Kad dzirdu vārdu "Cēsis", tad prātā Gauja, lieliskās nogāzes, romantiskā vecpilsēta un perfekta sakoptība. Neskatoties uz to, ka patlaban pilsētas ielas tiek raktas un pārraktas, jo realizācijas procesā ir vairāki infrastruktūras projekti, Cēsis kā vienmēr ir Cēsis.
Kā dzīvo cēsnieki, stāsta Novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un vietnieks Jānis Rozenbergs.
– Gads ir pagājis, kopš beigusies teritoriālā reforma – izveidoti novadi, un viens no tiem ir arī Cēsu novads, kurā apvienojusies Cēsu pilsēta un Vaives pagasts. Kādi ir pirmie secinājumi?
Gints Šķenders (G. Š.): – Es vienmēr saku, ka pagājušā gada jūlijs bija tikai pirmais posms – tiesiskās bāzes izveidošana turpmākai reformai. Reformas mērķus nevar sasniegt ne vienā dienā un ne vienā gadā. Es pat teiktu, ka reforma jeb attīstība nevar beigties nekad – vienmēr būs iespēja kaut ko mainīt un uzlabot pašvaldības darbā.
Cēsu novada teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji būtiskas izmaiņas šajā gadā nav jutuši, jo vislielākās izmaiņas skar tieši pašvaldības struktūru. Vaives pagasta iedzīvotājiem ir pieejami tieši tie paši pakalpojumi, kas līdz šim, nav mainīta pat adrese, tikai nosaukums – tagad tā ir Cēsu novada Vaives pagasta pārvalde. Taču Vaives pagastam ir vairāk iespēju iesaistīties ES fondu apgūšanā, kas būtiski uzlabos pagasta infrastruktūru. Ieguvēja ir arī pilsēta, jo ir iegūtas papildu teritorijas jaunu ražošanas uzņēmu veidošanai un attīstībai.
Jānis Rozenbergs (J. R.): – Ir sācies darbs pie jaunā teritoriālā plānojuma izstrādes, kas tiks nodots arī sabiedrības apspriešanai. Aicinu visus Cēsu novada iedzīvotājus ar to iepazīties un nepalikt malā, bet nākt ar saviem ieteikumiem. Mums ir ļoti svarīgi izstrādāt tādu teritoriālo plānojumu, lai perspektīvā visā Cēsu novadā tiktu skaidri noteiktas apbūves un citu objektu atrašanās vietas.
– Kādu ceļu ies Cēsis? Vai turpināsiet pieturēties pie izvirzītās stratēģijas būt par kultūras, mākslas un izglītības pilsētu vai arī meklēsiet jaunas nozares, kas pilnveidotu pilsētu un tās sabiedrību?
J. R.: – Mēs esam atvērta pilsēta visām nozarēm, taču tagad esam nākuši pie secinājuma, ka pašvaldībai ir jābūt ne tikai morālam atbalstītājam uzņēmējiem, bet jāveic aktivitātes, lai sagatavotu vidi visdažādāko nozaru attīstībai. Biznesam pilsētā ir jābūt tikpat dažādam, kādi ir tās iedzīvotāji.
Profesionālās izglītības un uzņēmējdarbības jautājumi ir stratēģiski ļoti svarīgi pilsētas attīstībai kopumā. Esam pie šī jautājuma virzīšanas ķērušies ļoti nopietni, par pamatu tam izmantojot esošo Cēsu profesionālo vidusskolu. Tās materiāli tehniskā bāze, kā arī spēcīgā profesionāļu komanda ir ļoti laba koka, metāla un ar enerģētiku saistīto nozaru speciālistu sagatavošanai ne tikai vidējās profesionālās izglītības līmenī, bet arī turpmākai, vismaz pirmā līmeņa augstākās izglītības iegūšanai. Ar savu ieceri pašvaldība ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē un saņēmusi atbalstu. Jau šī gada rudenī RTU senāts ir pieņēmis lēmumu atvērt Cēsīs koledžu programmas minētajās nozarēs.
– Visi par to vien runā – ES piedāvātie fondi netiek apgūti, Latvija nepaņem to naudu, ko tai dod. Kā uz to skatāties jūs?
G. Š.: – Pašvaldības, tai skaitā Cēsu pašvaldība, ļoti centīgi dara visu iespējamo, lai šos fondus apgūtu un uzlabotu savu infrastruktūru un pašvaldības iestādes. Protams, fondu apguve varētu būt straujāka, bet tam ir dažādi iemesli. Taču, runājot par Cēsīm, gribu pateikt: tuvākajos divos trijos gados Cēsīs būs vēl aktīvāka investīciju piesaiste, kopumā ap 20 miljoni latu.
Bet ir arī otrs rungas gals – nereti līdz ar jaunu objektu būvniecību pašvaldības uzņemas nepamatoti lielus tēriņus nākotnē, jo kādam šīs ēkas un jaunās iestādes vajadzēs apsaimniekot un, kā zināms, apsaimniekošana, tai skaitā apkure, ir visai dārgs prieks. Tāpēc mēs, plānojot jaunu objektu celtniecību vai esošo rekonstrukciju, rūpīgi rēķinām, lai to apsaimniekošana mums neuzliktu papildu slogu. Viens no piemēriem ir plānotā vērienīgā kultūras nama rekonstrukcija, kurā būs vieta arī koncertzālei un mūzikas skolai. Protams, jaunā objekta uzturēšanas izmaksas mainīsies, bet kopējie izdevumi nebūs daudz lielāki par to, ko šodien maksājam par esošā kultūras nama un mūzikas skolas uzturēšanu.
– Protams, infrastruktūra ir vajadzīga, bet daudziem šodien ir pārāk maz naudas, lai kārtīgi paēstu, kur nu vēl domātu par izklaidēm...
G. Š.: – Mēs to ļoti labi zinām un saskaramies ar šīm problēmām ikdienā. Es teikšu, ka mūsu sociālie dienesti strādā pašaizliedzīgi un reizēm var apbrīnot viņu spēju sabalansēt mūsu iespējas, valsts likumdošanu un iedzīvotāju vajadzības. Diemžēl ar labiem un profesionāliem padomiem šodien vairs nepietiek – cilvēkiem vajadzīgs reāls materiāls atbalsts. Lai arī publiskajā telpā pēdējā laikā dzirdami viedokļi, ka situācija uzlabojas, es vēl neesmu pamanījis reālus rezultātus – nodarbinātība ir zema un pieprasījumi pēc pabalstiem paliek iepriekšējā līmenī. Jāatzīst gan, ka sliktāk šobrīd nekļūst, bet, kas būs rudenī, grūti pateikt.
– Jā, rudens, it īpaši jaunā apkures sezona daudziem būs nepaceļams slogs. Cēsīs turklāt ir viens no lielākajiem apkures tarifiem valstī. Ko darāt lietas labā?
G. Š.: – Mēs pieņemam pārmetumus par augstajiem apkures rēķiniem, taču iedodiet man to zelta padomu, kā mēs jau rīt varam atbrīvoties no gāzes apkures un sākt izmantot lētāku kurināmo, kas samazinās apkures cenu! Es tiešām būtu pateicīgs! Tagad ar nožēlu varu atzīt savu nespēju turēties pretī sabiedrības spiedienam, kas noraidīja pirms daudziem gadiem virzīto projektu par biomasas un otrreizējo izejvielu dedzinātavas būvniecību Cēsīs. Populistiski šis projekts tika interpretēts kā Eiropas atkritumu dedzinātava, kaut arī tā bija videi draudzīga, ar jaunajām tehnoloģijām aprīkota un pilnīgi droša katlumāja. Ja toreiz man būtu bijis vairāk izturības, tad šodien Cēsīs būtu viens no zemākajiem apkures tarifiem valstī.
Faktiski arī valsts lēmums ar akcīzes nodokli aplikt arī gāzi un pēc nākamā gada 1. janvāra aplikt ar 21% PVN līdzšinējo 10% vietā pasliktina situāciju.
Aprēķini pierāda, ka no akcīzes iekasētā nauda, ja ne vēl vairāk, būs jānovirza pabalstu izmaksai, lai cilvēki spētu samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem. Absurds!
– Taču par savu panākumu jūs varat uzskatīt slimnīcas saglabāšanu Cēsīs ar visu iepriekšējo pakalpojumu klāstu, to skaitā dzemdību nodaļu un neatliekamo palīdzību.
G. Š.: – Jā, tas mums izdevās, un iedzīvotāji par to ir pateicīgi. Mēs esam jaunizveidotās struktūras Cēsu klīnika īpašnieki, tomēr daļu pakalpojumu apmaksāt ir uzņēmusies valsts, kas savas saistības nepilda pilnā apmērā. Es nesaprotu, kā valsts var atļauties nemaksāt par pakalpojumu, ko tā ir saņēmusi? Pašvaldības taču nevar uzņemties pilnīgi visu atbildību par pacientiem, ja likums paredz to darīt valstij, vismaz noteikto kvotu apjomā.
Tas nav vienīgais jautājums, ko es kā pašvaldības vadītājs nesaprotu. Manuprāt, daudzas lietas varētu izdarīt vienkārši un ātri, ja vien valdībai būtu politiskā griba tās veikt.
– Arī mūzika un māksla ir viena no Cēsu tradīcijām un vērtībām. Vai šajā jomā plānotas izmaiņas?
G. Š.: – Cēsis ir vienīgā vieta Vidzemē, kur ir mūzikas vidusskola. Ļoti labi strādā arī mākslas skola, un uz šo vērtību pamata mums ir iecere veidot reģionālu mākslas un mūzikas izglītības centru. Gribam, lai šeit radošie jaunieši ne tikai mācās, bet veido arī savu karjeru un plāno nākotni. Mūsu uzdevums ir veicināt arī šāda biznesa attīstību Cēsīs, lai tie līdzekļi, ko ieguldījām mūsu bērnu izglītībā, nestu augļus pilsētai.
Vēl pilnībā neizmantota ir mūsu unikālā vide – Gauja, veselīgais gaiss un vecpilsēta. Tā ir viela pārdomām, un, ja kādam ir ideja, kā to pilnvērtīgi izmantot, – laipni lūdzam Cēsīs.
J. R.: – Gribu piebilst, ka Priekuļos atrodas Cēsu olimpiskā centra apsaimniekotais Priekuļu slēpošanas un biatlona komplekss, kas nupat kā saņēmis starptautisko B kategorijas licenci. Pagaidām šāds statuss ir tikai mūsu trasei, un tas nozīmē, ka varēsim organizēt arī Eiropas čempionāta posmus biatlonā. Lai piesaistītu šo pasākumu, novada dome jau veic pārrunas ar čempionāta rīkotājiem.
Te ir tik daudz iespēju, tikai jāprot noķert īstais brīdis un gaisā virmojošā ideja.