LAU aktualizē asfalta vienkārtas virsmu apstrādi

Līdz ar krietni pieaugušo kopējo finansējumu Latvijas ceļu sakārtošanai, kas būtiski uzlabo ceļu stāvokli Latvijā, it īpaši valsts galveno ceļu segmentā, to ikdienas uzturēšanai nepieciešams mazāks finansējums.

Rezultātā Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU) Satiksmes ministrijas noslēgtā deleģēšanas līguma ietvaros iespējams vairāk naudas novirzīt uzturēšanas darbiem ar ilgtermiņa efektu - grāvju tīrīšanai, apauguma noņemšanai, asfalta virsmu apstrādei, dubulto virsmu uzklāšanai uz grants segumiem un citiem darbiem. Sarunā par tendencēm autoceļu stāvoklī un ceļu uzturēšanā ar Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem pagājušajā nedēļā tikās satiksmes ministra padomnieks infrastruktūras un pašvaldību jautājumos Reinis Uzulnieks, Latvijas autoceļu uzturētāja valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un citi LAU pārstāvji.

PIEKARINĀMAIS GREIDERS spēj veikt vairākas funkcijas vienlaikus, tāpēc samazinās braucienu skaits, kas tiešā veidā ietekmē izmaksas - ceļu nolīdzināšana norit lētāk, ātrāk un kvalitatīvāk / Publicitātes foto

Asfalta segumiem veic vienkārtas virsmas apstrādi

Tāpat kā grants seguma ceļiem, arī asfalta segumiem ir savs kalpošanas laiks - satiksmes, laika apstākļu un citu faktoru ietekmē asfalta sega sāk plaisāt, radot iespēju segumā iekļūt ūdenim, kas ir vislielākais posts un nelaime jebkuram ceļam. Pakāpeniski asfalta plaisas pārvēršas bedrēs, ko katru pavasari nākas labot.

Kā vienu no efektīvākajiem veidiem, kā pagarināt asfalta seguma mūžu, jau daudzus gadus izmanto vienkārtas virsmas uzklāšanas tehnoloģiju - uz novecojušām asfalta segām uzlej bitumena emulsiju, pārber ar granīta šķembām un noblīvē. LAU Komercdaļas vadītājs Ivars Munkens skaidro: «Bituma emulsija efektīvi aizpilda visas plaisas, savukārt šķembu kārta nostiprina virskārtu, vienlaikus uzlabo autoriepu saķeri ar ceļu. Tāpat nedaudz nolīdzinās vietas, kur iepriekš veikts bedru remonts. Uzklājot vienkārtas virsmu ik pa pieciem gadiem vai atkarībā no konkrētā ceļa stāvokļa, mēs varam ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem būtiski pagarināt asfalta segumu mūžu, piemēram, Kuldīgas semināra laikā demonstrētā vienkārtas virsmas uzklāšanā uz autoceļa P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte posmā no 2.2 km līdz 24. km virsma uzklāta 30 gadus kalpojušai asfalta segai. Jāpiebilst, ka bitums ir amorfa viela, kas nekad nesacietē, bet gan ar katru gadu arvien spēcīgāk salīp ar apakšējo segumu un turpina aizpildīt pat mikroskopiskās plaisas.»

PĻAUŠANA ar mūsdienīgajām pļaušanas iekārtām norit daudz ātrāk un labāk - tām pakļaujas ne tikai zāle, bet arī koku un krūmu atvases / Publicitātes foto

Ceļinieki vērš autobraucēju uzmanību: nesen uzklātai vienkārtas virsmai vēl ir salīdzinoši daudz nesaformējušos šķembiņu, ko ar autoriepām viegli var pacelt un trāpīt pretimbraucošās vai aizmugurē esošās automašīnas stiklos. Tāpēc savai un citu satiksmes dalībnieku drošībai nevajadzētu ignorēt uzstādītās ātruma ierobežojuma zīmes. Tāpat, redzot apzīmējumus, kas norāda uz ceļa darbiem, vēlams samazināt ātrumu un uzmanīgi apbraukt vietu, kur notiek ceļa uzturēšanas vai remonta darbi, tajā skaitā ceļa nodalījuma joslu pļaušanas darbi, jo jaudīgās pļaušanas iekārtas var pacelt nomalē esošos akmeņus, zarus vai citus priekšmetus, kas zālē nav pamanāmi.

Galveno ceļu stāvoklis uzlabojies, aktualitāte - vietējie ceļi

Statistika parāda, ka pēdējo piecu gadu laikā labojamo bedru apjoms sarucis praktiski uz pusi - tas nozīmē mazākus izdevumus ikdienas uzturēšanā. Salīdzinājumam: 2015. gadā Latvijā kopumā bedrīšu remonts veikts 411 786 m2 apjomā, tajā skaitā Kurzemē 105 348 m2, bet 2018. gadā vajadzība pēc bedrīšu remonta sarukusi līdz 48 265 m2. Uz jautājumu, ar ko skaidrojams strauji rūkošais bedru apjoms, atbilde ir faktā, ka ik gadu uz valsts ceļiem, kā prioritāti izvirzot valsts galvenos ceļos, kam seko reģionālās nozīmes ceļi, ir veikti ievērojami ceļu atjaunošanas projekti. 2017. gada apsekošanas rezultāti parāda, ka labā un ļoti labā stāvoklī ir 57,3% valsts galveno autoceļu, bet šā brīža aplēses liecina, ka tiks sasniegta jau 65% robeža. Reinis Uzulnieks uzsver, ka pēdējos gados arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta būvdarbu kvalitātei. Dati liecina, ka kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kvalitāte uzlabojas. Piemēram, 2017. gadā veiktie 12 352 materiālu paraugu testi uzrādīja mazāk neatbilstību. Savukārt no 135 novērtētiem objektiem 27 ir atklātas neatbilstības - granulometrijā, līdzenumā, poru saturā u.c.

Vienlaikus Reinis Uzulnieks atzīst, ka laikā, kad salīdzinoši strauji uzlabojās valsts galveno ceļu stāvoklis, pasliktinājās vietējās nozīmes ceļi - finansējuma visiem darbiem bija par maz. Šobrīd priekšplānā izvirzīti tieši vietējās nozīmes ceļi - jau šogad vietējās nozīmes ceļu sakārtošanai ir paredzēts gandrīz par 26 miljoniem eiro vairāk - salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par apmēram 1 miljonu lielāks ir finansējums no budžeta, sasniedzot 10 miljonu robežu, 24,8 miljoni tiek novirzīti no ieņēmumiem no degvie las akcīzes nodokļa, tādējādi šogad vietējās nozīmes ceļiem ir vēsturiski lielākais finansējums - gandrīz 35 miljoni eiro. 2018.-2020. gada periodam ir iezīmēts finansējums un sastādīts plānoto darbu saraksts, paredzot kopumā vietējos ceļos investēt 88,4 miljonus eiro, sakārtojot 1000 km ceļu.

Ievieš mūsdienu tehnoloģijas un multifunkcionālu tehniku

Ceļu nozarē arvien nozīmīgāka loma ir mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj sekot visiem procesiem un veikt darbus saskaņā ar sociālo pamatotību. To nodrošina izstrādātās interaktīvās kartes: Satiksmes intensitāte; Kravas transporta satiksmes intensitāte; Sabiedriskā transporta kustības intensitāte; Autoceļu piederība (pašvaldību, valsts, privātie, mežu ceļi); Reģionālo centru sasniedzamība; Iedzīvotāju izvietojums; Kopējais elektroenerģijas patēriņš; Skolu tīkls. Izstrādājot kartes, ir secināts, ka prioritāri iespējamā skolu tīkla izmaiņu rezultātā ir 26 valsts autoceļu posmi. Vienlaikus valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā ir jāizvērtē pārvaldības formas maiņa. Reinis Uzulnieks skaidro: «Esam izvērtējuši iespēju apmēram 4000 km ceļu nodot pašvaldību pārziņā, paredzot arī papildu finansējumu to uzturēšanai - 1580 eiro gadā par katru kilometru. Šobrīd norit pārrunas, jo ar varu mēs nevaram piespiest pašvaldības pārņemt apzinātos ceļa posmus. Attieksme pret šo procesu ir dažāda - vairākas mazās pašvaldības ir gatavas pārņemt ceļus, jo uzskata, ka 1580 eiro gadā 1 km uzturēšanai ir pietiekami liela summa, citas pašvaldības kategoriski atsakās. Atzīmēšu, ka minētā summa ir vidējā aritmētiskā par 1 km uzturēšanu Latvijā.»

Runājot par tehnoloģiju ienākšanu ceļu nozarē, Raitis Nešpors uzsver: šobrīd LAU tehnikas vienības, kas veic virsmu apstrādi, greiderēšanu, bedru remontu, ir aprīkotas ar GPS iekārtām - iepriekš tādas bija tikai ziemas dienestam, līdz ar to jebkurš ceļa lietotājs var tiešsaistē uzzināt, kur un kādi darbi tiek veikti ar konkrēto tehniku, kā arī laikus plānot savus maršrutus, jo, veicot ikdienas uzturēšanas darbus, tiek ieviesti īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Vienlaikus mēs pilnveidojam arī tehnikas parku, pakāpeniski pārejot no specializētās tehnikas uz daudzfunkcionālu lieljaudas traktortehnikas parku ar maināmām uzkarināmām iekārtām. Ļoti veiksmīgi praksē sevi ir pierādījuši piekarināmie greideri, kuru iespējas ir daudz plašākas un rezultāts labāks nekā ierastajiem motorgreideriem.

***

Vienkārtas virsmas apstrādes ieguvumi asfalta segumam:

• pagarina ceļa ilgtspēju

• nodrošina asfalta seguma ūdensnecaurlaidību

• uzlabo satiksmes drošību, jo palielina transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.