Noslēgusies gājēju tuneļa izbūve zem sliežu ceļiem Ogrē

© F64, Mārtiņš Zilgalvis

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu. Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības, ziņo VAS LDz.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir pabeidzis gājēju tuneļa izbūves darbus zem sliežu ceļiem Ogrē, kas savieno Mālkalnes prospektu ar Skolas ielu. Līdz ar jaunā infrastruktūras objekta nodošanu ekspluatācijā, Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi turpmāk dzelzceļu varēs šķērsot droši un neatkarīgi no intensīvās vilcienu kustības.

Būvniecības darbi sākās 2019.gada vasarā un tos LDz uzdevumā veica pilnsabiedrība "BMGS-Viadukts". Jaunais infrastruktūras objekts 17.novembrī ir nodots ekspluatācijā, un gājēju kustībai tas tiks atklāts 18.novembrī.

VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs: "Drošība ir viena no "Latvijas dzelzceļa" būtiskākajām prioritātēm, un mums ir svarīga arī iedzīvotāju drošība, šķērsojot dzelzceļu. Ogre ir pilsēta, kurā dzelzceļa satiksme ir ļoti intensīva, un turpmāk Ogres iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs šķērsot sliežu ceļus ērti, droši un neatkarīgi no vilcienu satiksmes."

Tunelim ir divas ieejas, kas aprīkotas ar liftiem, lai nodrošinātu ērtu un drošu pārvietošanos cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, kā arī ģimenēm ar ratiņiem. Tuneļa izbūvē ir izmantots monolīta dzelzsbetons un mākslīgā akmens plāksnes, savukārt ieejas kāpnes ir veidotas no masīva granītakmens. Tuneļa abos galos esošo liftu sienas ir veidotas no caurspīdīga stiklojuma, bet durvīm ierīkota automātiska atvēršanās un aizvēršanās sistēma.

Šī projekta īstenošanai 2018.gada nogalē tika piešķirts valsts budžeta finansējums.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.