Kurzemē no ligzdas izkritis jūras ērglēns; viņa nākotne ir neskaidra

Putna nākotne ir neskaidra

Pēc jaunā ērgļa izkrišanas fakta konstatēšanas, uz ligzdu devās viens no LDF ekspertiem, kurš secināja, ka ērglēns ir ļoti vārgs, jo nav spējis konkurēt ar otru ērglēnu par ēdienu. Eksperts pieņēma lēmumu vest izkritušo ērgli uz plēsīgo putnu rehabilitācijas staciju.

Līdz ar to putna nākotne ir neskaidra - vai nu tas visu mūžu pavadīs nebrīvē, vai, ja izdotos, izmantojot speciālos barošanas torņus rehabilitācijas stacijā atradināšanai no cilvēka, varētu mēģināt viņu palaist atpakaļ dabā.

Lai palīdzētu novārgušajam putnam, iedzīvotāji tiek aicināti vest svaigas, vēlams, saldūdens zivis uz savvaļas putnu rehabilitācijas staciju Madonas novada Barkavas pagasta "Tiltakalnos", kur darbojas AS "Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem. Tam ir gari, taisni un plati spārni, ar pirkstveidīgi izplestām lidspalvām, uz priekšu izstieptu galvu un ķīļveida formas asti, kas, pieaugušiem putniem, ir balta. Jūras ērgļa vidējai garums ir no 76 līdz 92 centimetriem, bet spārnu izpletums - no 190 līdz 240 centimetriem. Jūras ērglis sastopams tikai Eirāzijā, un Eiropā tā izplatība ir samērā fragmentēta. Šo putnu dējumā parasti ir no vienas līdz trīs olām, un gadā tie perē tikai vienu reizi.

Jūras ērglis iekļauts Eiropas Padomes Putnu direktīvā, Bernes konvencijā, Bonnas konvencijā, un Vašingtonas jeb "CITES" konvencijā (CITES).

LDF mājaslapā tiešraidē novērojama putnu aktivitāte arī no zivjērgļu ligzdām Durbē un Ziemeļkurzemē, zaļās vārnas būra Ādažu poligonā, ūpju ligzdas Kurzemē, vistu vanagu ligzdas Rīgā un Melnā stārķa ligzdas Siguldā. VAS "Latvijas Valsts meži" iespējams vērot arī mazo ērgļu ligzdas.