Atšķirībā no daudziem citiem kukaiņiem, taureņi daudziem patīk un tos slavē skaistuma un harizmas dēļ. Papildus to kultūras nozīmei un estētiskajam šarmam tie sniedz ļoti vērtīgu ieguldījumu visas pasaules ekosistēmās un ir nozīmīgi ekoloģijas, evolūcijas un bioloģijas saglabāšanas un izpētes dzīvnieki.
Visi tauriņi un kodes ir kukaiņi, kas ir visizplatītākā un daudzveidīgākā dzīvnieku grupa, kas veido vairāk nekā 58% no pasaulē zināmās bioloģiskās daudzveidības. Tos var atrast un tie dzīvo uz zemes, gaisā un zem ūdens - tie izplaukst gandrīz visur, izņemot atklātu okeānu, raksta cambridgebutterfly.com.
Kukaiņi ir svarīga ekosistēmu daļa, un par tiem vēl ir daudz ko mācīties! Tauriņi un kodes pieder kukaiņu Lepidoptera kārtai, kas ir vārds, kas cēlies no grieķu vārdiem, kas tulkojumā ir "mērogs" un "spārns". Tas ir tāpēc, ka visi raksti un krāsas uz tauriņu un kožu spārniem un ķermeņa sastāv no sīkām krāsainām zvīņām. Kopā ar raksturīgo saritināto probosci (mutes daļu) un lielajiem košajiem spārniem, šīs īpašības padara tauriņus un kodes atšķirīgus no visiem citiem kukaiņiem.
Lepidoptera kārtā ir aptuveni 150 000 aprakstīto sugu (galvenokārt kodes), un visā pasaulē ir apmēram 18 000 aprakstīto tauriņu sugu. Agrākās zināmās tauriņu fosilijas ir datētas pirms 40-50 miljoniem gadu.
Visi tauriņi ir sauszemes, kas nozīmē, ka tie dzīvo uz sauszemes. Lai gan lielākā daļa zināmo sugu ir tropiskas, tauriņus var sastapt visā pasaulē - no tropiem pie ekvatora līdz ziemeļu reģioniem virs polārā loka un no jūras līmeņa līdz kalnu virsotnēm, kuru augstums pārsniedz 6000 metrus.
Taureņus var atrast gandrīz visu veidu dzīvotnēs, tostarp tuksnesī, mitrājos, pļavās, mežā un Alpos. Daži Lycaenidae dzimtas tauriņi daļu savas dzīves pavada pazemē. Skudras apmaiņā pret saldu medusrasu, kopj viņu kāpurus.
Tauriņa dzīvotne ir atkarīga no tā sugas. Ir palikušas daudzas sugas, piemēram, Karner Blue (Lycaeides melissa samuelis), kurām ir ļoti specifiskas prasības dzīvotnei un kuras nevar dzīvot nekur citur. Karner Blue tauriņš ir atkarīgs no retas ekosistēmas, ko sauc par ozola savannu, un, tā kā lielākā daļa Ontario ozola savannu tika iznīcinātas, šī suga vairs nedzīvo Ontario un tagad Kanādā ir iznīcināta (lokāli izmiruši). Piemēram, Cabbage White tauriņi, ļoti pielāgojas un tos var atrast daudzos dažādos biotopos un kontinentos.
Visiem kukaiņiem, tostarp tauriņiem, ir kopīgs kopējais ķermeņa dizains. Tauriņa ķermenis ir sadalīts trīs galvenajās daļās: galvā, krūškurvī un vēderā. Katrai ķermeņa daļai ir ļoti dažādas funkcijas, un tas viss ir nepieciešams, lai tauriņš dzīvotu.
Tauriņa galva ir pilna ar ārkārtīgi svarīgiem orgāniem, kas ļauj tauriņam sajust apkārtējo un barot.
Tā ir piestiprinātas galvas augšdaļā. Antenas ir maņu orgāni, ko izmanto, lai gaisā uztvertu ķīmiskas vielas, kas var būt jebkas, sākot no ziedu smaržas līdz potenciālā dzīvesbiedra smaržai. Tie palīdz arī līdzsvarot un noteikt kustību. Tā ir tauriņa deguna versiju.
Atšķirībā no cilvēka acīm, kurām katrai ir viena lēca, katra tauriņa saliktā acs sastāv no daudzām mazākām “acīm”, ko sauc par ommatidia un kurām katrai ir sava lēca. Tauriņa smadzenes savieno informāciju no visām šīm mazajām acīm apkārtējās pasaules attēlā. Tauriņi, iespējams, neredz skaidrus attēlus, ko redzam kā cilvēki, taču viņi to kompensē citos veidos! Tā kā ommatidijas to saliktajās acīs ir vērstas nedaudz dažādos virzienos, tauriņi vienlaikus var redzēt uz priekšu, atpakaļ, virs un zem sevis. Tāpat tauriņu acis var redzēt ultravioleto gaismu, ko cilvēki nevar. Tas noder, jo uz dažiem ziediem un pat citiem tauriņiem ir īpaši marķējumi, kurus var redzēt tikai ultravioletajā gaismā.
Proboscis ir tauriņa mutes daļa. To izmanto kā salmiņu, lai uzsūktu šķidrumus, piemēram, ziedu nektāru, ūdeni, augļu sulas, noplūstošu koku sulu, dzīvnieku sviedrus vai citas lietas atkarībā no sugas. Proboscis izskatās kā mazs vads, kas iziet no galvas priekšpuses. Kad to nelieto, tas cieši saritinās kā atspere zem galvas priekšpuses. Tauriņi spēj iemalkot šķidrumus tikai ar savu probosci un nespēj caurdurt ādu.
Tauriņa krūšu kurvja ir spēkstacija, kurā ir viss, kas tauriņam nepieciešams, lai pārvietotos un lidotu apkārtējo vidi.
Tās ir piestiprinātas pie krūškurvja apakšpusē. Katrai segmentētajai kājai ir 5 sadaļas, bet 3 ir viegli saskatāmas, ir augšstilba kauls, stilba kauls, tarsus. Augšstilbs ir kā "augšstilbs", stilba kauls kā "apakšstilbs" un tarsu ir kā "pēda". Tauriņa kājām ir tāda pati funkcija kā mūsu kājām, palīdzot kāpt un staigāt. Tomēr vai zinājāt, ka tauriņa pēda palīdz nogaršot?
Speciālie sensori uz katra tarsa uztver vielas no virsmām, pa kurām tie staigā, kas palīdz tauriņam sajust garšīgus šķidrumus vai identificēt saimniekaugus saviem kāpuriem.
Tas ir viens no iemesliem, ka tauriņus vajag aizsargāt, jo krēmi un vielas, ko uzklājam uz rokām, apgrūtina viņu kāju jūtību.
Kāpēc dažiem tauriņiem izskatās, ka tiem ir tikai 4 kājas? Šķiet, ka dažiem tauriņiem, pat ļoti izplatītām sugām, piemēram, monarham, ir tikai 4 kājas. Tas nav tāpēc, ka viņi būtu zaudējuši divas kājas. Šie tauriņi nāk no Nymphalidae tauriņu dzimtas.
Šiem tauriņiem ir 6 kājas, bet pirmais kāju pāris ir ļoti samazināts un ir piespiests pie krūškurvja un paslēpts ķermeņa pūciņā. Šīs kājas redzēs tikai tad, ja ar pinceti varēsiet tās uzmanīgi izvilkt no ķermeņa. Šīs samazinā tās kājas ir zaudējušas savu funkciju šajā tauriņu ģimenē un netiek izmantotas pastaigām.
Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tauriņiem ir tikai divi spārni, tomēr, ieskatoties tuvāk, kļūst skaidrs, ka katrai ķermeņa pusei ir priekšspārns un aizmugures spārns. Spārni ir pārklāti ar krāsainām zvīņām, kas būtībā ir sīki saplacināti matiņi, kas piešķir spārniem krāsu. Tauriņu zvīņas ir tik mazas, ka bez mikroskopa tās tikai izskatās kā krāsaini putekļi, turklāt ir pietiekami smalkas, lai tās uzreiz noberztos no spārna. Zvīņas ir unikālas tauriņiem un kodēm, un tām ir trīs veidi: pigmentēti, difraktīvi un androkonijas.
Pigmentētās zvīņas iegūst krāsas no tajās esošajām pigmenta ķimikālijām, kas absorbē daļu gaismas un atstaro pārējo. Laika gaitā pigmenta zvīņas var izbalēt, jo galu galā pigmenta ķīmiskās vielas sadalās. Tāpēc daži tauriņi izbalē, ja tiek turēti kolekcijās, kas ir pakļautas gaismas iedarbībai.
Difrakcijas skalas iegūst krāsas, izkliedējot gaismu, kas līdzinās prizmas izmantošanai, lai sadalītu balto gaismu varavīksnē. Difrakcijas zvīņas izdala izcilas metāliskas un zaigojošas krāsas un laika gaitā neizbalē, jo tajās nav pigmentu ķīmisko vielu, ko noārdīt.
Androconia zvīņas ir zvīņas, kas krāsas vietā ražo feromonus. Feromoni ir ķīmiskas vielas, ko tauriņi izlaiž gaisā, lai sazinātos ar citiem tās pašas sugas tauriņiem, un parasti tie palīdz tauriņiem atrast pāri.
Tauriņa spārni tiek izmantoti lidojumam, taču tiem ir arī daudzas citas funkcijas. Raksti uz spārniem var palīdzēt nomaskēt tauriņu, brīdināt plēsējus, ka tauriņš ir indīgs, pārsteigt vai novērst plēsēju uzmanību ar košām krāsām, kā arī palīdzēt tauriņam piesaistīt citus savas sugas tauriņus un sazināties ar tiem. Indīgo tauriņu, piemēram, Monarha, gadījumā spārni ir arī lieliska vieta toksīnu uzglabāšanai.
Tauriņa vēders no ārpuses pēc tā var neizskatīties, bet tā iekšpusē atrodas svarīgi orgāni, kas tauriņam ir nepieciešami, lai izdzīvotu. Lielākā daļa tauriņu gremošanas trakta atrodas vēdera iekšpusē. Šeit tauriņš apstrādā pārtiku un atkritumus. Spirāles ir mazi caurumi, kas atrodas gar vēdera sāniem, kas ļauj gaisam nokļūt trahejas caurulēs tauriņa elpošanas sistēmā, ļaujot tam elpot. Atšķirībā no mums, tauriņa mutes daļa nav iesaistīta elpošanā. Lai gan spirāles var atrasties arī citās ķermeņa daļās, lielākā daļa no tām atrodas uz vēdera.
Visi svarīgie vīriešu un sieviešu orgāni, kas iesaistīti reprodukcijā, atrodas vēderā, kas atrodas virzienā uz galu. Vēders ir arī vieta, kur olas attīstās un paliek, līdz tauriņu mātīte tās izdēj.
Ir vērts atzīmēt, ka tauriņi nedzeļ. Tauriņu vēderā vai nekur citur ķermenī nav dzeloņu orgānu vai indes. Tāpēc neuztraucieties par to, ka jums piezemēsies tauriņš - tie ir pilnīgi nekaitīgi, un jums vajadzētu uzskatīt, ka esat laimīgs!
Par krupju glābšanas akciju lasiet šeit.
