Eigims: Daugavpils nav depresīva. Depresīvs ir pilsētas mērs Lāčplēsis

Par politisko partiju attiecību savdabību Daugavpilī, par pašreizējās pilsētas vadības darbu, par to, vai Daugavpils ir vai nav nelatviska, par paša iecerēm atgriezties pilsētas mēra krēslā intervija ar Saeimas deputātu Rihardu Eigimu (ZZS).

- Jūs esat tautas priekšstāvis, taču nekāpjat tribīnē, nediskutējat. Kāpēc?

- Katrs politiķis izvēlas savu pieeju. Ir tādi deputāti, kas tribīnē vien dzīvo. Es personīgi tribīnē nekāpju, bet tomēr likumdošanā strādāju. Ticiet man, darba netrūkst - tā ir iedziļināšanās dažādu Latgales skolu, augstāko mācību iestāžu problēmās, dažādas tikšanās un tikšanos organizēšana, normatīvie akti, investoru piesaiste, darbs Saeimas pašvaldību lietu un pieprasījumu komisijā. Var jau būt, ka man vajadzētu biežāk sacīt arī runas, taču esmu jau trešajā Saeimas sasaukumā. Tātad mani vēlētāji zina, ko es daru, un mani atbalsta. Diezin vai viņi balsotu par mani, ja uzskatītu, kas es neko nedaru un tikai saņemu algu. Galvenais deputāta darba vērtējums ir vēlēšanas - ja tautas priekšstāvis ir strādājis, tad vēlētāji viņu atbalsta.

- Latgalē daudzi dati nav iepriecinoši - zemākas algas, lielāks bezdarbs. Kāpēc Latgale joprojām ir depresīva zona?

- Kategoriski nepiekrītu, ka Latgale būtu depresīva. Bet ir faktori, kas Rīgai ļauj būt izdevīgākās pozīcijās. Padomāsim no cita gala! Iedomāsimies, ka esam ārvalstu investori. Kur man kā ārvalstu investoram izdevīgāk ieguldīt naudu Latvijā? Protams, galvaspilsētā. Jo galvaspilsētā ir vairāk cilvēku, vairāk iespēju, ir lidosta, osta.

Taču ļoti daudz ir atkarīgs no pašvaldību vadītājiem. Esmu pats bijis Daugavpils domes deputāts un Daugavpils mērs un zinu, kā tas izskatās no Latgales puses. Cik enerģiski ar parlamentu, valdību un investoriem strādā pašvaldība, tik arī pilsēta vai novads ir plaukstoša vai atpalikusi.

Saprotams, ka investoru piesaistei daudz kas traucē - nesakārtotība nodokļu politikā, tiesu vidē, nestabilitāte reģionā. Tomēr tam var tikt pāri un investorus ieinteresēt var. Bet tad ir mērķtiecīgi jāstrādā. Diemžēl pašreizējā Daugavpils pašvaldības vadība nestrādā vai, ja strādā, tad dara to slikti.

- Tad pastāstiet kādu piemēru!

- Mērs Jānis Lāčplēsis pirms katrām vēlēšanām stāsta, ka nu tik attīstīs un nu tik būs lieli darbi Daugavpils lidostā. Lidosta tik tiešām varētu dot lielu labumu pilsētai. Taču visi šie solījumi nav pildīti.

- Un ko esat darījis jūs?

- Es jau pusotru gadu intensīvi tiekos ar ķīniešiem un cenšos viņus atvilināt uz Daugavpili, uz Daugavpils lidostu. Ar ķīniešiem nav vienkārši, ar viņiem veikt sarunas ir ļoti grūti. Viņi prot skaitīt naudu. Bet ar viņiem ir tā, ka, ja viņi pateiks «jā», tad tas būs simtprocentīgs «jā». Un, ja būs paziņojuši, ka investēs Daugavpilī, tad savu viedokli vairs nemainīs.

Nesen, pirms pāris mēnešiem, Daugavpilī bija ārvalstu investori, kas gribēja atvērt pilsētā gultņu ražotni ar 100 darba vietām, taču viņi aizgāja uz Rēzekni. Tā atkal bija kārtējā Daugavpils pašvaldības kļūda. Es ar šiem uzņēmējiem runāju, nobrīnījos par viņu izvēli un pastāstīju, kāpēc viņiem bija labāk izvēlēties Daugavpili, kur mums ir lieliska ekonomiskā zona. Viņi arī nobrīnījās un man vaicāja: «Kur jūs bijāt agrāk, mēra kungs?» Man bija jāpaskaidro, ka neesmu pilsētas mērs.

Vispār tas ir mazliet komiski. Latvijā visi zina, kas ir Ventspils, Liepājas, Jelgavas mēri. Taču par Daugavpili bieži dzirdu vaicājam: «Bet kas jums tur pašlaik ir pilsētas galva?» Tas arī ir rādītājs.

Investors ies tur, kur viņu aicinās, ieinteresēs, kaut ko piedāvās - kādus labumus, atvieglojumus nodokļos, cenās, izdevīgu zemesgabalu piedāvājumos. Tā daudzi dara - piemēram, Jelgava...

- Jelgavas mērs Andris Rāviņš nesen Neatkarīgajai stāstīja, ka pašvaldībai ir intensīvas sarunas ar ķīniešu investoriem par loģistikas centra izveidi, kur paredzēts izmantot Jelgavas lidlauku. Vai Jelgava neaizsteigsies priekšā? Vai tie ķīnieši ir tie paši ķīnieši, kas interesējas par Daugavpili?

- Diezin vai tie ir tie paši. Ķīna ir milzīga, tur dzīvo miljards ļaužu, un viens projekts otram netraucēs. Maz ko zinu par Jelgavas plāniem, taču tas, ka viņi meklē sadarbību ar Ķīnas uzņēmējiem, mani pārliecina, ka es eju pareizā virzienā. Ķīnas investori, Ķīnas tirgus, «Jaunā zīda ceļa» projekts ir perspektīvas lietas - ar tām jāstrādā. Un tiem, kas strādā, tiem beigās arī izdodas.

Pagājušā gada nogalē tika apstiprināts valsts budžets, taču Daugavpils no tā neieguva praktiski nekādu naudu projektiem. Vaicāju Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam, kāpēc tiek apdalīta Daugavpils, bet viņš atbildēja, ka pilsētas pašvaldība ar pilsētas mēru priekšgalā nav iesnieguši dokumentus par projektiem.

Kas tas ir? Manuprāt, tas ir noziedzīgi. Daugavpils saņems kaut kādu sīknaudu, ja salīdzina ar citām pašvaldībām - mazliet vairāk par 200 tūkstošiem, kamēr citas pašvaldības realizēs projektus par vairākiem miljoniem. Ar ko nodarbojas pilsētas struktūras, kurām jārūpējas par attīstību? Laikam ne ar ko.

- Tad loģisks ir jautājums, kāpēc sēžat Rīgā, Saeimas namā, ne Daugavpilī?

- Saeimā esmu strādājis jau septiņus gadus un esmu tur iejuties - viss ir kārtībā. Taču vilks skatās atpakaļ uz mežu. No Daugavpils neesmu atrāvies - redzu tik daudz lietu, kas būtu darāmas pilsētā, bet ko pašreizējā pašvaldība nedara. Tie nav tikai investori, kas brauc pilsētai garām un apkārt. Pilsētā ir ļoti daudz dzīvojamo ēku, kuras var izremontēt, bet tikmēr mērs stāsta, ka viņam ir proficīts 10 miljoni eiro. Šāda milzu nauda guļ atvilktnē un netiek nekur ieguldīta. Nevar bērnudārzu saremontēt, nevar dzīvokļus savest kārtībā, jo naudas it kā nav. Bet tajā pašā laikā nauda ir! Lāčplēsis uzvedas kā pagrīdes miljonārs Koreiko no Zelta teļa, kam ir nauda, bet kurš nezina, kur to likt.

Pilsētas vadība neko neiegulda, neko nerada, izņemot skandālus. Nesen LTV7 stāstīja, ka Daugavpils mērs pašrocīgi parakstījis līgumu ar Pirmo Baltijas kanālu par pilsētas domes reklamēšanu par 72 tūkstošiem eiro, kas faktiski būs viņa partijas slēptā reklāma. Interesanti, ka bija pilsētas Finanšu komitejas sēde, kurā tika nobalsots pret šā līguma noslēgšanu. Saskaņā ar pašvaldību likumu, ja Finanšu komiteja neatbalsta kādu darījumu, tad šādu jautājumu pat nedrīkst izskatīt pilsētas domes sēdē. Taču Jānis Lāčplēsis paraksta līgumu! Tagad ar šo jautājumu nodarbojas attiecīgas struktūras, un jācer, ka šī mēra rīcība tiks nopietni izvērtēta.

- Klīst daudz baumu par jūsu iešanu uz Daugavpili pašvaldību vēlēšanās - ka jūs esot lielā konfliktā ar ZZS...

- Tās ir baumas, kurām nav ne mazākā sakara ar realitāti. Visādas pasakas no zila gaisa sacer un intrigas pin Daugavpils televīzijas Dautkom īpašniece Jeļena Pankeviča kopā ar Jāni Lāčplēsi. Zinu, ka ir bijuši mēģinājumi iestāstīt ZZS vadībai, ka es esmu «sliktais». Daugavpils ZZS nodaļas līdere Ināra Ostrovska strādā koalīcijā kopā ar Jāni Lāčplēsi, kas, protams, situāciju sarežģī.

Tāpēc esmu par to runājis ar ZZS vadību, informējot, ka man ir sava komanda un savi vēlētāji, kas ir teikuši, ka nebalsos par tādu sarakstu, kurā ir Ostrovska. Tāpēc jau sen, februāra sākumā, partijā ir izlemts, ka Ostrovska startēs no zaļzemnieku saraksta, bet arī man ir brīvas rokas startēt uz Daugavpils domi - no cita saraksta. ZZS vadība mani atbalsta, no Latvijas Zemnieku savienības es netieku izslēgts. Par to nav bijis pat runas. Tad jau pašvaldību vēlēšanās ļaudis pateiks, kuram sarakstam viņi vairāk uzticas.

- Jau līdz pat Rīgas politiķu aizkulisēm no Daugavpils ir atnākusi vēsts, ka Rihards Eigims noslēdzis vienošanos ar partiju Saskaņa par sadarbību pēc vēlēšanām. Vai tā ir?

- Nav tādas vienošanās. Es gan nevelku kādas sarkanās līnijas. Varu sadarboties ar jebkuru partiju, kas gatava strādāt pilsētas labā. Pašlaik nav zināms, kuras partijas cik mandātu iegūs, kuri 15 cilvēki būs domē. Par to, kas būs koalīcijā, kas opozīcijā, varēs runāt tikai pēc vēlēšanām. Bet, protams, Lāčplēša cilvēki izplata pašu izdomātas «alternatīvās ziņas», ka es jau brāļojoties ar Saskaņas mēra amata kandidātu Andreju Elksniņu.

Daugavpils valdošajā grupējumā un medijos uz likumiem un ētiku pašlaik raugās ļoti atšķirīgi, nekā tas pieņemts Rīgā. Tie paši cilvēki, kas saņem algu domē, strādā vietējā televīzijā Dautkom un aizgūtnēm slavina pilsētas mēru.

Bija nesen konkurss par bērnu spēļu laukuma izveidi par diezgan iespaidīgu summu - aptuveni 300 tūkstoši. Uzvarēja šajā konkursā nevis firma, kas piedāvāja zemāko cenu, bet firma ar augstāku cenu. Ar šo firmu ir saistīts cilvēks, kas ir tuvs draugs vietējās televīzijas īpašniecei un kas tiesāts par slepkavību. Vēl vienā konkursā uzvarēja firma, kuras līdzīpašniece ir Dautkom tehniskā direktora sieva. Turklāt šī uzvarējusī firma ir dibināta nesen, bet uzņēmumi, kas gadu gadiem ir strādājuši, palika zaudētājos.

Līdzīgu piemēru ir daudz - ir sen jau sajucis, kura kabata ir pilsētas, kura televīzijas īpašnieku, kura pašvaldību pasūtījumus saņemošo firmu kabata. Tālāk jau vairs nav kur - konkursos uzvar slepkava un vietējās televīzijas propagandisti.

- Bet ir taču Daugavpilī arī citi mediji.

- Jā, ir, piemēram, televīzija Alise Plus, kuru Dautkom nelaiž raidīt kabeļu tīklā. Taču ir likumi, kas domāti, lai nepieļautu monopolu veidošanos un konkurentu slāpēšanu. NEPLP darbu uzsākuši četri jauni locekļi un ievēlēta jauna vadība. Jācer, ka šī institūcija pieprasīs pildīt Latvijas Republikas likumus arī Daugavpilī.

Pavisam dīvainas ir arī pilsētas mēra un Ināras Ostrovskas sadarbības saites. Atminos, ka janvārī Jānis Lāčplēsis lūdza domei atļaut viņam amatu savienošanas kārtībā strādāt par padomnieku Daugavpils Būvniecības tehnikumā, kura direktore ir Ināra Ostrovska. Kur redzēts, ka skolas direktore ir priekšniece pilsētas mēram, ka pilsētas mērs sniedz padomus skolas direktorei? Kādus padomus viņš viņai dod - varbūt, kā pareizi vērpt intrigas Rīgā, lai nepieļautu Eigima nākšanu uz Daugavpili?

- Par Daugavpili Rīgā ir priekšstats, ka tur iedzīvotāji dzīvo citā informācijas telpā un pārtiek vien no Krievijas federālajiem televīzijas kanāliem un Baltkrievijas televīzijas. Vai tā ir?

- Tā nav taisnība. Varbūt vēl ir palikušas kādas tehniskas problēmas pašā pierobežā, bet Daugavpilī un arī Latgalē kopumā īpaši pēdējos desmit gados ir notikušas lielas pārmaiņas iedzīvotāju domāšanā, attieksmē pret Latvijas valsti un latviešu valodu. Pirms 20-15 gadiem varēja teikt, ka Daugavpils ir ļoti krieviska pilsēta, kur latviešu valodu tikpat kā nedzird, taču tagad latviski runā visur - veikalos, aptiekās, izglītības iestādēs. Ir nomainījusies paaudze, un jaunā paaudze ir apķērīgāka - tā saprot, ka zināt valsts valodu ir vērtība. Latvijas sabiedriskās televīzijas un privāto televīzijas kanālu ziņu raidījumus Daugavpilī visi skatās, iedzīvotāji lieliski orientējas valsts aktuālajās norisēs. Protams, ka skatās arī Krievijas kanālus, taču sacīt, ka visa pilsēta dzīvo kaimiņvalsts informatīvajā ietekmē, pavisam nebūtu taisnība.

- Cilvēki turpina pamest Latgali un Latviju. Kā to apturēt, kā dabūt viņus atpakaļ?

- Cilvēkiem vajag darba vietas, labas algas un dzīvesvietu. Manas ieceres ir piesaistīt investīcijas, remontēt un būvēt dzīvokļus.

Protams, visi neatgriezīsies. Bet notiek arī pavisam apbrīnojamas, pozitīvas lietas. Nupat nesen caur Skype sazinājos ar trim uzņēmīgiem puišiem, kam mazliet pāri 30. Viņi sola, ka brauks atpakaļ uz Daugavpili, turklāt nevis kaut kā tāpat vien atgriezīsies, bet kopā ar investoru no Francijas, kas plāno ieguldīt naudu mašīnbūves projektā. Tā ir reāla lieta! Redzu, ka tie nav tukši vārdi, bet nopietni plāni.