Šobrīd hidroelektrostaciju skaits ir optimāls

Par Pļaviņu HES stāsta AS «Latvenergo» valdes loceklis Māris Kuņickis.

– Zināms, ka Pļaviņu HES Latvenergo ražošanā ieņem īpašu vietu. Vai varat raksturot detalizēti?

– Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme – tā ir mūsu lielākā elektroenerģijas ražotne. PHES ir lielākā Baltijā un otrā lielākā Eiropā.

Jāpiebilst, ka Daugavas kaskādē vislielākā – PHES – ļoti izdevīgā novietojuma dēļ visefektīvāk izmanto Daugavas enerģētisko kapacitāti, kā to nevar citas hidroelektrostacijas. PHES pamatuzdevums ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi patēriņa maksimumstundās jeb t. s. pīķa stundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. Arī no inženieru viedokļa šī celtne ir savā ziņā unikāla – HES uzceļot, pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstas grunts.

Lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un paaugstinātu ražošanas efektivitāti, plānveidīgi notiek hidroelektrostacijas būvju un ražošanas iekārtu atjaunošana.

– Šobrīd medijos tiek izteikti minējumi par jaunu HES būvniecību; kā to vērtē AS «Latvenergo»?

– Galvenais ir izvērtēt, vai jaunu HES būvniecība ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī atbildīga pret sabiedrību un vidi. Mūsdienās lielu hidroelektrostaciju būve ir ļoti ierobežota, to nosaka vides prasības. Analizējot jaunu HES celtniecību, jāņem arī vērā, ka tas neizbēgami prasītu plašu teritoriju applūdināšanu, zaudējot ainavisku vidi, piemēram, negatīva ietekme tiktu atstāta uz Daugavas lokiem.

Jau iepriekš ir veiktas Jēkabpils un Daugavpils HES izpētes – konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 MW, kas ir pārāk niecīgs devums Latvijas energoapgādes vajadzībām. Padomju laikā projektētā Daugavpils HES jauda bija ap 200 MW, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā. Tā kā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas applūdināšana iespējama tikai mūsu valsts teritorijā, projektējamā Daugavpils HES jauda saruka no 200 MW līdz 100 MW, un tas ir par maz šāda mēroga projektam. Tādējādi minētie projekti neatrisinātu Latvijas nepieciešamību pēc bāzes jaudām.

Baltijas apstākļos hidroelektrostacijas ir efektīvas galvenokārt palu laikā, vidēji 30–40 dienu gadā, un vidēji HES jaudu pilnīga noslodze gadā ir ap 20%. HES darbības efektivitāte ik gadu ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, kas nav ietekmējami, – ūdens caurplūdes Daugavā. Savukārt pie HES priekšrocībām neapšaubāmi jāmin gan dabai draudzīgā elektroenerģijas ražošana, gan augstā operativitāte – piemēram, PHES spēj sākt ražot elektroenerģiju dažu minūšu laikā. Gan nacionālā līmenī, gan savienotu starpvalstu energosistēmu balansēšanas vajadzībām hidroelektrostacijām ir neatsverama vērtība.

– Vai Latvenergo meklē iespēju iesaistīties arī citos ražošanas attīstības projektos?

– Protams. Ir skaidrs, ka nākotnē ģenerējošo jaudu kopumam jābūt daudzveidīgam. Jau tagad redzam, ka ražošanas diversifikācija dod mums priekšrocības tirgū – palu laiks hidroelektrostacijās, termoelektrocentrāļu priekšrocības ziemā, nākotnē arī iesaistīšanās citos projektos dotu to, ka ražošana būtu daudzveidīgāka, un tas savukārt ļautu mums būt elastīgākiem Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Raugoties tālākā nākotnē, nav citas iespējas kā atomelektrostacija: tā ir kompakta, ar lielām jaudām – tādēļ kā perspektīvu projektu, kas nodrošinātu Latvenergo ģenerējošo jaudu pieaugumu nākotnē, jāmin Visaginas atomelektrostacija (AES). Protams, ir nopietni jādomā par drošības aspektiem, un progresīvu un drošu ražošanas tehnoloģiju izvēle saistāma ar proporcionālām izmaksām. Es kā enerģētiķis noteikti neesmu atomelektrostaciju pretinieks, drīzāk otrādi. Turklāt, domājot par Latviju, mēs jau varam runāt par to, ka vēlamies dzīvot drošā vidē un savu AES nebūvēt, taču jāpaskatās kartē – visapkārt valstij mums būs atomelektrostacijas: būs Visaginas AES, tiek plānota Kaļiņingradas AES, celtniecības procesā ir Pēterburgas AES, vēl tiek plānota Baltkrievijas AES, vēl tāda ir Somijā. Cita lieta, kā jau minēju, – stacijām jābūt drošām.

– Cik ilgi hidroelektrostacija var droši kalpot?

– HES ir starp tiem objektiem, kuru drošība tiek uzraudzīta un uzlabota regulāri – Latvenergo nepārtraukti veic investīcijas, lai Daugavas HES kaskāde atbilstu augstākajiem drošības standartiem. PHES drošība ir prioritāte – nemaz nerunājot par tās izbūvē paredzēto hidroagregātu drošas kalpošanas laiku (nosacīti 40 gadu). Jau šobrīd PHES darbojas automātiskās novērošanas sistēma, kas ir hidrobūves drošības garants, – tajā ir vairāk nekā 2000 mērījumu punktu, kas monitorē hidroelektrostacijas stāvokli, nodrošinot nepārtrauktu agrās brīdināšanas režīmu.

Latvenergo veic nepārtrauktas investīcijas gan drošuma, gan arī efektivitātes palielināšanai. Un tas ir atmaksājies – šogad esam saņēmuši Daugavas hidroelektrostaciju drošuma sertifikātu desmit gadiem, tas nozīmē, ka mums šajās stacijās viss atbilst Eiropas Savienības prasībām un normatīviem.

– Vai tuvākajā laikā hidroelektrostacijās plānotas arī lielākas investīcijas?

– Latvenergo pārdomātās investīcijas iekārtu modernizēšanā jau tagad ir ļāvušas uzlabot ražošanas efektivitāti, arī PHES. Raugoties uz ražošanas virzienu kopumā, jāuzsver, cik ļoti nozīmīga ir Daugavas hidroelektrostaciju hidroagregātu rekonstrukcija. Patlaban visā Daugavas kaskādē vecākie hidroagregāti, kam nav veikta rekonstrukcija, ir PHES 1. un 3. hidroagregāts. Pārējie jau ir nomainīti, un atlikušos divus paredzēts rekonstruēt 2014. un 2015. gadā. Atbilstoši plānojam nomainīt arī PHES divus 330 kV transformatorus, tam būtu jānotiek 2013. un 2014. gadā.

– Ik gadu iedzīvotājos ir bažas palu laikā. Kā norit jūsu sadarbība ar pašvaldībām un valsts iestādēm?

– Pirms palu perioda mēs ik gadu savlaikus tiekamies ar visām ieinteresētajām pusēm – gan pašvaldībām, gan Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem. Pēdējos divus gadus ir noteikta kārtība, ka palu laikā galvenā koordinējošā institūcija ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Ja kādā no pašvaldībām situācija veidojas nelabvēlīga un kāda teritorija applūst vai ir potenciāli applūšanas draudi, tad pašvaldības par savām bažām informē VUGD, kas savukārt informē Latvenergo, un tad tiek izvērtēts, vai un kādas ir iespējas situāciju koriģēt.

Šopavasar pali nav bijuši postoši, taču, protams, ir pavasari, kad pašvaldības lūdz paaugstināt vai pazemināt ūdens līmeni atļautajās robežās, un mēs to darām. Mūsu pārstāvji gan no AS «Sadales tīkls», gan no hidroelektrostacijām tiek deleģēti pašvaldību Civilās aizsardzības komisijās.

– Kā nosaka ūdens nostrādes līmeni?

– Ūdens nostrādes līmeņu robežas ir noteiktas valstiskā līmenī, Valsts vides dienests izdod speciālas atļaujas, tā tiek ievērotas gan vides prasības, gan HES drošums. Tādējādi ar lielu atbildību izturamies pret vidi, stingri ievērojot ūdens līmeņa robežas, vienlaikus atbildot par hidroelektrostaciju būvju drošību, un šeit nekādas atkāpes nav pieļaujamas, tās ir arī likuma prasības.

– Latvenergo kā zaļa ražotāja veiksme tradicionāli tiek saistīta ar ūdens daudzumu Daugavā. Cik labvēlīgs bijis aizvadītais pavasaris?

– Atbilstoši datiem, kas vākti pēc PHES izbūves jau kopš 1966. gada, ūdens pietece Daugavā vidēji ir 2000 m3/sek., un tas aptuveni atbilst šā gada daudzumam. Taču ir gadi, kad šis slieksnis tiek pārkāpts, piemēram, pagājušajā gadā tie bija 3950 m3/sek., kas nodrošināja efektīgu skatu visiem tiem, kas devās pastaigā gar PHES. Ir taisnība – ļoti daudz ko nosaka daba. Hidroloģijas inženieri jau ilgstoši mēģinājuši atrast kādas konsekvences dabā, meklējot sakarības starp sniega daudzumu, ledus biezumu, gaisa temperatūru un ūdens pieteci pavasarī. Taču jāatzīst, ka to ticami prognozēt pagaidām nevienam nav izdevies. Piemēram, ir ziemas ar biezu sniegu, taču ūdens Daugavā ir maz. Viss atkarīgs no tā, cik intensīvi mainās hidrometeoroloģiskie apstākļi, cik ātri sniegs kūst, svarīgi, kas notiek Baltkrievijas purvos, un tā tālāk.

***

INTERESANTI FAKTI PAR PĻAVIŅU HES (PHES)

•1963. gadā PHES celtniecības laikā būvlaukumā bija nepieciešams saspridzināt milzīgus laukakmeņus, lai tos varētu izvest. Pirmais organizētais sprādziens bijis tāds, ka pat apkārtējā ciematā māju logiem izbiruši stikli. Vēlāk izrādījās, ka spridzinātājs lādiņu lielumu aprēķinājis pēc formulas, taču kļūdījies par vienu nulli, tas ir – lādiņi ievietoti desmit reižu spēcīgāki. Pēc šā pasākuma spridzinātājs norīkots miermīlīgākā darbā – par P. Stučkas ciemata apzaļumotāju.

• PHES ir vienīgais autotransporta tunelis Latvijā, 188,2 metrus garš.

• Viens ūdenspārgāznes aizvars sver 85 tonnas. Lielākā mašīnzāles tilta celtņa celtspēja ir 250 t, bet augšas bjefa pastatņu celtņiem tā ir 2x210 t.

• Ūdens līmeņa starpība abās aizsprosta pusēs ir 40 m, tas atbilst deviņstāvu mājas augstumam. Arī dziļums pie PHES augšas bjefā ir 40 m, lejas bjefa ūdens līmenis mainās atkarībā no tā, cik hidroagregātu tiek darbināts, tas ir, – no 30,50 m līdz 35,90 m virs jūras līmeņa. Atverot visus ūdens pārgāznes aizvarus, ūdens līmenis var paaugstināties līdz 39 m atzīmei virs jūras līmeņa.

• PHES uzstādītā jauda atbilst vidējam elektroenerģijas patēriņam Latvijā, attiecīgi viens no 10 PHES uzstādītajiem hidroagregātiem saražo 1/10 no Latvijā patērētās elektroenerģijas.

• 2008. gada 4. maijā Daugavā pretī Pļaviņu pilsētas centra Pasta ielai izmakšķerēts Latvijas rekords – 68,2 kilogramus smags un 2,22 m garš sams (Silurus glanis). To gan pēc diviem gadiem pārspēj – 2010. gada 5. maijā Daugavā lejpus PHES noķerts vairāk nekā 84,7 kg smags sams, turklāt to noķēris bijušais PHES darbinieks Māris Velde. Loma garums 2,42 m, pagaidām tā ir lielākā zivs, kas jebkad noķerta Latvijā.

***

MĀRIS KUŅICKIS

AS «Latvenergo» valdes loceklis

• Dzimis 1979. gadā

• 2002. gadā ieguvis bakalaura un inženiera grādu Rīgas Tehniskās universitātes Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu fakultātē

• 2005. gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē

• No 2000. līdz 2010. gadam strādājis Rīgas pašvaldības aģentūrā Rīgas gaisma, ieņemot direktora amatu

• 2010. gadā kļūst par a/s Latvenergo valdes locekli

• 2011. gadā ievēlēts par Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes locekli

• Patlaban studē Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūrā