"NEATKARĪGĀ" DOBELĒ: Pa vēstures takām uz mūsdienīgu pilsētvidi

Pēdējos gados, īstenojot vairākus pilsētvides projektus, tostarp pārbūvējot ielas un laukumus, izveidojot kilometriem garus veloceliņus, atjaunojot kultūrvēsturiskos objektus un būvējot jaunus, Dobeles vizuālais tēls mainās – tā kļūst arvien skaistāka, sakoptāka un pievilcīga dzīves vide vietējiem iedzīvotājiem, kā arī priecē pilsētas viesus.

Par jau paveikto un plānotajiem projektiem saruna ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

- Viens no Dobeles kultūrvēstures iespaidīgākajiem objektiem ir Livonijas ordeņa pilsdrupas. Zināms, ka jau vairākus gadus ir runāts par pilsdrupu iekonservēšanas darbu turpināšanu un ekskluzīva būvapjoma veidošanu, kas būs jauns, interesants tūrisma objekts un kalpos kā vizuāls akcents pilsētvidē. Kas tur taps?

- Dobeles pilsdrupas ir vislielākās viduslaiku pilsdrupas Latvijā, kas saglabājušās līdz mūsdienām un ir iekļautas valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļu sarakstā. Pēc Varterbergas Hermaņa hronikām, Livonijas ordeņa brāļi 1335. gadā senajā zemgaļu pilskalnā sāka būvēt laukakmeņu pili ar priekšpili, kuras perimetrs pēc vairākām pārbūvēm ir saglabājies līdz mūsdienām. No austrumiem pili aizsargāja Bērzes upes stāvais krasts, no ziemeļiem un rietumiem pili apņēma dabiska avotaina grava, bet dienvidos ir izrakts aizsarggrāvis. Arī šodien tā laika pili aizsargājušie objekti ir skaidri nolasāmi - esam investējuši līdzekļus, lai uzsvērtu senatnīgās vides auru - iekārtotas strūklakas Bērzes upē un aizsarggrāvī, izveidots pilsētas logo vaļņa nogāzē, uzbūvēts jauns gājēju tiltiņš un promenāde gar upes labo krastu. Viens no pils centrālajiem objektiem ir pils kapela, pēc kuras atjaunošanas un jauna būvapjoma izbūves Dobeles pilsdrupās taps unikālas arhitektūras objekts, kurā izvietosies Dobeles novadpētniecības muzejs, izstāžu zāle, kā arī uzbūvēts tornis ar skatu laukumu, no kura pavērsies brīnišķīgs skats uz pilsētu un Bērzes upi. Tagad mums abos Bērzes krastos būs pa tornim - baznīcai un pilsdrupu kapelai.

- Vai jaunie arhitektoniskie risinājumi nelēks ārā no pilsdrupu senatnīgās koncepcijas?

- Manuprāt, ir svarīgi saglabāt senās vērtības un uz to bāzes radīt mūsdienīgu vidi, kas netraucē, bet papildina vēsturiskās vērtības. Pārbūvējot kapelu, pēc iespējas tiks saglabātas esošās mūru virsmas tuvāk to esošajam stāvoklim un tiks apturēts kultūras pieminekļa destrukcijas process. Apdarē ieplānots gan ēvelētu dēļu klājums, gan pulētas akmens grīdas, gan 4,5 m augtas logu ailas. Projekts ir ļoti skaists un noteikti patiks gan pilsētniekiem, gan atbraucējiem. Ceram, ka 2020. gada pavasarī visi darbi būs pabeigti un vairāk nekā 2,5 miljonus vērtais projekts, kuru daļēji finansē ES fondi un Latvijas Kultūras ministrija, tiks nodots ekspluatācijā. Pirmajā fāzē iekārtosim celiņus un laukumiņus, kas nodrošinās ērtu piekļuvi jaunajam objektam, bet nākotnē ceram piesaistīt finansējumu arī pils iekšpagalma labiekārtošanai jau daudz vērienīgāk un plašāk, aptverot visu priekšpils teritoriju.

- Biju uzrāpusies pils kapelas mūros - skats tiešām iespaidīgs, taču mazliet traucē otrpus Bērzei esošā, pagaidām neizmantotā pļava. Tā būtu skaista rekreācijas zona tiešā ūdens tuvumā.

- Laikam pēdējā gada laikā neesat bijusi šajā vietā (smejas), jo kopš pagājušā gada pļava iepretim pilsdrupām jeb tieši aiz Mūzikas skolas līdz pat upei un dīķiem ir būtiski mainījusies. Upes kreisajā krastā ir izveidota rekreācijas zona ar pastaigu laipām, strūklakām dīķos, ar laivu piestātnēm un citiem objektiem, kas šo vietu padara ērti lietojamu arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem. Gan pilsdrupu rekonstrukcijas projekts, gan mūzikas skolas atjaunošana un paplašināšana, gan Bērzes ielejas sakārtošana ir pašvaldības ieguldījums pilsētvides labiekārtošanā, kas balstās uz vēsturiskām vērtībām, veidojot turpmākās attīstības platformu mūsdienīgai pilsētvidei. Vienlaikus rekonstruējam arī Skolas un Upes ielu, lai visa teritorija, no pilsdrupām līdz vēsturiskajam Tirgus laukumam un nule kā atjaunotajam Kultūras namam, kā arī tālāk dzelzceļa virzienā, kur attīstās pilsētas tirdzniecības zona ar Rimi, Mājai un dārzam, auto servisam, jaunajai skolēnu dienesta viesnīcai, būtu skaista un aizraujoša.

- Mūzikas skolas rekonstrukcija ir viens no lielākajiem pilsētas ieguvumiem. Vai ir sasniegts gaidītais?

- Nenoliedzami - Mūzikas skolas piebūve, iekštelpu restaurācija un jaunu mūzikas instrumentu iegāde ir Avena fonda dāvinājums pilsētai. Mēs par to esam ļoti pateicīgi ziedotājiem. Gribu uzsvērt, ka konkursā Gada būvniecības balva Dobeles Mūzikas skolas rekonstrukcija ieguva 1. vietu nominācijā Rekonstrukcija. Mūzikas skolā ir uzbūvēta jauna kamerzāle, kas ir nošķirta no Mūzikas skolas ikdienas darba. Svarīgi, ka vecajās mūzikas skolas telpās ir veikti restaurācijas darbi, lai saglabātu tās īpašo vēsturisko auru. Eiropas kultūras dienu ietvaros piedāvāsim apskatīt gan restaurēto mūzikas skolu, gan atjaunoto Kultūras namu, kurš ir iekļauts valsts nozīmes kultūrvēstures pieminekļu sarakstā.

- Tikko pieminējāt Kultūras nama atjaunošanas projektu. Vai tas ir pabeigts?

- Tīri tehniski tas ir nodots ekspluatācijā 8. martā, un tajā jau ir noticis pirmais koncerts, kas tika organizēts par godu diriģenta Jāņa Zirņa 75 gadu jubilejai. Šobrīd nepieciešams iegādāties krēslus un citu aprīkojumu - lielais Kultūras nama atklāšanas pasākums mums vēl ir priekšā. Uzskatu, ka esam izdarījuši svētīgu darbu kultūrvēstures pieminekļa sakārtošanā, turklāt tieši šogad kultūras namam, senāk Latviešu biedrības namam, aprit 80 gadu. Biedrības nama būvniecība pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta tika uzsākta 1931. gadā, 1934. gadā noslēdzās 1. kārtas būvdarbi, bet 1939. gadā to pilnībā pabeidza.

- Turpat aiz Kultūras nama ir parks, un celiņš caur to ved garām katoļu baznīcai, jaunajai dienesta viesnīcai un ir taisnākais ceļš no pilsētas centra uz jauno Rimi, Mājai un dārzam, auto tirgotavu un servisu, kā arī dzelzceļa staciju un autoostu. Vai šī senāk grūti saprotamā vieta ir ieguvusi jaunu un loģisku risinājumu?

- Jā, šī teritorija strauji attīstās, un mums vajadzēja domāt par kājāmgājēju un braucēju satiksmes organizācijas izmaiņām. Būtībā ir uzbūvētas divas nelielas ielas - Bīlenšteina iela, kas nosaukta mācītāja vārdā, kurš savulaik devis lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā, un tapusi arī Katoļu iela, kas ir tiešā kontekstā ar blakus esošo katoļu baznīcu. Tagad ērti varēs piebraukt gan pie baznīcas, gan pie jaunās dienesta viesnīcas, kas atrodas tiešā Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolas tuvumā. Gribu piebilst, ka dienesta viesnīca ir ne tikai istabiņas skolēniem, bet arī centrs, kurā var norisināties dažādi pasākumi, tostarp dažāda rakstura konferences. Tā kā dienesta viesnīca ar konferenču centru atrodas tieši blakus Kultūras namam, Dobelei pavērsies iespēja jaunam un kvalitatīvam biznesa tūrisma virzienam. Svarīgi ir saglabāt vēsturiskās vērtības un uz to pamata būvēt nākotnes pilsētu, lai pēc gadsimtiem arī šodien radītais tiktu uztverts kā kultūrvēstures pieminekļa vērtība.

- Lai gan Dobelei ir pietiekami ērta un moderna sporta halle, tomēr sporta infrastruktūras vājais punkts ir stadions. Vai pārskatāmā termiņā ir ieplānota tā rekonstrukcija?

- Stadiona pārbūves tehniskais projekts ir izstrādāts, un mēs esam gatavi sākt tā realizāciju dzīvē. Jautājums ir par finansējumu - ceram, ka jaunā valdība pavērsīs skatu arī Dobeles virzienā un atbalstīs mūsu centienus. Tas ir nepieciešams kvalitatīvu sporta nodarbību organizēšanai abām blakus esošajām izglītības iestādēm - Dobeles Valsts ģimnāzijai un Dobeles 1. vidusskolai, gan Dobeles bērnu un jauniešu sporta skolai, gan dažādiem citiem sporta klubiem un pasākumiem. Stadions ir vajadzīgs ne tikai dobelniekiem, bet daudz plašākam reģionam - tuvākajos novados nav neviena mūsdienu kritērijiem atbilstošas sporta būves. Arī domājot par gaidāmo teritoriālo reformu, ir skaidrs, ka tieši Dobelē ir īstā vieta šāda projekta īstenošanai.

- Pašvaldībai izvirzot pilsētvides uzlabošanas prioritātes, kurš ir galvenais - vietējais iedzīvotājs vai tūrists?

- Protams, vietējais iedzīvotājs! Vispirms mēs domājam par savējiem un tad par tiem, kuri vēlētos pārcelties uz mūsu skaisto pilsētu no citām Latvijas vietām vai atgrieztos no ārzemēm. Svarīga ir arī tūrisma sadaļa - Dobele vilina ar vairākiem apskates objektiem - mēs lepojamies ar Ceriņu dārzu, ar privātmāju skaistdārziem, ar ikgadējo Sniegavīru saietu, ar pavasara, vasaras un rudens pasākumiem, kuros lielu ieguldījumu dod vietējie uzņēmumi. Kultūras, sporta, izglītības, interešu izglītības infrastruktūras pieejamība ir kritēriji, lai cilvēki brauktu uz Dobelei ne tikai strādāt, bet arī dzīvot.

ielauzums

Vispirms mēs domājam par savējiem un tad par tiem, kuri vēlētos pārcelties uz mūsu skaisto pilsētu no citām Latvijas vietām vai atgrieztos no ārzemēm