Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa kā vienu no svarīgākajām prioritātēm ir izvirzījusi mērķi savā valdības restarta karagājienā samazināt birokrātiju un administratīvo slogu par 25%. Kas ar to domāts?
Duglasa Adamsa literāri multimediālajā darbā “Galaktikas ceļvedis stopētājiem” visjaudīgākajam pasaules datoram uzdeva jautājumu: “Kas ir dzīves jēga?” Dators ilgi domāja un tad atbildēja, ka dzīves jēga ir 42.
Evikas Siliņas valdības jēga ir 25% un 4X4. Nesaprotami un mistēriski. Ja tā nav 25% ierēdņu atlaišana, ko valdība saka nedarīt, tad var domāt, ka tā varētu būt valsts pārvaldes izdevumu samazināšana kādā naudiskā izteiksmē. Latvijas Darba devēju konfederācija savā memorandā (LDDK) ir definējusi, ka 2026. gadā publiskajā sektorā vajag ietaupīt 850 miljonus eiro. Tad varbūt šis ir skaitlis, uz kuru valdība tieksies? Citādi neko nevar saskaitīt un izmērīt.
Bet nu labi - nepiekasīsimies cipariem. Galvenais, ka mērķis ir cēls un ietaupīt vajag, lai stiprinātu aizsardzības nozari, kurai finanšu ministrs Arvils Ašeradens nospraudis vadzvaigzni - sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta 2028. gadā.
Salīdzinājumā ar Latviju ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ambīcijas ir daudz pieticīgākas - prezidenta palīgs Īlons Masks ir definējis mērķi atbrīvoties no 10% no ASV 2,3 miljonu federālā darbaspēka. Tiesa gan, absolūtos skaitļos un cilvēku likteņos Maska darbi ir skarbi - tiek atlaisti desmiti tūkstošu darbinieku, tiek likvidētas ASV palīdzības institūcijas citām valstīm un atsaukta ASV dalība dažādās starptautiskās organizācijās. Bēdīgi, ka nogriezts finansējums radio raidījumam “Amerikas balss”, kuru mans vectēvs padomju laikā klausījās, pieliekot ausi pie radioaparāta “Daugava” un visu laiku grozot pogu, lai to uztvertu. Jo padomju vara centās šo raidstaciju slāpēt. Latviešu valodā šī stacija jau sen vairs neskan, taču vēl skanēja krieviski. Tagad vairs laikam neskanēs. ASV tiesa gan vēl uz laiku ir apturējusi Trampa administrācijas lēmumu slēgt “Amerikas balsi”, un vēl nav skaidrs, kā šis process beigsies.
Mūzikā ir simtiem gadījumu, kad viena komponista melodija skan precīzi pēc tādām notīm kā citam mūziķim, un tad mēdz būt mulsi jautājumi - kurš no kura ir plaģiatējis? Tomēr birokrātijas apkarošana laikam nebūs tā joma, kur Masks būtu kaut ko zadzis no Siliņas vai otrādi. Birokrātijas mazināšanas dziesma ir sena kā pasaule un tikpat sena kā pati birokrātija. Tāpēc “trends” “mazināt birokrātiju” virmo gaisā visur un visos veidos. Tā arī Vācijā pašlaik cieš no “birokrātijas izdegšanas” un notiek lavīšanās cauri administratīvā sloga labirintiem.
Vācijā 1. janvārī stājās spēkā galvenie Ceturtā birokrātijas samazināšanas likuma (BEG IV) noteikumi, kas samazina birokrātisko slogu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. BEG IV ir daļa no pasākumu kopuma, par kuru federālā valdība vienojās 2023. gadā, un tā mērķis ir katru gadu ietaupīt Vācijas uzņēmumiem 3,5 miljardus eiro. Šī ir visplašākā
birokrātijas samazināšanas programma Vācijas vēsturē. Nākotnē katru gadu paredzēts jauns birokrātijas samazināšanas likums. Vācieši ir īgni, ka vairāk nekā puse no pašreizējā birokrātiskā sloga nāk no Eiropas Savienības (ES). Tāpēc Vācija kopā ar Franciju ir uzsākusi Eiropas birokrātijas samazināšanas iniciatīvu.
Vācija no savas puses ir veikusi virkni pasākumu. Piemēram, ir saīsināti dokumentu obligātās glabāšanas periodi saskaņā ar komerclikumiem un nodokļu likumiem tādiem dokumentiem kā rēķinu kopijas, konta izraksti un algu uzskaites dati. Šā perioda saīsinājums ir no 10 līdz 8 gadiem. Fantastiski! Tomēr iespējamie ietaupījumi tiek lēsti aptuveni 625 miljoni eiro katru gadu. Tā ir Vācija, un tur viss ir diezgan liels.
Vēl Vācijā ir atceltas viesnīcas reģistrācijas prasības visiem viesiem, kuri ir Vācijas pilsoņi, ietaupot aptuveni 62 miljonus eiro katru gadu un gandrīz trīs miljonus stundu veidlapu aizpildīšanas gadā.
Turpmāk Vācijas darba devējiem vairs nebūs jāizsniedz saviem nodokļu konsultantiem individuālas pilnvaras katram sociālā nodrošinājuma sniedzējam. Tā vietā vispārējo aģenta pilnvarojumu var reģistrēt elektroniski centrālajā datubāzē. No tā ikgadējie ietaupījumi būs aptuveni 200 miljoni eiro uzņēmumiem un aptuveni 40 miljoni eiro valsts pārvaldei.
Mums tuvā un jaukā Igaunija mēdz lielīties ar jebko, un jāatzīst, ka bieži vien ne bez pamata. Tā arī birokrātijas mazināšanā Igaunija sevi ir pasludinājusi par Eiropas līderi.
Kamēr Latvijā ir izveidota darba grupa ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu priekšgalā, kuras uzdevums ir piecās pirmdienās nolikvidēt birokrātiju Latvijā, igauņi ir ķērušies vērsim pie saknēm un birokrātiju samazinās pašā tās midzenī - Eiropas Savienības krēslainajos gaiteņos. Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas ģenerālsekretāra vietniece Sandra Sārava ir sasaukusi neformālu valstu grupu, lai konsultētu Eiropas Komisiju birokrātijas samazināšanas jautājumos. Sārava Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR” sacīja, ka iniciatīva nav oficiāla Eiropas Komisijas darba grupa, bet gan pašas Igaunijas uzsākts projekts. Viņa teica: "Šī būtībā ir "vienkāršošanas draugu" grupa. Eiropā starp dalībvalstīm ir ierasts veidot neformālas, līdzīgi domājošas grupas. Igaunija to ierosināja, un mēs esam uzaicinājuši vēl septiņas valstis, kas domā līdzīgi kā Igaunija." "Angļu valodā grupas nosaukums ir "Vienkāršošanas draugi". Igauņu valodā nav ideāla ekvivalenta, bet "vienkāršošanas draugi" ir mīļuma termins," viņa piebilda. Amatpersona sacīja, ka nevar atklāt, kuras valstis ir uzaicinātas pievienoties grupai. Grupas mērķis ir sniegt Eiropas Komisijai priekšlikumus, kādi tiesību akti būtu jāvienkāršo, sacīja Sārava. "Tie varētu būt esošie tiesību akti, tādi, kurus komisija gatavojas ieviest, vai pat tie, kas vēl ir idejas stadijā. Mēs uzskaitīsim tiesību aktus, lai vienkāršotu vai atceltu, un iesniegsim šo sarakstu komisijā," norādīja Sārava. Sārava sacīja, ka ideja radusies, tiekoties ar mūsu tautieti, Eiropas tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski. Igauniete un latvietis runājuši par to, ko dalībvalstis varētu darīt, lai atbalstītu vienkāršošanas centienus.
Indijā vainīgas koloniālisma važas Eiropā ar birokrātijas mazināšanu tagad viss ir kārtībā, un tā ir drošās rokās, bet kā ir citur pasaulē? Griežam globusu, aizmiedzam acis un ar pirkstu spraužam nejaušā vietā! Indija.
Viedais augstskolas pasniedzējs un domātājs Nandini Upreti ir paudis: “Birokrātija Indijā ir spēcīgākais koloniālā perioda mantojums, ko britu valdnieki ir izstrādājuši, lai stingri kontrolētu impēriju, un, tāpat kā daudzi citi mantojumi, pat pēc gadu desmitiem ilgas tā dēvētās brīvības “mēs, Indijas Tauta” nav spējuši salauzt koloniālā perioda važas. Kā sistēmu, ko ārzemju valdnieki ir izveidojuši, lai saglabātu savu satvērienu pār masām, var iekļaut demokrātiskā sistēmā, kuru ievēlēja demokrātiskā sistēma pārstāvjiem. Šķiet, ka lielākā daļa no ministru izstrādātajām labklājības shēmām parasti neizdodas operatīvajā līmenī, kas ir birokrātijas kontrolē, taču viņi nav nedz apņēmušies, nedz atbildīgi par neveiksmīgu deklarēto politiku darbību. Viņiem ir pastāvīgs darbs, un atšķirībā no ministriem viņiem nav jāmeklē tautas mandāts pēc katra politiskās varas pilnvaru termiņa.”
Ļoti jau nu aktuāli un ļoti kaut ko atgādina, vai ne? Ja britu kolonistus nomainām ar PSRS, tad iznāk gandrīz tas pats.
Bet nu bēgam projām no Indijas uz, piemēram, Dienvidameriku! Dienvidamerikāņi kopē amerikāņus
Argentīnas prezidents Havjers Milejs ir izdevis dekrētu, ar ko grozīts Ministriju likums un izveidota Valsts ierobežojumu atcelšanas un pārveidošanas ministrija. Pēc tam ar dekrētu viņš par ministru iecēla ekonomikas doktoru Federiko Stērcenegeru. Nosaukumi un ministra vārds atšķiras, taču pēc būtības Havjers Milejs atdarina Īlona Maska vadīto ASV valdības efektivitātes departamentu (DOGE). Argentīnā jau ir atcelti vairāki noteikumi, tostarp vairāk nekā 40 dažādu nozaru regulas un 107 normatīvie akti, kas, pēc prezidenta domām, padarīja Argentīnu par nepievilcīgu parādu valsti.
Tikmēr Brazīlijas federālā valdība pagājušā gada augustā ar dekrētu paziņoja “labāka regulējuma stratēģiju”, lai samazinātu birokrātiju Brazīlijas regulēšanas sektorā.
Mērķis ir padarīt Brazīlijas tiesiskā regulējuma sagatavošanu, ieviešanu, uzraudzību un pārskatīšanu efektīvāku. Labāka regulējuma stratēģija, ko nodrošina Brazīlijas Attīstības, rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu ministrija, paredz arī apmācīt regulatorus un pārskatīt pašreizējos noteikumus, lai vienkāršotu valodu, nodrošinātu objektivitāti un samazinātu šim procesam raksturīgo birokrātiju.
Bet nu tad varbūt pavisam citā pasaules novadā - Centrālāzijā, kur valda spēcīgi, autoritāri vadoņi - dzīvo savu savrupu dzīvi un nenotiek skriešana pakaļ globāliem “trendiem”?
Nemaz nē! Šā gada janvārī paplašinātās valdības sanāksmes laikā Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja, ka valdībai ir jānovērš pārmērīga birokrātija un jāstrādā efektīvāk.
"Kas notiek? Vai Pretkorupcijas aģentūra (Latvijas KNAB līdziniece) ir satriekusi, apspiedusi un visus koruptantus iebiedējusi? Risināsim arī šo
jautājumu. Bet ir jāpieņem lēmumi. Īpaši tāpēc, ka esmu teicis, ka valdībai tiek piešķirtas lielākas pilnvaras. Prezidenta administrācijai vairs nav tiesību iejaukties valdības operatīvajā darbībā. Bet ir jāpieņem lēmumi,” uzvēra Kazahstānas prezidents.
Atšķirībā no Eiropas valstīm, kur prezidentu sacīto mēdz laist gar ausīm, Kazahstānas apakšējās amatpersonas līdīs no ādas ārā, lai varētu atskaitīties, kā un par cik samazinājuši birokrātiju. Tur gan nav teikts, ka birokrātija tiešām būs samazinājusies realitātē.
Birokrātijas mazināšana ir visas pasaules aktualitāte. Tāpat visā pasaulē ir vienāda problēma - neizliet kopā ar netīro ūdeni arī bērnu. Ir taču arī “labā birokrātija” - tā, kura nodrošina valsts funkcijas, pakalpojumus, nepieciešamo uzraudzību. Izraut kaut ko ārā ir liels risks.
