NRA pēta, vai Abavas senlejā būs izgāztuve
No dažādiem ceļu būves objektiem izraktā grunts lielākoties nevienam nav vajadzīga – tajā ir dažāda izmēra frakcijas, akmeņi, nabadzīga melnzeme – un otrreizēja izmantošana ir nelietderīga. Taču visu būvnieku problēma, kur nevajadzīgo grunti likt. Uzņēmums Kandavas ceļi to ber vecā izstrādātā karjerā, kas ne visiem patīk, jo turpat līdzās atrodas dabas parks Abavas senleja.
Šādas lietas kļūst īpaši svarīgas, kad kremt veci uzņēmēju kašķi.
Formāli gan viss ir kārtībā. Valsts vides dienests jau aizpērn veica karjera Kurzemnieki apsekošanu, konstatējot acīmredzamo - ir karjers, un tajā tiek bērta no visādiem darbiem pāri palikusi grunts.
Kamēr tajā nav piesārņojuma, piemēram, asfalta gabalu, šīfera lausku un eļļainu lupatu, nav kur piesieties. Taču tieši tādu saturu šajā karjerā sabildējis un arī Valsts vides dienestam un pašvaldībai aizsūtījis Kandavas gada uzņēmēja titulu saņēmušais Ainārs Vilkaušs. Viņa vadītais uzņēmums Kalve Kandavā nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu un teritorijas labiekārtošanu.
Vilkaušs stāsta, esot redzējis, kā uz karjeru tiek aizgādātas pilsētā nodegušas mājas krāsmatas. Būtības karjerā esot legāli ierīkota nelegāla izgāztuve. Legāli tāpēc, ka gan pašvaldība, gan reģionālā vides pārvalde iepazinusies ar situāciju un to akceptē, jo zeme ir privāta. Un uz Kurzemniekiem joprojām tiekot vests viss kas, tostarp izlietotās dūņas no attīrīšanas iekārtām. Uzņēmuma Kandavas komunālie pakalpojumi vadītājs Oskars Kļava gan to kategoriski noliedz. Tas tiesa, ka dūņas neesot kur likt, tā esot problēma visā Latvijā. Taču Kandavā lielums izstrādāto dūņu pagaidām tiek vienkārši uzkrāts attīrīšanas iekārtu teritorijā sapresētos klučos, bet daļa izmantota kā komposts pašu vajadzībām.
Kas tādā gadījumā tiek izbērts izstrādātajā karjerā, Neatkarīgā taujāja tā īpašniekam - uzņēmumam Kandavas ceļi. Valdes loceklis Ivars Marašinskis skaidro, ka tur tiek noglabāta grunts no pašu būvobjektiem. Pamatā noraktās ceļmalas. Ceļu būvē atbrīvošanās no liekās grunts esot problēma. «Tāpēc jau Ušakovs būvē savu kepku, bet Lembergs - hūti. Mēs savukārt liekam to grunti vecā karjerā,» skaidro Ivars Marašinskis. Vēl saviem desmit gadiem tur vietas esot, pēc tam virsū uzstādīs mežu. Visas atļaujas uzņēmumam esot, arī ar būvvaldes saskaņojums. Savukārt sūdzības par savu darbošanos viņš skaidro ar seniem aizvainojumiem. Esot nocēlis konkurentam vienu objektu no deguna - Kandavas kapliču.
Lai kā tur arī būtu, pašvaldībā neko sliktu apstāklī, ka uz dabas parka robežas ierīkota grunts kapsēta, nesaskata. Izpilddirektors Egīls Dude atsaucas uz Valsts vides dienesta atzinumiem, ka viss ir kārtībā. To Neatkarīgajai arī apstiprina pašā dienestā - lieko grunti no būvobjektiem un ceļu nomalēm drīkst sabērt vecā karjerā, ja vien grunts nav piesārņota. Asfaltu gan nedrīkst. Bet var arī nebērt neko, un ar laiku tur izveidojas dīķis. Konkrētajā karjerā ieguve pārtraukta 2005. gadā, un tas, kas tur notiek pašlaik, saucas rekultivācija, nevis izgāztuves veidošana. Acīmredzot no malas var izskatīties arī citādi.