Liepājā, Laumas mikrorajonā, netiks būvēta amonjaka rūpnīca, bet ūdeņradi ražos tālāk jūrā, aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes komunikācijas un korporatīvās pārvaldības speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Darba sanāksmē "CIS Liepāja" vadītājs Tors Arne Pedersens paziņoja, ka, vienojoties ar Liepājas domi un Liepājas SEZ vadību, ir mainīta plānotās ūdeņraža ražotnes iespējamā atrašanās vieta - tālāk uz ziemeļiem ostas akvatorijā, un ka, mainoties tirgum un pieprasījumam, "CIS Liepāja" ir atteikusies no zaļā amonjaka ražošanas projekta izstrādes.
Pedersens uzsvēra, ka drošība ir pirmajā vietā.
Viņš skaidroja, ka jau no projekta izstrādes pirmsākumiem ir meklēti labākie zaļā ūdeņraža ražotnes un termināla atrašanās vieta un tehnoloģiskie risinājumi. "Drošība ir kaut kas tāds, ko mēs uztveram ļoti nopietni, un mēs pilnībā apzināmies, ka tas ir kritiski svarīgs projektam. Šī iemesla dēļ mēs esam arī tuvāk aplūkojuši dažādus risinājumus, kā mēs varam atrisināt drošību vislabākajā iespējamajā veidā. Tas ir svarīgi mums kā projekta attīstītājiem, gan pašvaldībai, gan Liepājas SEZ pārvaldei," pauda Pedersens.
Darba sanāksmes gaitā "CIS Liepāja" vadītājs vēlreiz iepazīstināja ar projekta ideju, virzību, uzņēmuma akcionāriem un pieredzi dažādu projektu attīstībā un virzībā. Atbildot uz jautājumu, kāpēc amonjaka rūpnīcu grib celt tieši Liepājā, Pedersens atzina, ka sākotnēji pētījuši visas Ziemeļvalstis - Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, kurās galvenais šķērslis bija augstsprieguma elektrotīklu jaudas deficīts, tad skatījušies tālāk uz Baltijas valstīm. Nozīmīga loma bijusi Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijām un kvalitatīvai uzņēmējdarbības videi Liepājā kopā ar Liepājas SEZ un tās priekšrocībām. Pašlaik ir sākta izpēte, notiek risku un vides ietekmes novērtējums.
Lai iepazītos ar ilgtspējīgas industrijas projektu virzību, Liepājas SEZ teritorijā uz kopīgu darba sanāksmi pulcējās Liepājas SEZ un domes vadība, pašvaldības deputāti, investīciju projektu attīstītāji, Valsts vides dienesta vadība un vides organizāciju pārstāvji.
LETA jau vēstīja, ka martā Liepājas Ziemeļu priekšpilsētas aktīvākie iedzīvotāji rīkoja diskusiju par Liepājas Ilgtspējīgās industrijas centra izveidi Laumas mikrorajonā.
Liepājnieku bažas un jautājums bija par to, kāpēc bez jebkāda zinātniska pētījuma un Stratēģiskās ietekmes uz vidi izpētes tiek slēgtas vienošanās par šāda Liepājas Ilgtspējīgās industrijas centra izveidi tieši līdzās otram lielākajam dzīvojamam masīvam pilsētā, kurā dzīvo 15 706 iedzīvotāji. Mikrorajonā atrodas arī divas vidusskolas, pieci bērnudārzi, Rīgas Stradiņu universitātes Liepājas filiāle, Liepājas Valsts tehnikums, viena bibliotēka, kā arī vairāki paaugstinātas bīstamības uzņēmumi.
Patlaban ir notikusi sākotnējā sabiedriskā apsriešana par "zaļā" ūdeņraža un "zaļā" amonjaka ražošanu. Pēc sabiedriskās apspriešanas Vides pārraudzības valsts birojam (VPVB) ir nosūtīts 3197 liepājnieku parakstīts iesniegums, kurā pausti vērā ņemami fakti, tostarp ekoloģiskie, par Baltijas jūru, kā arī norādīts, ka likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteikts, ka paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.
Gadījumā, ja SIA "CIS Liepāja" iecerētais centrs tiktu uzcelts Laumas mikrorajonā, tad "zaļā" ūdeņraža un "zaļā" amonjaka ražošana notiktu aptuveni 170 metru attālumā no tuvākās daudzdzīvokļu mājas un aptuveni 300 metru attālumā no lielākās mikrorajona vidusskolas, kurā mācās 871 skolēns.
Otrs uzņēmums, "NORSAF" (kādreizējais nosaukums SIA "GI Termināls"), kur paredzēts ražot ilgtspējīgas aviācijas degvielas SAF, gan eSAF degvielu, kurā daļa būšot nebioloģiskas izcelsmes sastāvdaļas, atrastos aptuveni desmit metru attālumā no Ventspils ielas tuvākās dzīvojamās mājas, un aptuveni 300 metru attālumā no Liepājas Valsts tehnikuma. Tāpat minētais uzņēmums paredzējis izveidot CO2 eksporta termināli - rūpniecībā un enerģētikā emitētā un savāktā oglekļa dioksīda uzglabāšanu un transportēšanu, osta teritorijā, netālu no ūdeņraža un amonjaka ražotnes.
Centrā paredzēts izvietot arī atkrastes vēja atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli, izveidojot infrastruktūru vēja parku būvniecībai Baltijas jūrā un lielgabarīta konstrukciju ražotņu izvietošanai. Uzņēmumi, kuri realizētu projektu, ir "Van Oord", "Euroports" un "Smulders".
Liepājnieku bažas ir arī par teritoriju starp Krūmu 65, 65A, 72, 74, Jūrklanes ielu 2 un O.Kalpaka ielu - 9,28 hektāru lielo platību, kur lokālplānojuma procedūrā 2021.gadā jaukta apbūves teritorija tika "nogrozīta" uz rūpniecisko ražošanas teritoriju, neskatoties uz sabiedrības iebildumiem par to, ka mikrorajons zaudēs zaļu teritoriju līdzās mājām. Līdz ar to patlaban Šķēdes ielas daudzdzīvokļu namu tiešā tuvumā var veidot vēl vienu jaunu rūpnieciskās ražošanas kompleksu.