Limbaži – senie un mainīgie

© Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Šodien grūti iedomāties, ka Limbaži savulaik ir bijusi ostas pilsēta un pa Svētupi no jūras tajā ienākušas liellaivas, kas līdzi atvedušas dažādas preces, bet prom devušās ar Limbažu pusē iegūtiem pārtikas produktiem un amatnieku darinājumiem. Līdz ar šo faktu Limbaži uzņemti arī Hanzas savienībā. Šodien no ostas ir palikušas tikai leģendas, bet gadsimtu laikā šī Vidzemes pilsēta ir spējusi mainīties un izturēt dažādus pārbaudījumus. Intervija ar Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci Inetu Zariņu.

- Limbaži savos 795 gados ir izgājuši garu attīstības ceļu, tostarp bijuši viena no Hanzas savienības pilsētām. Kā Limbaži spēj mainīties, pārtopot arvien citā veidolā un saturā?

DAŽAS ar investoru piesaisti saistītas sarunas nav realizējušās, tāpēc pieejamais finansējums tiek novirzīts citu teritoriju attīstībai. Aicinām potenciālos investorus izvērtēt iespēju ražošanu attīstīt Limbažu novadā - vēl var pagūt izstrādāt projektus un saņemt ERAF finansējumu infrastruktūras izveidei, teic Ineta Zariņa / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

- Mūsu pilsētas moto ir: Limbaži - senie un mainīgie, kas ietver gan seno, ar ko Limbaži pastāvēšanas 795 gadu laikā ir auguši un veidojušies, gan mainīgo daļu, kas katru dienu atnes kaut ko jaunu. Pirms daudziem gadiem Limbažos raksturīgas bija tādas uzņēmējdarbības jomas kā meliorācija, vilnas pārstrāde, pārtikas ražošana, bet šobrīd jomas ir mainījušās - zaudēto industriju vietā nāk citas, kā arī formu maina tradicionālās nozares. Piemēram, Limbažu piena vietā mums ir Limbažu siers, vilnas pārstrādes tradīcijas turpina Tīne, bet pavisam nesen, kad pilsētā viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis, tā tika nodēvēta par kokrūpniecības industrijas pilsētu. Šādam izteikumam ir savs pamatojums, jo novada teritorijā darbojas vairāki kokrūpniecības uzņēmumi, kas ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību. Sava loma ir arī Lielezera maiznīcai, kas ir ieguvusi plašu popularitāti un ir iekārota darbavieta vietējiem iedzīvotājiem. Līdz ar to varam teikt, ka ražošana no Limbažiem nav pazudusi - tā ir mainījusies atbilstoši šodienas tendencēm.

- No malas skatoties, nerodas iespaids, ka Limbaži piedzīvotu strauju ekonomisko izaugsmi. Kāda ir patiesība? Vai pietiek adekvāti apmaksātu darba vietu, vai ir izdevies apturēt migrāciju?

- Limbaži nav izņēmums, un, tāpat kā daudzās citās mazās pilsētās, arī šeit novērojamas vispārējās tendences. Daudzi strādā Rīgā, Valmierā, Cēsīs, bet dzīvo Limbažos - migrācija, kas saistīta ar labi apmaksātām darba vietām, ir šodienas aktualitāte visas valsts kontekstā, jo lielajās pilsētās darba vietas ir vieglāk pieejamas. Savukārt pēc vietējā laikrakstā un citos medijos izvietotajiem darba sludinājumiem varam secināt, ka pieprasījums pēc darba rokām ir pietiekami liels. Iespējams, ka cilvēkus neapmierina piedāvātais atalgojums - šajā jomā jādomā pašiem uzņēmējiem. Tas nav tikai Limbažu, bet visas Latvijas jautājums, kas jārisina valstiskā līmenī, jo bieži vien, nomaksājot visus ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus, labu atalgojumu par darbu vispār nav iespējams samaksāt. Tajā pašā laikā mums ir ļoti lieli uzņēmumi, kuros cilvēki labprāt strādā, piemēram, Limbažu ceļi, jau pieminētā maiznīca Lielezers, Limbažu siers un lielie kokapstrādes uzņēmumi. Mēs ļoti priecātos, ja ienāktu vēl kāds investors un piedāvātu labi atalgotas darba vietas.

- Aizvadītajā gadā bija lielas cerības, ka zivju audzētavu šeit atvērs ārvalstu investors. Plāni bija grandiozi, un novada pašvaldība ES fondu pieejamās programmas ietvaros degradēto teritoriju attīstībai un uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai paredzēja izbūvēt jaunu ceļu un komunikācijas. Kā šis projekts virzās?

- Projekts, kas saistās ar zivju audzēšanu, uz priekšu nav pavirzījies. Bet vēlos uzsvērt, ka pārējie projekti, kas saistās ar ES fondu apgūšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai turpinās. Šobrīd skaidri zināms, ka ar ES līdzfinansējumu tiks attīstīta infrastruktūra, tostarp būvēts angārs ražošanas paplašināšanai Latvia Timber international vajadzību nodrošināšanai un pārbūvētas ielas Limbažu pilsētas rūpnieciskajā teritorijā. Īstenojot šos projektus, ieguvēji būs arī citi blakus esošie uzņēmēji.

Pašvaldība nekoncentrējās tikai uz viena uzņēmēja piesaistīšanu, paralēli tika veiktas sarunas arī ar citiem uzņēmējiem, kuri ieplānojuši darba vietu skaita pieaugumu vai investē uzņēmuma modernizācijā un paplašināšanā. Piemēram, tikko ir pabeigta ceļa izbūve Beverīnās, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi jau esošajiem uzņēmumiem Superbebris, Mārtiņbode, Pūķu dzirnavas, VIT Būve. Sarunas notiek arī ar citiem uzņēmējiem, kuri vēlētos veidot savas ražotnes mūsu novadā - laika gan vairs nav daudz, bet vēl priekšā ir divi gadi, kuru laikā iespējams izstrādāt projektu un iesniegt to līdzfinansējuma saņemšanai no ERAF. Tāda jau ir pašvaldības darba specifika - jāspēj ātri pārkārtot plānus, ja kādā no iecerētajiem virzieniem darbs nesekmējas ar panākumiem.

- Jūs jau pieminējāt, ka Limbažu pusē attīstās kokrūpniecība. Vai ir pieejams pietiekami kvalificēts darbaspēks ne tikai šajā, bet arī citās dominējošajās nozarēs?

- Mūsu atbalsts ir Rīgas Valsts tehnikuma struktūrvienības klātbūtne. Mēs esam priecīgi, ka Limbažos ir saglabāta profesionālās izglītības iestāde, kas, no vienas puses, nodrošina kvalificētu darbaspēku novada uzņēmumos, kā arī jaunajai paaudzei ir iespēja tuvu mājām apgūt sevi interesējošu profesiju. Gluži visas novadā aktuālās profesijas RVT struktūrvienība nepiedāvā, taču aizpilda daļu no pieprasījuma darba tirgū, tostarp būvniecības un kokapstrādes nozarē.

Esmu novērojusi, ka arī tad, ja jaunieši iegūst profesionālo izglītību citā pilsētā, bieži viņi atgriežas Limbažos. Es uzskatu, ka jauniešiem ir jādod iespēja iepazīt plašāku pasauli, iegūt tā saukto dzīves skolu un atgriezties mājās. Savukārt uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, lai nepieciešamais atbilstoši kvalificēts darbaspēks pietiekamā skaitā būtu pieejams tepat.

- Skolu tīkla optimizācija valstī kopumā nav noslēgusies, jo bērnu skaits lauku teritorijās kļūst arvien mazāks. Kā šo jautājumu risina Limbažu novads?

- Priecājamies, ka visas lauku skolas Limbažos ir saglabātas. Bērnu skaits, protams, pa gadiem mainās, taču nekrītas - skolēnu skaits kopumā novadā gadu no gada ir līdzvērtīgs. Mūsu novadā nav skolu ar mazāk nekā 60 bērniem, tāpēc visai droši varam skatīties nākotnē. Visās skolās tiek īstenota gan pamatizglītības programma līdz 9. klasei, gan arī pirmsskolas izglītība. Es domāju, ka pašvaldībām, kurās nācies slēgt kādu skolu, tas ir bijis ļoti smags lēmums, jo skola nav tikai izglītības, bet arī sociāls jautājums - tā ir mazā gaismas pils un ļoti nozīmīgs faktors visam pagastam. Tāpēc mazās skolas ir jāsargā, cik vien to ir iespējams izdarīt. Skolēnu pārvadājumu jautājumu risināšanā sadarbojamies arī ar pasažieru pārvadāšanas kompāniju CATA, lai pēc iespējas efektīvāk un ar mazākām izmaksām nodrošinātu skolēnu nokļūšanu skolā un mājās. Zināmā mērā skolēnu pārvadājumu deleģēšana sabiedriskā transporta uzņēmumiem dod iespēju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem saglabāt maršrutus un reisu skaitu lauku teritorijās, un tādējādi ieguvēji ir visi - skolēni, pašvaldība un reģiona iedzīvotāji.

- Limbažos ir spēcīga novada ģimnāzija un arī vidusskola, kurā mācās jaunieši no visa novada. Vai varat vidusskolas vecuma jauniešiem nodrošināt arī dzīvošanu pilsētā?

- Limbažos vienmēr ir bijis internāts, kas nodrošina visu mācību iestāžu bērnu vajadzības. Šobrīd Limbažu novada ģimnāzija realizē ES līdzfinansētu projektu mācību vides uzlabošanai, kura ietvaros notiks ne tikai mācību telpu un iekārtu pilnveidošana un uzlabošana, bet arī internāta renovācija un sporta bāzes atjaunošana. Mēs gribam izdarīt pēc iespējas vairāk, jo nav noslēpums, ka pēdējā gada laikā strauji ir kāpušas būvniecības izmaksas. Ceram, ka izdosies rīkoties gudri un sasniegsim visus izvirzītos mērķus.

- Ko teiksiet novada ļaudīm pilsētas 795. gadadienā?

- Vēlamies, lai svētku svinēšana paliek visiem skaistās atmiņās, jo esam sarūpējuši daudzus pasākumus un notikumus, kuros varēs ne tikai nolūkoties, bet arī līdzdarboties. Atcerēsimies, ka Limbaži ir Hanzas pilsēta ar savu vecpilsētu un pilsdrupu klātbūtni, tāpēc svētkiem piemīt īpaši romantiska un vēsturiska aura. Svētki pirmām kārtām ir domāti pašiem novada iedzīvotājiem, lai viņi varētu satikties, kopā izdzīvotu šos svētkus un lepotos ar savu pilsētu.



Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais