apmeklējums ir pieaudzis. Atzīmēšu, ka šajā projektā varējām iekļaut arī blakus esošo ielu sakārtošanu, ko veiksim šovasar.

Viens no realizācijas stadijā esošajiem projektiem ir novada ģimnāzijas sakārtošana, tai skaitā klašu telpu un gaiteņu remonts un teritorijas labiekārtošana. Darbi ir sākušies, un tos plānojam saskaņā ar mācību grafiku.

Tos darbus, kas netraucē mācībām, darām tagad, citus atliekam uz vasaru. Rekonstrukciju plānots pabeigt 25. augustā, lai jau 1. septembrī audzēkņi varētu atgriezties izremontētā skolā. Ģimnāzijas rekonstrukcijā tiks ieguldīts aptuveni miljons latu, darbus veic vietējā firma RRKP Būve.

Savukārt 1. vidusskolā tiks nomainīts jumts un siltināta fasāde, remontēti gaiteņi, klašu telpas un kāpnes. Logus visām mācību iestādēm nomainījām jau pirms vairākiem gadiem.

Ieplānota kultūras nama rekonstrukcija, kas prasīt prasījās jau daudzus gadus. Mainīsies ne tikai ēkas ārējais veidols, bet arī iekštelpas – būs moderna skatuve, labas gaismas sistēmas, ventilācija. Rezultātā ceram iegūt mūsdienīgu kultūras iestādi. Konkurss par būvniecību vēl nav izsludināts.

– Šovasar esat iecerējuši ceļu tīkla un elektroapgādes uzlabojumus Daugavas kreisajā krastā privātmāju un dārziņu rajonā...

– Jā, to nosaka nepieciešamība. Piemēram, dārziņu vēsturiskajā rajonā tagad uzbūvēts ap 100 privātmāju, kas tiek apdzīvotas visu gadu, ne tikai vasarā, tāpēc nepieciešams šiem iedzīvotājiem nodrošināt stabilu elektroapgādi un ceļu tīklu. Līdz šim nebija īstas skaidrības, kam pieder esošās novecojušās elektrolīnijas, un bija jāpieņem steidzams lēmums – ko darīt, lai situāciju atrisinātu. Ar Latvenergo ir panākta vienošanās par tīklu sakārtošanu – daļēji to finansēs Latvenergo, daļēji pašvaldība.

Savukārt uz vasarnīcu rajona ielām bērsim sasmalcinātu asfaltu, ko frēzējot noņems no pilsētas ielām, kurās tiek veikta kapitālā rekonstrukcija. Mums jau ir laba pieredze šāda seguma veidošanā.

– Citu pašvaldību pieredze rāda, ka bieži vien konkursu rezultāti tiek apstrīdēti un projektu realizācija kavējas pat gadiem. Vai jums izdodas izvairīties no šādām situācijām?

– Mēs esam vieni no laimīgajiem, kam ar konkursu rīkošanu un rezultātiem ir paveicies. Vienmēr vērtējam zemāko cenu, tāpēc nerodas neviennozīmīgas situācijas un nav iemesla konkursu rezultātus apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā. Jāteic, ka krīzes periodā mums izdodas objektus izsolīt par ļoti izdevīgām cenām, kas dažkārt pat par 40% zemākas, nekā plānots sākotnējos aprēķinos.

– Nav noslēpums, ka bieži vien zemākās cenas piedāvātājs pakalpojumus sniedz apšaubāmā kvalitātē, kavē termiņus un rada vēl virkni problēmu...

– Jā, mēs to zinām, bet vēlreiz teikšu – mums ir paveicies. Varbūt tas tāpēc, ka vairumā gadījumu konkursos uzvarējušas vietējās celtniecības kompānijas. Par to darba kvalitāti esam pārliecināti, un viņi nekad nav mūs pievīluši.

– Latvijā vienkāršo cilvēku vidū valda diezgan pamatīgs pesimisms. Ko jūs gribētu pateikt sava novada iedzīvotājiem?

– Lai arī daudziem ir problēmas ar regulāriem ienākumiem un ne visi spēj norēķināties pat par komunālajiem pakalpojumiem, es neteiktu, ka Aizkrauklē valdītu pesimisms. Šķiet, ka mūsu pilsēta ir tāda kā miera osta Latvijā – gaisotne visos līmeņos, arī deputātu korpusā, ir patīkama. Esmu pateicīgs deputātiem, ka spējam izvairīties no konfliktiem un vienmēr atrast kopsaucēju, kas vērsts uz pilsētas attīstību. Tāpat paldies iestāžu vadītājiem, kas spēj kvalitatīvi strādāt arī absolūtas taupības apstākļos. Man šķiet, ka mums ir vispacietīgākie cilvēki Latvijā, par to viņiem paldies. Iespējams, ka mūsu iedzīvotāju spēja pārvarēt grūtības ir zināmā mērā saistīta ar paaudzi, kas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ieradās, lai būvētu HES. Tie bija uzņēmīgi cilvēki, kuri zina, ko nozīmē pārmaiņas un grūtības, arī jaunākās paaudzes ir pārņēmušas šo cilvēku īpašības. Tā daudz vieglāk ir strādāt un visiem kopā virzīties uz attīstību. Vienmēr esam teikuši, ka arī nepazīstamam uz ielas satiktam cilvēkam vajag uzsmaidīt – tad ir priecīgāks prāts un darbi veicas labāk.

***

AIZKRAUKLE

- Latvijas brīvvalsts laikā vietā, kur atrodas tagadējais Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta un arī neliela daļa Skrīveru pagasta, izveidojās Aizkraukles pagasts, kurš ietilpst Rīgas apriņķī. 1947. gadā Aizkraukles pagasts tiek pievienots jaunizveidotajam Ogres rajonam, bet vēl pēc diviem gadiem – Pļaviņu rajonam. 1954. gadā Aizkraukles pagasts tiek atkal iekļauts Ogres rajonā, nelielu daļu teritorijas pievienojot Skrīveriem.

- Aizkraukles pilsēta sāka veidoties 1961. gadā, kad sākās Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecība. Tas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu un ievērojamu strādnieku pieplūdumu. Šajā laika Aizkraukles pagasts tika nodēvēts par Pētera Stučkas pilsētciematu. 1967. gadā Stučkai tika piešķirtas pilsētas tiesības un tas tika pārdēvēts par Stučkas pilsētu ar lauku teritoriju, no kuras vēlāk tiek atdalīts Aizkraukles ciems (pagasts).

- 1991. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, Stučkas pilsēta atgūst vēsturisko nosaukumu Aizkraukle.

- 2001. gada decembrī, apvienojoties Aizkraukles pilsētai un Aizkraukles pagastam, tiek izveidots Aizkraukles novads.

Novada kopējā platība ir 102,5 km2, iedzīvotāju skaits – 10 011