Tapis skaidrs, kā finansēs amonjaka izvešanu no Ventspils ostas

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi segt izdevumus par amonjaka izvešanu no Ventspils ostas, pavēstīja FKTK pārstāvji.

FKTK ir izdevusi speciālo atļauju bankai, kura sniedz finanšu pakalpojumus SIA "Ventamonjaks", lai uzņēmums varētu saņemt līdzekļus par iepriekšējo saistību izpildi un ar šiem līdzekļiem segt izdevumus, kas saistīti ar amonjaka izvešanu.

Jau ziņots, ka pirmdien amonjaka izvešana no Ventspils ostas joprojām nav sākta, apstiprināja Valsts vides dienestā (VVD).

VVD ir informēts par amonjaka neizvešanas iemesliem. Tas dienestam šķiet pamatots, taču pašu iemeslu VVD nekomentē.

Iepriekš tika ziņots, ka amonjaka izvešanai būtu bijis jāsākas brīvdienās.

Tāpat ziņots, ka piektdien, 6.maijā, notika kārtējā sanāksme, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar iesaistītajām pusēm apsprieda sašķidrinātā amonjaka kravu izvešanu no Ventspils brīvostas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka pašlaik no valsts iestāžu puses un Ventspils brīvostas pārvaldes visi nepieciešamie saskaņojumi un atzinumi, kas šajā brīdī vajadzīgi vai vēl būs nepieciešami kravas izvešanai, ir saņemti vai tiks izsniegti, kuģiem ienākot un izejot no ostas.

VVD norāda, ka ir saskaņotas "Ventamonjaks" darbības. Detalizētais plāns un laika grafiks par sašķidrinātā amonjaka izvešanu tika saņemts 3.maijā, bet gala variants - 5.maijā.

Kopš 2.aprīļa Ventspils ostas enkurvietā atrodas tankkuģi, kas ir gatavi nekavējoties, pēc kompetentās iestādes atļaujas izsniegšanas kravas iekraušanai un izvešanai, sākt šķidrā amonjaka uzpildi.

Saistībā sankcijām, kas ieviestas Krievijas sāktā kara dēļ, uzņēmums "Ventamonjaks", kura rezervuāros atrodas 40 000 tonnu bīstamas vielas - šķidrā amonjaka -, nevar norēķināties ar uzņēmumu SIA "VK Terminal Services", kas sniedz "Ventamonjakam" dažādus pakalpojumus, tostarp nodrošina amonjaka drošu uzglabāšanu.

VVD ir uzdevis "Ventamonjakam" līdz 10.maijam izvest sašķidrināto amonjaku no Ventspils ostas termināļa.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.