Ministra Jura Pūces piedāvātā pašvaldību reformas karte turpina haotiski mainīties. Vakar valdība lēma palielināt iepriekš atļauto republikas pilsētu skaitu līdz piecām, atstājot neizpratnē atlikušās četras. Jelgava, Ventspils, Jēkabpils un Valmiera joprojām paliek aiz statusa sliekšņa. Taču paredzams, ka saprātīgus grozījumus likumprojektā izdarīs Saeima.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sākotnējā piedāvājumā pašvaldību skaits Latvijā tika samazināts no 119 uz 35, no pašreizējām deviņām tikai divām atvēlot republikas pilsētas statusu - Rīgai un Jūrmalai. Tad dažām Pierīgas pašvaldībām izdevās palobēt savas intereses, un rezultātā tapa jauns veidojums - Ulbrokas novads, palielinot nākotnes pašvaldību skaitu līdz 36. Bet kopš vakardienas skaitlis atkal ir mainījies, jo nostrādājis Liepājas mēra Jāņa Vilnīša lobijs. Partija KPV LV piedraudēja koalīcijai ar veto tiesību izmantošanu, kartes piedāvājums zibenīgi tika pārzīmēts, un saskaņā ar jauno piedāvājumu Latvijā būs 39 pašvaldības: piecas republikas pilsētas un 34 novadi. Piepulcējoties Rīgai un Jūrmalai, ministrijas pārskatītajos kritērijos bez Liepājas iekļaujas arī Daugavpils un Rēzekne. Savukārt četras lielās pilsētas joprojām paliek aiz borta. Valmiera un Jēkabpils ar to paliek mierā, bet Jelgava un Ventspils ir kategoriski pret pazemināšanu novada statusā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis atzīst, ka valdības piedāvājums kļūst šķietami loģiskāks, taču šāda pieeja vajadzīga visām lielajām pilsētām. Runa nav tikai par formalitāti vai prestižu, jo pilsētas konkurē savā starpā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Jelgavas mērs Andris Rāviņš ir nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicinājumu «izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus, pieņemot gala lēmumu par reģionālo reformu Latvijā, un piemērot vienādus kritērijus attiecībā uz lielajām pilsētām. (..) Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta valstī ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā patstāvīga administratīvā teritorija.» Un jāatgādina, arī Ventspils un Ventspils novads jau agrāk pauda kategorisku nevēlēšanos apvienoties.
Kā secina V. Valainis, var jau mēģināt precēties, ja vismaz viens to grib - varbūt ar laiku tas otrs pieslīpēsies. Taču, ja abi ir pret, nekāda prātīgā laulība tur nesanāks.
Ministru kabineta vakardienas sēdē tika izskatīts pēdējais administratīvi teritoriālās reformas dokuments, kas šajā stadijā atkarīgs tikai un vienīgi no valdības - likumprojekts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Bet tālāk jau procesa virzību pārņem Saeima.
Nekādi strīdi valdības sēdē nenotika - visi ministri atbalstīja likumprojekta virzību, un katrs uzskatīja par nepieciešamu slavēt kolēģi Pūci par titānisko veikumu. Kultūras ministrs Nauris Puntulis vien pauda bažas par kultūrizglītības pieejamību un amatiermākslas nākotni reformas ietekmē. Līdzīgi arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska - par skolām. Un arī premjers Krišjānis Kariņš aicināja kolēģus pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā, kā izskatīsies skolu un slimnīcu tīkls. Bet citādi valdība ar savu darbu pauda lielu apmierinājumu, ko nespēja maitāt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāves Ivitas Peipiņas atgādinājums par pilnībā ignorēto vietvaru viedokli un to organizācijas atzinumu, ka reformas gaita pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi un Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Ministrs Pūce pateica, ka nepārkāpj vis.
No Latvijas Lielo pilsētu asociācijas uz valdības sēdi neviens runāties nebija atnācis. Kā paskaidro V. Valainis, politiski debatēt par reformu valdībā vairs nav jēgas. Jādodas uz Saeimu.
Tomēr vienas pašvaldības vadītājs pamēģināja - Rūjienas mērs Guntis Gladkins, un, iespējams, viņam būs izdevies. Rūjiena nevēlas tikt pievienota Valkai, jo dabiskās saites to vieno ar Valmieru. To atzīst iedzīvotāji, vietējie uzņēmēji un pat ministrijas piesaistītie eksperti. Mēra runa bija gana skarba - politiskais tirgus un viena ministra patvaļa zem reformas karoga «novadu grib padarīt impotentu un rīcībnespējīgu». Tad premjers taisnojās, ka valdība jau neko ļaunu negrib. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits sēdē izteicās par nepieciešamību pārskatīt dīvaino risinājumu attiecībā uz Rūjienu. Acīmredzot tā arī tiks darīts, tikai nu jau parlamentā, nevis valdībā. Ministrs Pūce gan sola nodrošināt atbalstu un konsultācijas ar pašvaldībām, ja atbildīgā Saeimas komisija uzskatīs par nepieciešamu veikt kādas korekcijas likumprojektā.
Kopumā valdība savu darbu reformas virzībā veikusi pārsteidzoši ātri, līdz ar to Saeimai būs vairāk laika brāķa labošanai. Tostarp lielo pilsētu statusa un skaita pārskatīšanai. Saskaņā ar valdības iezīmēto grafiku likumam ar pašvaldību kartes galīgo versiju vajadzētu būt pieņemtam līdz 2020. gada maijam, kad līdz vēlēšanām būs atlicis gads.