Skolu kapacitātei un izglītības kvalitātei jāiet roku rokā

Mūsu centieni ir vainagojušies panākumiem – ik gadu pieaug to bērnu skaits, kuru vidējā atzīme ir vienāda ar 8 un augstāka, uzsver Līga Kadiģe © Publicitātes foto

Lai spētu nodrošināt vietas visiem Mārupes novada skolas vecuma bērniem, ir nepieciešama strauja izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidošana. It īpaši būtiska ir septiņgadnieku jeb pirmo klašu nodrošināšana ar klašu telpām. Ik gadu novadā tiek atvērtas 13 pirmās klases, katrā klasē 28 bērni. Skolēnu skaita pieaugums tiešā veidā saistāms ar dzimstības pieaugumu – pēdējā laikā ik gadu novadā piedzimst ap 400 bērnu, un 85% no viņiem skolas gaitas uzsāk savā novadā. «Novada pašvaldībai tas ir liels izaicinājums, jo jāspēj laikus uzbūvēt atbilstošu infrastruktūru un pārējo, kas nepieciešams kvalitatīvai izglītības iestādei,» uzsver novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece un Izglītības, sporta un kultūras komitejas priekšsēdētāja Līga Kadiģe.

Šobrīd visas Mārupes mācību iestādes ir pārpildītas - klašu telpas ir izvietotas pat vietās, kas nav piemērotas mūsdienīgam mācību procesam un sākotnēji paredzētas citiem mērķiem.

INFRASTRUKTŪRA. Šī gada aprīlī rekonstruētais Jaunmārupes pamatskolas stadions. Tajā izveidots starptautiskām prasībām atbilstošs futbola laukums, kā arī vieglatlētikas skrejceliņš / Publicitātes foto

Būtiski palielina esošo skolu ietilpību

Līdz ar to, ka pēdējos gados būtiski pieaugušas gan būvniecības, gan projektēšanas cenas, novads ir atteicies no vīzijas par jaunas skolas būvniecību. Jaunais izglītības iestāžu kapacitātes palielināšanas koncepts paredz esošo skolu rekonstrukciju, piebūves un jaunu korpusu būvniecību. Jau šogad ir sākusies jauna korpusa būvniecība pie Mārupes vidusskolas - vecā, 1824. gadā būvētā ēka ir demontēta, un tās vietā taps jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša celtne. «Izšķirties par vecās ēkas nojaukšanu nebija viegls lēmums, taču, sākot demontāžu, pārliecinājāmies, ka ēka nav saglabājama - absolūti lielākā daļa koka konstrukciju ir ķirmju saēstas. Viss, ko vēl varētu izmantot, ir saglabāts, lai vēlāk iegūtos materiālus izmantotu skolas interjerā. Ja vecās skolas materiālu pietiks, tad no tiem skolai klātesošajā muižas parkā būvēsim lapenes, ko izmantot kā zaļās klases,» vēsta Līga Kadiģe. Jaunais skolas korpuss dos iespēju uzņemt par 200 bērniem vairāk nekā iepriekš. Tādējādi Mārupes vidusskolas ietilpība sasniegs 1500 audzēkņu.

Vietu trūkst arī Jaunmārupes pamatskolā, tāpēc pieņemts lēmums Jaunmārupes bērnudārza telpas pārveidot par sākumskolas klasēm, savukārt mazajiem bērniem būvēt jaunu bērnudārzu ar 380 vietām. Tādējādi Jaunmārupes pamatskolā varēs mācīties 1000 bērnu līdzšinējo 650 vietā. Šobrīd ir noslēdzies jaunā bērnudārza, kas atradīsies turpat netālu pie ūdenstorņa, metu konkurss.

Savukārt Mārupes pamatskolā Tīrainē tiks būvēts jauns četrstāvu korpuss, kas dos iespēju kopumā Mārupes pamatskolā mācīties 1000 bērniem. Īstenojot visus iecerētos projektus, Mārupes novadā mācību iespējas būs nodrošinātas 3500 skolēniem. Kadiģe lēš, ka ar šādu vietu skaitu tuvākajā nākotnē vajadzētu pietikt - paliek vēl neliela rezerve. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, kā turpmāk pieaugs Mārupes novada iedzīvotāju skaits, jo arī nekustamo īpašumu attīstītāji nezina skaidru atbildi - ieceres mājokļu projektiem ir, taču vai tās tiks realizētas, nav zināms. Jāpiebilst, ka pēdējos gados Mārupē ir ienākuši vairāki lieli uzņēmumi, kas līdzi nes arī iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Līdzdarbojas kompetencēs balstītas izglītības satura izveidošanā

Mārupes vidusskola ir viena no tām mācību iestādēm, kas iesaistījusies kompetencēs balstītas izglītības pilotprojektā. Visās skolās kompetencēs balstītas izglītības ieviešana ieplānota 2019./2020. mācību gadā. Vaicāta, vai, nostrādājot vienu pilnu mācību gadu, ir radusies pārliecība, ka jau tik drīz varēs izstrādāt un ieviest jaunu mācību saturu un darba metodiku, izglītības speciāliste teic: «Mūsu skolotāji ir ļoti ieinteresēti šajā procesā, un tagad daudz ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies iegūt atgriezenisko saiti, respektīvi, vai skolotāji, kas strādājuši jaunajā sistēmā, tiks uzklausīti un viņu ieteikumi tiks ņemti vērā. Mēs saprotam, ka jāmācās būs visiem - ne tikai skolotājiem, kuriem jāsāk strādāt savādāk, bet arī bērniem, kuru primārais uzdevums būs iemācīties mācīties.»

Mārupes sākumskolās jau tagad tiek īstenota jauna pieeja - atšķirībā no ierastās kārtības, kurā pirmajās četrās klasēs bērniem ir tikai viens skolotājs, Mārupē pie dažādiem priekšmetu pasniedzējiem bērni sāk mācīties jau trešajā klasē - pedagogi savstarpēji sadarbojas un cenšas visos mācību priekšmetos caurvīt vienu tēmu. Lai gan atbilstoši mācību programmai datorikas stundas ieplānotas no 5. klases, šogad datorapmācība ieviesta jau vienā no 1. klasēm, jo jaunā mācību pieeja prasa attīstīt spēju pašam bērnam meklēt informāciju, ko, saprotams, visvieglāk izdarīt interneta vidē. Mūsdienu izglītības sistēmā dators ir rīks, kas palīdz mācīties.

Akcentē karjeras izglītību

Lielu uzmanību novadā velta arī nākotnes karjeras izglītībai. «Mēs saprotam, bērni ir jāiepazīstina ar dažādām profesijām, bet tam ir nepieciešama bāze - šajā ziņā mums daudz palīdz vietējie Mārupes uzņēmēji, kuri labprāt sadarbojas - uzņem skolēnus, stāsta un rāda. Ir ļoti svarīgi, lai jaunais cilvēks, pabeidzot devīto klasi, skaidri zinātu, ko viņš darīs tālāk. Valsts uzstādījums 50:50 starp vispārizglītojošo vidusskolu un profesionālo vidusskolu audzēkņiem ir objektīvs, tāpēc mums ir jādara viss, lai bērns tiešām jau devītajā klasē spētu pieņemt lēmumu. Šā gada dati liecina, ka 70% no mārupiešiem turpina mācības vispārizglītojošajā vidusskolā un tikai 30% iet mācīties uz profesionālajām mācību iestādēm,» informē Līga Kadiģe.

Mārupes izglītības sistēmā un pieejā ieviestās izmaiņas ilgtermiņā ir devušas acīmredzamus rezultātus - šogad jau 65 bērni, kuri beidz pamatskolu vai vidusskolu ar vidējo atzīmi vienādu un augstāku par 8, saņem pašvaldības balvas un uzslavas. «Esam panākuši, ka bērnu uztverē labas sekmes mācībās ir stilīgi,» saka Kadiģe.

Šogad uzņemšanai Mārupes vidusskolā bija liels konkurss - ieplānotajās četrās 10. klasēs katrā pa 30 audzēkņiem, visiem gribētājiem vietu nepietiek - uzņemti tika labākie, kuru vidējā atzīme pamatskolas atestātā nebija zemāka par 7.

Runājot par izglītības kvalitāti, skola jau vairākus gadus spēj izpildīt kritērijus, kādi nepieciešami, lai kļūtu par valsts ģimnāziju. Ja tiks veikti nepieciešamie grozījumi valsts likumdošanā, valsts ģimnāzijas statusa iegūšana būs sasniedzams mērķis.



Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais